Ajo, Beness Hristoferovičs — Vikipēdija

Beness Hristoferovičs Ajo (latviski. Beness Aijo; ģints. 1979. gada 8. jūnijs Rīga, Latvijas PSR), zināms arī ar segvārdu Melnais Ļeņins – latviešu un krievu politiskais aktīvists, komunists un nacionālboļševiks.

Kopš 1998. gada viņš ir biedrs Nacionālboļševiku partija. Ayo ir arī Lielbritānijas Komunistiskās partijas (marksistiski ļeņiniski) biedrs. Piedalījies daudzās solidaritātes akcijās ar Palestīna. Ayo aktīvi piedalījās Krievijas Federācijas veiktā Krimas aneksija 2014. gadā, in politiskā krīze Ukrainā un iekšā karš Donbasā. 2022. gadā piedalījās Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš vairākkārt tika arestēts dažādās valstīs un tiesāts par politisku darbību.

Benes Ajo dzimis Rēzeknē (Latvijas PSR). Viņa tēvs – Ugandā, un māte ir krieviete. Viņš studēja bioloģiju plkst Latvijas Universitāte^[1].

2005. gada 7. maijā Ayo tika arestēts par dūmu bumbu dedzināšanu vizītes laikā. Džordžs Bušs uz Latviju^[2]. Vēlāk tajā pašā gadā Ayo tika arestēts un notiesāts uz 9 mēnešiem cietumā par aicinājumu gāzt valdību.^[3] un pēc tam cietumā pieteica badastreiku, kas ilga 27 dienas^[4]līdz viņa veselība tiktāl pasliktinājās, ka viņš tika nogādāts slimnīcā^[5]. Pēc piecarpus mēnešiem cietumā viņš preventīvs pasākums tika mainīts no apcietinājuma uz policijas uzraudzību, atsaucoties uz cukura diabēts^[6][7].

Pēc tam Ayo pameta Latviju un pārcēlās uz dzīvi Londona (Lielbritānija). Viņš studēja mikrobioloģiju plkst Birkbeka (Londonas Universitāte)^[2]. Vēlāk Ajo strādāja par celtnieku lidostas 2. terminālī Hītrova^[8]. Viņš aktīvi piedalījās politiskajos mītiņos Lielbritānijā, kur bija saistīts ar Lielbritānijas komunistisko partiju (marksistiski ļeņiniski) un piedalījās propalestīniešu demonstrācijās.

No 2013. gada maija līdz jūnijam viņš atradās Palestīnā, kur piedalījās akcijās pret Izraēlas valdību. Atrodoties Palestīnā, Ayo saņēma medicīnisko apmācību^[9].

2013. gada 14. septembrī Maskavā Ayo piedalījās politisko kongresu Partija “Cita Krievija”^[10]. 2013. gada 19. novembrī Ayo piedalījās piemiņas pasākumā Londonā Aleksandra Dolmatova^[11][12]. 2013. gada 29. novembrī viņš organizēja Hāga kārtējā akcija Dolmatova piemiņai. Beness tika arestēts^[13][14] un sešas nedēļas pavadīja Nīderlandes cietumā^[15].

Krievijas-Ukrainas karš[править | править код]

2014. gadā Ayo aizbrauca uz Krimas Republika. 2014. gada 1. aprīlī viņš tika arestēts Doņeckā par “bruņota apvērsuma gatavošanu, lai gāztu valdību un grautu Ukrainas teritoriālo integritāti”.^[16][17] un deportēts uz Lielbritāniju, kur Ayo vairākas nedēļas piedalījās demonstrācijās^[17].

2014. gada maijā, neskatoties uz trīs gadu aizliegumu ieceļot valstī, Ajo kopā ar diviem citiem aktīvistiem mēģināja šķērsot Ukrainas robežu. Viņš tika aizturēts Ukrainas Valsts robeždienests un deportēts uz Latviju, kur aizturēts Latvijas Valsts policija V Rīgas lidosta^[18].

16. maijā Rīgas Centrālā rajona tiesa nolēma Ayo nogādāt apcietinājumā, un Latvijas Valsts policija sāka kriminālvajāšanu par kūdīšanu uz vardarbīgu Latvijas valdības gāšanu, politiskās iekārtas maiņu un Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu.^[18]. Ajo apsūdzības nosauca par “safabricētām” un “politiskām represijām” un izteica vēlmi panākt attaisnošanu, kā arī kompensāciju par morālo kaitējumu. Naktī uz 30.maiju galēji kreisās partijas “Cita Krievija” biedri pie Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā palaida petardes un dūmu bumbas un uz ēkas fasādes uzlika PSRS karogu, izplatīja skrejlapas un pieprasīja Ayo atbrīvošana^[19][20].

Neskatoties uz to, ka atradās policijas uzraudzībā, viņam 2015. gada sākumā izdevās aizbēgt no Latvijas braukt ar autostopu V Tallinakur viņš uzkāpa uz prāmja Somijaun pēc tam devās ar autobusu uz Krievijabeidzot ierodas plkst Austrumukraina. Tur viņš pievienojās pašpasludināto bruņotajiem spēkiem Luganskas Tautas Republika^[21]. Rīgas Centrālā rajona tiesa pēc tam sāka Ajo meklēšanu^[22].

Ajo vēlāk ziņoja, ka viņš piedalījās prokrievisko kaujinieku kaujās Debaļcevo un tuvu Staņica Luganskajakā arī saņēma titulu seržantsaizgājis no artilērijas šāvēja haubices biedram motorizēto strēlnieku brigāde^[23]. 2019. gada aprīļa vidus Latvijas Valsts policija pasludināja Ajo par aizdomās turamo lietā par nelikumīgu dalību Ukrainas politiskajā krīzē^[24].

2020. gada sākumā viņš tika aizturēts Jarenska Arhangeļskas apgabals Krievija, kurā Ayo plānoja piedalīties protestē pret poligona būvniecību^[25]. Latvijas Ģenerālprokuratūra lūdza viņu izdot Latvijai^[26][27]un Ajo jautāja Vladimirs Putins nodrošināt politiskais patvērums Krievijā^[28]. Ayo tika atbrīvots no cietuma 2020. gada februārī^[29].

2022. gadā Ayo aktīvi iesaistījās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā. Un 2023. gada sākumā Ajo saņēma Krievijas pilsonību, pēc kuras Latvijas varas iestādes viņam atņēma Latvijas pilsonību, pamatojoties uz dubultpilsonības aizliegumu valstī.^[30].