Aizvakar ielecu tramvajā un apsēdos blakus sievietei, kas sēdēja pie loga. Ar viņu simts…

Aizvakar ielecu tramvajā un apsēdos blakus sievietei, kas sēdēja pie loga. No viņas nāca viegla alkohola dvesma, nevis aromāts, it kā viņa visu dienu būtu dzērusi ar bomžiem zem tilta, bet it kā viņa nāktu no dārga korporatīvā pasākuma, bet viņas seja bija skumja, skumja, noguris, noguris, nedaudz sasists, kā ābols. Izmirkusi. Mēs braucam, tāpēc es lasu grāmatu, man pa kreisi ir balss. Sieviete pamodās. – Jaunekliņ, tu man piedosi, protams, par manu izskatu, dzērumā brauc sieviete, tu domā, viņai nav ne kauna, ne sirdsapziņas… – Nē, viss kārtībā, es neko tādu nedomāju. . Skumja nopūta. – Sieviešu dienu nosvinēju, lai cik slikti tā arī nebūtu. Viņa novilka zābakus un pārģērbās kurpēs. Ārā joprojām ir sals, esmu kājās vasaras kurpēs, neatceros, kur apglabāju zābakus. – Šodien ir vienpadsmitā. Lēnām, lēnām viņš pagriežas pret mani. Pārsteigums acīs. Staņislavskis apgriezās savā kapā un aplaudēja. – Jā? – Nu jā. Divas pieturas viņi izbrauca klusējot, tikai sieviete ik pa laikam noklikšķināja ar mēli. – Tā tas notiek, es aizbraucu uz korporatīvo ballīti 7dien, naktī, bam! – Ir jau vienpadsmit! To es saprotu, es svinēju svētkus)) © Svolochtakaya #opusi un stāsti #humors #8.marts #jautri

Source

Līdzīgās publikācijas:

Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais Tēvocis Emiks tika uzskatīts par ģimenes apkaunojumu. Kamēr mans tētis, viņa māsīca… “SAVOS PANTALONOS…” Jaunā meitene no apakšveļas boutique bija apstulbusi… Skaisti, aizkustinoši un pamācoši. Один из такcистов Нью-Йорка написал у сeбя н…