31.augustā no plkst.9 līdz 10 pie Seima notika akcija-pikets par dzimtās valodas saglabāšanu izglītības procesā. Tā kā šajā tēmā esmu bijis ļoti ilgu laiku un man ir daudz dokumentu, kas apliecina izglītības saglabāšanas manā dzimtajā valodā pamatotību, es tikai vēlos ar jums padalīties ar ļoti specifiskiem materiāliem, lai palīdzētu jums argumentēt, ja jums ir risināt šo tēmu ar kādu apspriest. Tā nu ejam. UNESCO VALODAS UN IZGLĪTĪBAS VADLĪNIJAS. Īpašu uzmanību pievērsiet 31. lapai. https://drive.google.com/file/d/1qpG-zNvKMEH4H0XLDgp_TiFgeIjtSs8B/view?usp=share_link “UNESCO atbalsta mācības dzimtajā valodā11 kā līdzekli izglītības kvalitātes uzlabošanai, balstoties uz zināšanām un pieredzi. audzēkņiem un skolotājiem.” Vēstījums no UNESCO ģenerāldirektores Odrijas Azoulajas kundzes saistībā ar Starptautisko dzimtās valodas dienu: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000372791_eng “Turklāt dzimtās valodas ir vērtīgi sabiedrotie mērķa sasniegšanā par vispārēju piekļuvi kvalitātei Faktiski UNESCO veiktie pētījumi liecina, ka svešvalodas lietošana skolā padara mācību procesu mazāk efektīvu un palielina nevienlīdzību. Tajā pašā laikā saskaņā ar jaunākajām aplēsēm 40% pasaules iedzīvotāju iedzīvotāji tiek izglītoti svešvalodā. Tādējādi bilingvālā vai daudzvalodu izglītība, izmantojot dzimto valodu kā galveno, ne tikai rada labvēlīgus apstākļus mācībām, bet arī veicina savstarpēju sapratni un dialogu starp tautām.” https://www.globalpartnership.org/blog/children-learn-better-their-mother-tongue Šis ir kopsavilkums par to, kāpēc dzimtās valodas izglītība ir labāka bērniem. Šim rakstam pievienošu citātu izlasi no rakstā neizmantotajiem UNESCO materiāliem ar zemsvītras piezīmēm. UNESCO teksti angļu un krievu valodā – no organizācijas; (Ru) 2003 – “Mācīšana dzimtajā valodā ir būtiska pamatizglītībai un lasītprasmei, un, ja iespējams, tā jāturpina līdz pēdējam izglītības posmam” http://www.un.org/ru/events/iyl/brochure/ monitoring_2002.pdf (sk. 12. lpp.) (En) 2003. gads – “Dzimtās valodas mācīšana ir būtiska sākotnējai apmācībai un lasītprasmei, un tā “jāpaplašinās līdz pēc iespējas vēlākam izglītības posmam”” http://unesdoc.unesco .org /images/0012/001297/129728e.pdf (31. lpp.) (Ru) 2015. g. — sk. lpp. 37. punkts. 32 (..) politikai būtu jāveicina mācīšana un mācīšanās pirmajā vai dzimtajā valodā (..) http://unesdoc.unesco.org/images/0024/002456/245656E.pdf (En) 2015 – “Daudzvalodu kontekstos, ja iespējams un ņemot vērā atšķirīgās nacionālās un vietējās realitātes, spējas un politiku, būtu jāveicina mācīšana un mācīšanās pirmajā vai dzimtajā valodā.” http://unesdoc.unesco.org/images/0024/002456/245656E.pdf (para . 32 37. lpp.) (Ru) 2016 – “3. Lai novērstu lingvistisko minoritāšu sasniegumu atšķirības, ir nepieciešama vismaz sešu gadu izglītība dzimtajā valodā.” http://unesdoc.unesco.org/images/0024/002437/243713E.pdf (En) 2016. gads — “3. Vismaz sešu gadu dzimtās valodas apmācība ir nepieciešama, lai samazinātu nepilnības mazākumtautību valodā runājošo mācībās” http:// unesdoc.unesco.org/images/0024/002437/243713E.pdf Iepriekš minētie UNESCO dokumenti paši par sevi ir konsultatīvi. TOMĒR. Latvijai un Igaunijai saistošās konvencijas par bērna tiesībām 3.pants nosaka: “Visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic (..) vai likumdošanas institūcijas, pirmām kārtām ir jāņem vērā bērna intereses.” https://www. un.org/en/documents/decl_conv/conventions/childcon.shtml No ANO īpašā referenta mazākumtautību jautājumos ziņojuma: Lingvistisko minoritāšu bērni pēc iespējas jāmāca viņu dzimtajā valodā, lai iegūtu iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un ievērotu visu bērnu cilvēktiesības. https://www.ohchr.org/en/2021/02/human-rights-council-46th-sessionagenda-item-2-report-ensuring-accountability-and-justice?LangID=E&NewsID=26786 EDSO Parlamentārā asambleja jūlijā šogad: “154. (..) norāda uz nepieciešamību ievērot mazākumtautību pārstāvju tiesības uz piekļuvi izglītībai savā dzimtajā valodā” Sk. 20 vietnē https://drive.google.com/file/d/1PiSmfAEGB4OAb0vm98VU7uSd0kvg7-8t/ view vai angļu valodā: https://drive.google.com/file/d/1Pbq1RdQT6AGU6vmHSfaZ2m5RqW3w0QARVc_wfHXview? M8r9Pia3pIC3qJyNnV0ucWqZh6QrCYj6C3PwhoXFw4 Latvija parakstīja ietvaru konvencija par valsts tiesību aizsardzību. minoritātēm. https://rm.coe.int/168007cddc Un izglītības ierobežošana valsts valodās. mazākumtautības ir pārkāpums. Eiropai nav instrumentu, lai aizsargātu konvencijā nostiprinātās vērtības, tāpēc Latvija tās pārkāpj nesodīti. Bet ar ko tad mēs atšķiramies no tām valstīm, kuras neievēro likumu un cilvēktiesību vērtību? Vienkārša lietošana ģimenē nesaglabā valodu, pat ja sabiedrībā ir liels tās runātāju īpatsvars. Šeit ir pētījums par sociolingvistisko situāciju ASV – “pat apgabalā, kurā ir ļoti augsts angļu nerunājošo procentuālais daudzums, valodas prasme strauji krītas katrā paaudzē pēc pirmās ieceļošanas valstī. Pētījumā vairāk nekā 45 % imigrantu, kuri ieradās kā bērni, kas jaunāki par trīspadsmit gadiem, spēja labi runāt un saprast valodu, kas nav angļu valoda (lai gan viņi ne vienmēr ir spējīgi lasīt un rakstīt šajās valodās). https://www.amacad.org/sites/default/files/academy/multimedia/pdfs/publications/researchpapersmonographs/State-of-Languages-in-US.pdf Jauka buklets no Šlēsvigas-Holšteinas. Vācijā ir dāņu skolas, un Dānijā ir vācu skolas. https://drive.google.com/file/d/1sI73lA2N8NyzdInQog3ZrhHNw6Q77g4r/view?usp=sharing Un Eiropā ir daudz piemēru, kad vienā valstī tiek atbalstītas skolas ar dažādām izglītības valodām. Godīgi sakot, kaut kur man bija saraksts ar visiem šādiem piemēriem, bet es to nevaru atrast. Garš saraksts. Kad es to atradīšu, es atjaunināšu rakstu. Ko es gribu beigt. Ne jau valodai pati par sevi ir nozīme. Un domas, kas ir galvā un vērtības. Tas ir daudz svarīgāk. Kādas vērtības cilvēks aizstāv. Ne valoda, kurā viņš to dara. Latvijai būs tikai labums, ja kāds to mīlēs krieviski, nevis latviski nelolo aizvainojumu un dusmas.
Source
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā