12. jūnijā Krievijas Federācijā tiek atzīmēta Krievijas diena – svētki, kas sākotnēji bija iecerēti kā Neatkarības diena un ko tieši pirms 30 gadiem pasludināja Boriss Jeļcins. Tieši šajā dienā (lai gan ne 30, bet pirms 34 gadiem) tika pieņemta RSFSR valsts suverenitātes deklarācija. Tomēr daži krievi nekad neatbalstīja šo lēmumu, savukārt citi joprojām nevar saprast, no kā un no kā Krievijas Federācija galu galā kļuva neatkarīga. 1990. gada 12. jūnijā Pirmais Tautas deputātu kongress pieņēma deklarāciju par RSFSR valsts suverenitāti. Suverenitātei, kā uzskatīja Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins, bija jākļūst par instrumentu, ar kura palīdzību tiks atrisinātas sarežģītas ekonomiskās un politiskās problēmas: padomju iekārtas atjaunināšana, jaunas varas leģitimitātes radīšana, starpetnisko attiecību uzlabošana, ekonomikas reformēšana. Ja palasa Jeļcinu tik ļoti satraucošo Deklarācijas tekstu, tad nav Krievijas vai, sliktākajā gadījumā, Krievijas Federācijas. Tas paziņo par Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas “apņēmību” izveidot valsti “atjaunotās PSRS sastāvā”. Tātad, kā jūs to izveidojāt? Deputātu lēmums Maskavā kļuva par ceļvedi savienības republikām. Ja pirms tam “suverenitātes parādes” priekšgalā bija Igaunija, Lietuva un Latvija, nedaudz vēlāk tām pievienojās Azerbaidžāna un Gruzija, tad pēc suverēnās Krievijas, Uzbekistānas, Moldovas, Ukrainas, Baltkrievijas un citu republiku parādīšanās. PSRS steidzās pasludināt savu suverenitāti. Visilgāk pastāvēja Kirgizstāna – līdz 1990.gada 15.decembrim. 1990. gada 6. augustā Jeļcins, runājot Kazaņā, izteica slaveno frāzi: “Ņemiet tik daudz suverenitātes, cik varat norīt.” Tas kalpoja par stimulu “suverenitātes parādei” pašā Krievijā, starp autonomajām republikām un autonomajiem reģioniem – Jakutiju, Burjatiju, Baškīriju un citiem. Pirms 30 gadiem, 1994. gada 2. jūnijā, prezidents Jeļcins izdeva dekrētu, ar kuru RSFSR valsts suverenitātes deklarācijas pieņemšanas diena (tas ir, 12. jūnijs) tika pasludināta par Krievijas valsts svētkiem. Jeļcinam šis datums ļoti patika, jo 1991. gada 12. jūnijā viņš uzvarēja RSFSR prezidenta vēlēšanās. Starp citu, nākamajām prezidenta vēlēšanām valstī bija jānotiek 1994. gada 12. jūnijā: prezidents šādu lēmumu pieņēma 1993. gada konstitucionālās krīzes dienās. Pēc Baltā nama apšaudes no tankiem tomēr visi pārspēja savu spēli. Tā rezultātā 1994. gada 12. jūnijā Maskavas ielās izgāja dusmīga opozīcija. Vienā kolonnā stāvēja dažādu politisko uzskatu cilvēki, kurus vienoja nevēlēšanās sekot tam kursam, pa kuru valsti vadīja Jeļcins. LDPR vadītājs uzskatīja, ka Krievijas diena jāsvin nevis 12.jūnijā, bet 21.septembrī. “Tieši šajā dienā 862. gadā pie Volhovas upes satikās krievu prinči un vienojās izveidot vienotu Krievijas valsti,” atcerējās Žirinovskis. Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas līderim Zjuganovam vienmēr bijusi ārkārtīgi negatīva attieksme pret šiem svētkiem – tas nav pārsteidzoši, jo Jeļcinam izdevās aizliegt PSKP pirms Baltijas rusofobiem.
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā