Kurš var labi dzīvot ar minimālo algu Latvijā. No 2024. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā būs vismaz 700 eiro. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nodoti apstiprināšanai Labklājības ministrijā. Acīmredzot pašu politiķu labklājība, jo tas tieši otrādi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un reālos ienākumus, izraisot vēl lielāku inflācijas pieaugumu, jo darba devējam ekonomiskās krīzes un izmaksu pieauguma apstākļos , proti, preču un pakalpojumu sadārdzināšanās ir cēlonis cenu kāpumam , pie algas būs jāpieņem papildus 80 eiro. Un ne no savas kabatas. Un šeit, kā vienmēr, ir divi veidi. Pirmais, būtībā izslēgts, ir jauni noieta tirgi, pārdošanas apjomu un/vai darba ražīguma pieaugums, ko gan bieži pavada darbinieku skaita samazināšanās. Otrs, vienkāršāks, ir cenu paaugstināšana. Cenu pieaugums, ko darīs visi, kas krītošā ekonomikā vienkārši apēdīs papildus naudu iedzīvotāju rokās, un ne tikai no tiem, kas pelna Latvijā. Bet tas nedaudz vairāk piepildīs vietējo politiķu kabatas. Kā zināms, minimālajai algai ir piesaistītas ne tikai Seima deputātu, amatpersonu un ierēdņu algas, bet arī politisko partiju finansējums, procentos no minimālās algas, reizinots ar balsu skaitu visu līmeņu vēlēšanās. . Nav pārsteidzoši, ka visas partijas, arī opozīcijas partijas, kuras tik ļoti uztraucas par Latvijas tautas seksuālo orientāciju, šajā jautājumā neizteica neapmierinātību https://t.me/sofa_sof
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā