AirBaltic un arī Gausa patiesības mirklis tuvojas. Vakar bija starpfinišs – air…

AirBaltic un arī Gausa patiesības mirklis tuvojas.

Vakar bija starpfinišs – airBaltic 2023. gada auditētā Ilgtspējas un gada pārskata prezentācija.
Īsumā viss atbilstoši žanram. Naudu neviens nedos, ja nespēsi parādīt, ka vari atdot un uzņēmuma finanses ir labā kārtībā. Tāpēc Gauss bija pacenties un masu mēdiji tiražēja optimistiskas ziņas par to, ka airBaltic ir strādājusi ar vēsturiski lielāko peļņu gandrīz 34 milj. eiro apmērā. Tā tas pienākas. Uz publiku nostrādāja par visiem 100%. Es to saku bez īpašas ironijas, jo tas bija jāizdara un nevar noliegt, ka Gausam izdevās. Tāpat uzņēmuma finansisti spēja sakārtot naudas plūsmu tā, lai pašreizējo obligāciju emisijas striktais nosacījums, kas paģēr uz katra ceturkšņa beigām vismaz 25 miljonus eiro lielu naudas atlikumu, tiktu ievērots. Lai arī redzams, ka ne bez grūtībām.
Taču vai tas nostrādās arī uz potenciālajiem investoriem?
Kā jau ar naudu saistīti cilvēki, finansētāji prot lasīt finanšu pārskatus un var nenoticēt tam, ka skaista, dārga bantīte, ar kuru pārsieta dāvana, apliecina dāvanas vērtību. Noteikti apskatīsies kas tur iekšā.

Un tur ir šis tas interesants.

Sākumā pāris vārdus par uzņēmuma peļņu.
Lai arī tika pausta ziņa par visu laiku liekāko peļņu, pats uzņēmums jau gana korekti ir norādījis, ka no gandrīz 34 milj. eiro aprēķinātās peļņas, peļņa ko var attiecināt uz 2023. gadu ir tikai 10,1 milj. eiro. Tātad nekāds rekords nesanāk. Taču nav arī slikti, vismaz izdevies atgriezties pie peļņas rādītājiem. Ir vienas šaubas attiecībā uz to vai kompensācijas par dzinēju defektiem precīzi sakrīt pa periodiem. Tātad vai visi saņemtie 80 miljoni attiecas uz 2023. gada izmaksu segšanu. No gada pārskata tas nav saprotams.

Būtiskākais slēpjas naudas plūsmas aprēķinā.
Lai arī pats uzņēmums ir norādījis, ka naudas plūsmas samazinājums ir tikai 8,8 miljoni, patiesībā stāvoklis ir drūmāks. Prasību saglabāt vismaz 25 miljonus eiro uzņēmuma kontos ir izdevies saglabāt pateicoties intensīvai biļešu tirdzniecībai nākošajiem periodiem un darbaspēka nodokļu parāda kavēšanai par vienu mēnesi. Ja skatāmies kopējo Ieņēmumu no saimnieciskās darbības pieaugumu, tad redzam pieaugumu 2023. gadā pret 2022. gadu par 33%, taču uzkrāto saistību kur, acīmredzot, tiek uzrādīts ar pirmsapmaksu notirgoto biļešu ieņēmumi, apjoms ir pieaudzis par 53%. Tātad, veicot agresīvāku biļešu tirdzniecību nākotnes lidojumiem, naudas plūsmai klāt ir papildus nākuši apmēram 10 miljoni eiro. Savā ziņā tas ir risks, jo šīs saistības varēs izpildīt tikai tālāk audzējot pārdošanas apjomus. (Nerakstīšu pēc kā tas izskatās.)

Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem.
Ja 2023. gada garumā, spriežot pēc ceturkšņa pārskatiem, ikmēneša nodokļu maksājumi ir bijuši ap 7 milj. eiro mēnesī, tad uz 31.12.23. redzam, ka parāds ir virs 14 milj. eiro. Tātad precīzi divas reizes vairāk. Pastāv jau iespēja, ka uzņēmums visiem darbiniekiem ir izmaksājis 13. algu, taču diez cik ticami tas nav. Visdrīzāk vienkārši nesamaksāja darbaspēka nodokļus par decembri, lai izpildītu prasību par 25 milj. eiro atlikumu. Esošajā situācijā adekvāts risinājums.
Tātad iespējamais naudas samazinājums kopā ir ap 25 milj. eiro. Mērogam – tie ir 3,8% no gada apgrozījuma.

Par obligācijām.
Lai arī airBaltic valde pauž optimismu par spēju segt esošās obligācijas, tomēr gada pārskatā saglabājas šāds ieraksts: “Ja kāda ārēja satricinājuma dēļ Eiropas Savienības augsta ienesīguma parādu tirgi kļūs airBaltic nepieejami 2024. gada pirmajā pusē, aviokompānija var meklēt parāda finansējumu no saviem akcionāriem, tostarp no Latvijas valdības.”
Joprojām palieku pie pārliecības, ka tas ir ticamākais variants un varbūt arī lietderīgākais. Vismaz apspriežams.
AirBaltic nelaime ir tā, ka Pamatdarbības ģenerētā naudas plūsma ir mazāka par Finansēšanas darbībai nepieciešamo un jebkurš obligāciju/kredīta sadārdzinājums radīs papildus izmaksas un naudas plūsmas būtisku samazinājumu. Tāpēc airBaltic neder 15% vai 20% likmes. Tas būtu straujš beigu sākums. Tāpat saprotams kļūst kāpēc airBaltic ir nepieciešami papildus vēl 100 milj. eiro. Tas dotu iespēju nodrošināt uzņēmuma darbību, samaksāt % un atlikt kompānijas maksātspējas problēmas uz pāris gadiem. Tāpēc 200 miljoni naudas plūsmas problēmas neatrisinās. Tas, ka nākošgad tiks saņemtas vēl 6 lidmašīnas, nepieciešamību pēc finansējuma tikai pastiprinās un vēl ir liels jautājums vai ienākumu no pamatdarbības pieauguma ātrums spēs tikt līdzi finanšu izmaksu pieaugumam.

Vēl no interesantā.

Valdes un Padomes locekļu atalgojums ir samazinājies pret 2022. gadu par 60 tūkst. eiro un bija 2,025 milj. eiro.

Gada pārskatā tiek norādīta aptuvena jauno 30 lidmašīnu iegādes vērtība – 2,9 miljardi eiro. Tātad neko daudz, iepriekš minot 3 miljardus, nebiju kļūdījies.

Tad vēl viena tāda fascinējoša pozīcija: “Saņemtā peļņa no pārdošanas ar saņemšanu atpakaļnomā – 3 796 tūkst. eiro”.
Tātad airBaltic ir nopelnījis 3,8 milj. eiro no lidmašīnu pārdošanas iznomātājam, no kura ņem nomā lidmašīnas. No šāda biznesa visdrīzāk rodas zaudējumi, jo iznomātājs pieliek savu procentu arī uz šīs daļas un atdod atpakaļ.

Šis atpakaļnomas līgums ir viena varen interesanta lieta, taču varbūtība, ka tas varētu tikt publiskots nav nekāda. Taču, ja akcionāra pārstāvis, kas to cerams ir lasījis, atzīst, ka šāds līgums ir kompānijas un valsts interesēs, tad tā tam arī būt.

https://a.storyblok.com/f/236210/x/8b63e11543/gadaparskats_2023-0503.pdf

Source

Līdzīgās publikācijas:

Aivars Strakšas: Par airBaltic 3. komplekts. finanšu rezultātiem. Brīnumi mēdzot notik… Aivars Strakšas: Par airBaltic 3. cet. finanšu rezultātiem. Brīnumi mēdzot notik… Par airBaltic 1. ceturkšņa finanšu rezultāti Latvijas masu mēdiji dīvainā kā… Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Šod…