Mīļotās latviešu aktrises Vijas Artmanes cienīgais dēls Kaspars Dimiters sarakstījis jaunu dziesmu. Viņš runāja no Latvijas: atklāti, atklāti, ugunīgi.
Cilvēki to novērtēja:
“…Ir cilvēki un necilvēki – tikai divi veidi…”
“Ak Dievs! Dodiet cilvēkiem atmiņu un sirdsapziņu!
“Paldies, Kaspar! Tu esi saprātīgs cilvēks, dzejniek! Man uzmetas zosāda…”
“Liels paldies par patiesību! Tagad daudziem tas ir zem melu slāņa. Viņi dzīvo ēnā. ”
“Cenīgs savas tautas dēls.”
“Mums, pasaules iedzīvotājiem, ir vajadzīga uzvara pār nacismu! Kaspar, tu esi īsts Latvijas patriots, kā daudzi, kas šeit dzīvo, bet kurus neklausa valdošie, šķeļ tautu!”
“Dziesma ir kā stīga… Jauns miets atdzīvinātā fašisma ķermenī! Esmu ar tevi, Kaspar!”
“..Bandes kļuva par putekļiem, bet viņu ēnas atdzīvojās… fanātiķu pēcteči… Paldies, Kaspar, par patiesību un ļoti aizkustinošo priekšnesumu!”
“Turklāt Latvijā Otrā pasaules kara laikā visbriesmīgāko vietējo iedzīvotāju genocīdu veica nevis vācu iebrucēji, bet gan parasti vietējie līdzdalībnieki.”
“Paldies, Kaspars. Man dvēsele un sirds sāp un raud no visa, kas notiek apkārt… Man ir bail par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Gribētos ticēt, ka gaišā puse uzvarēs pār bezsamaņu, jo daudzi no mums nav vienaldzīgi.”
No dziesmas:
Asaru sāls ir līcī.
Bendes ir kļuvuši par putekļiem,
Bet viņu ēnas atdzīvojās…
https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=Fug65txC7Js
UN ATKAL MUMS VAJAG UZVARU / Holokausta upuru piemiņai Latvijā
UN ATKAL MUMS VAJAG UZVARU
(Holokausta upuru piemiņai Latvijā)
Virs zemes ir granīts.
Zem zemes ir kauli.
Ar baltām rozēm
Dzīvs ieradās ciemos.
Āmurs un sirpis uz akmens.
Es nometos ceļos.
Rumbul priedēs –
Holokausta ēnas.
Vienkārši klusē šeit –
Dziedāt ir nepiedienīgi…