Andrejs Aleksandrovičs Menakers-Mironovs kā ļoti nerātna Valtras Frīdra versija

Autors: Sofija Lisovskaja

aleksandrovičs, andrejs, frīdra, ka…, lisovskaja, Ļoti, menakers-mironovs, nerātna, sofija, valtras, versija).

ŅEMIET VĒRĀ! Saturs tiek veidots automātiski no dažādiem avotiem, kuri iespējams satur dezinformāciju / naida runu. Portāla mērķis ir šo drazu apkopot.

Andrejs Aleksandrovičs Menakers-Mironovs kā ļoti nerātna Valtras Frīdra versija

Andrijs Aleksandrovičs Menakers-Mironovs kā ļoti nerātna Valtera Frīdriha Šellenberga versija
Noklausīšanās par galveno lomu kulta seriālā “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”.

Ziņo citiem - share

Leave a Reply Cancel reply

You must be logged in to post a comment.

JAUNĀKĀS PUBLIKĀCIJAS

Ceram uz atbalstu

Kopā mēs veidojam labāku pasauli.

Jūsu ziedojums palīdzēs portālam turpināt ķert dezinformatorus un naida kurinātājus. Paldies par atbalstu!

10

Paldies par atbalstu!

Kaut kas nogāja greizi..

EUR

"Tautas kalpi Latvijai" ir 2018. gadā ar nosaukumu "Par Alternatīvu" dibināta Latvijas politiskā partija, kas vēlāk bijusi pazīstama kā "Jaunā Saskaņa".

TAUTAS VARAS SPĒKS

"Tautas varas spēks" ir 2007. gadā ar nosaukumu "Spēks vienotībā", kas no 2012. līdz 2022. gadam bija ar nosaukumu "Alternative"

LATVIJAS SOCIĀLISTISKĀ PARTIJA

Latvijas Sociālistiskā partija ir sociālistiska politiskā partija Latvijā, kas kopā ar partiju "Saskaņa" veidoja apvienību "Saskaņas Centrs". Šobrīd tās biedri vēlēšanās kandidē partijas "Saskaņa" sastāvā

Saskaņa ir politiskā partija, kas tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, partijai "Jaunais Centrs" un Sociāldemokrātiskajai partijai. 2011. gadā tika apstiprināts lēmums par Daugavpils pilsētas partijas saplūšanu ar partiju "Saskaņa". Partija līdz 2014. gadam darbojās apvienībā "Saskaņas Centrs".

APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI

Apvienība Jaunlatvieši ir 2023. gada 11. februārī dibināta politiskā partija. Tās valdē darbojas bijušie partijas "Katram un katrai" biedri. Partija iestājas par Latvijas protekcionismu, tautas vēlētu prezidentu

Kopā Latvijai ir 2023. gada 2. aprīlī centriski kreisa dibināta politiskā partija. Tās dibinātājs un priekšsēdētājs ir Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Valdē darbojas arī bijušie partijas "Saskaņa" biedri

Stabilitātei! ir 2021. gada 26. februārī dibināta Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija. To dibināja bijušie Rīgas domes deputāti Aleksejs Rosļikovs un Valērijs Petrovs. Par savu ideoloģiju partija uzskata centrismu.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

"Latvija pirmajā vietā" ir 2021. gada 14. augustā dibināta populistiska, sociāli konservatīva, labēja Latvijas politiskā partija. Tās valdes priekšsēdētājs ir Ainārs Šlesers. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā"

"Platforma 21" (iepriekš zināma kā "Likums un kārtība" un "Katram un katrai") ir 2021. gada 8. janvārī dibināta populistiska, centriska, mēreni nacionāla Latvijas politiskā partija.[2] Tās izveidotājs ir Aldis Gobzems. Par partijas dibināšanu tika paziņots 2021. gada 8. janvārī.

SUVERĒNĀ VARA

"Suverēnā vara" ir politiskā partija Latvijā, ko 2005. gadā ar nosaukumu "Savienība Latgales Sirds" (vēlāk "Likums.Atbildība.Kārtība") izveidoja bijušais Saeimas deputāts Ernests Jurkāns. Kopš 2022. gada 4. jūlija partija darbojas ar nosaukumu "Suverēnā vara".

LATVIJAS KRIEVU SAVIENĪBA

"Latvijas Krievu savienība" ir ekonomiski kreisa, Latvijas krievu intereses pārstāvoša politiska partija (līdz 2007. gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu).

MĒS ESAM STIPRA VIENOTA TAUTA

Tautas kustība - Mēs esam stipra vienota tauta līderis Valdis Kalnozols. 13. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts.

Previous slide

Next slide

My Timeline DienasInfo

Portāla satura tematiku iesaka vietnes dienas.info apmeklētāji sadaļā: Esi redaktors

Saturs tiek automātiski ģenerēts no publiski pieejamās informācijas, kuru ir izvietojuši lietotāji sociālajās platformās: Facebook, Tik Tok, X (Twitter), Instagram, Youtube, Telegram, kā arī no dažādiem citiem resursiem, nepārkāpjot likumdošanu.

Vietnes saturs tiek tulkots/koriģēts ar OpenAi Api & GPT-3

UZ AUGŠU

Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā