Aivars Strakšas: Par rakstu db.lv “Vai lieljaudas saules parku tirgus pārkarsīs?” Autors, kas jautājumu ir gan “Latvenergo” valdes loceklis, gan attīstības direktors, savā rakstā uzdod uz kuru pats pēc būtības atbildi nesniedz. Taču no rakstā jaušama optimisma un patētisma ir saprotams, ka autors uzskata, ka nepārkarsīs. Šī raksta parādīšanos es saprotu kā publikas sagatavošanu vērienīgām “Latvenergo” investīcijām saules un vēja parkos. Diemžēl ekonomiski pamatoti argumenti netika minēti, kas ir visai dīvaini no cilvēka, kas ieņem attīstības direktora amatu valsts enerģētikas uzņēmumā. “Latvenergo” tagad pieņem lēmumus balstoties uz ticību un pārliecību? Manuprāt, ja realizēsies pašreiz sasolītie projekti, tad tirgus izmanto autoru izvēlētu leksiku, diemžēl var pārkarst. Kapēc var pārkarst? 1. Latvijas tirgus kapacitāte ir neliela, ap 1000 MW jaudas. 2. Realizējot sauless un vēja parku projektus līdz 2030. gadam parādīsies papildus jaudas to pašu 1000 MW apmērā. Tā pati tendence ir arī Lietuvā un Igaunijā. Tātad saulainā un vējainā laikā reģionālā elektrības ražošanas jaudu būs par daudz. 3. Eksports saulainā un vējainā laikā būs apšaubāms. Uz Krieviju un Baltkrieviju neeksportēsim, tas skaidrs. Atliek reģiona starpsavienojumi uz Somiju, Zviedriju un Poliju. Tā kā laika apstākļi mums ir daudz maz vienādi un arī šīs valstis ir un tiek realizēti Vēja un saules parku projekti, tad tur mūsu elektrību visdrīzāk, ka nevienam nevajadzēs. Polija varbūt būtu interesantāka, jo tur varētu apmēram elektroenerģijas šobrīd ražot no oglēm. Taču šeit ir jāanalizē poļu elektroniskās tirgus un plānotās investīcijas. Polija ir vienīgā valsts kam varbūt ir vajadzīgā mūsu elektroenerģija. 4. Nordpool cenu veidošanās mehānisms saulainā/vējainā laikā virzīs elektroenerģijas cenu nulles virzienā (ir bijusi arī negatīva cena). Tātad visdrīzāk, ka ražotāji nesaņems lielāko ieņēmumus. Priekš patērētājiem īstermiņā tas kā varētu būt arī labi, taču ilgtermiņā, šāda situācija rezultēsies investīciju apsīkumā un atkal cenu pieaugumā. 5. Saules/vēja jaudām ir nepieciešams 100% nodrošinājums ar tradicionālo fosīlo kurināmo jaudām, jo vējš/saule un pat ūdens mēdz nebūt. Pavisam nebūtu un pat nedēļām un mēnešiem. Atceramies, ka janvāros Latvijā parasti ir pāris nedēļas anticiklons pat ar mīnus 15 – 20 vairāk. Tas nozīmē, ka fosīlā kurināmā jaudas Latvijā un Baltijas reģionā tāpat ir jāuztur. Tātad šo ražotņu fiksētās izmaksas tiks sadalītas uz mazāku ražošanas apjomu, kas ietekmē cenu. Pilsētas vārdiem sakot, maksa par fosīlā kurināmā jaudu uzturēšanu (Latvijā TEC) būs vienalga jāsamaksā. Elektrības cena laikā, kad vēja/saules/ūdens nebūs pietiekamā apjomā, vai arī nebūs nemaz, kāps debesīs. Tātad patērētāju cenu ieguvums var būt pavisam apšaubāms. Priekš ekonomikas tas būs pavisam slikti, jo kurš gan investēs energoietilpīgās ražotnēs reģionā, kur elektrības cena ir atkarīga no laika prognozēm. Vai arī Latvijā, tāpat kā Lielbritānijā būsim spiesti maksāt no valsts vai patērētāju kabatas, lai daļa ražotāju vējainā/saulainā laikā atslēdz savas elektrostacijas? Liekas jaudas Latvijā un reģionā tikai kaitēs, tāpēc ir jāatrod optimāla noteikšana starp zaļo un fosilo kurināmo. Un visvairāk ir nepieciešams pašiem investoriem. Viens liels vēja parks, kas pārsniegs optimālo sadalījumu, padarīs visus ieguldījumus par nevērtīgiem, nespējīgiem un ieguldītām investīcijām. Sāksies gaudu vēstules valdībai un glābšanas tiks veikta uz nodokļu maksātāju rēķina Nedaudz situāciju var uzlabot enerģijas uzkrāšanas un H2 ražošanas projekti, taču ir maz ticams, ka privātais bizness sāks ar to nodarboties bez valsts/ES atbalsta. Tieši šis virziens ir tas, ko vajadzētu uzņemties valsts uzņēmumam, bet vēja parkus un saules parkus sabūvēs privātie. Šajā sektorā Latvenergo nebūtu jātērē savi kredītresursi, kas tomēr ir ierobežoti. Citāts no Latvenergo mājas lapas paņemta raksta: “”Latvijas vēja parki” cer, ka pirmā vēja turbīnas sāks griezties 2026.gadā” “Viss projekta ir biznesa plāns, un mūsu plānotais dividenžu apjoms ir 50 miljonu eiro gadā no laika, kad projekts sāk pilnvērtīgi darboties un ir uzbūvēta 800 MW jauda.” Finanšu aprēķini balstās ticībā vai realitātē?
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā