Arī es, kad biju maza, vairākas reizes iedomājos, cik forši ir būt zēnam. Pilnīgā nopietnībā aptuveni piecu sešu gadu vecumā domāju, cik labi, ka viņiem nav jāvelk svārki un ka viņi var rāpties visur, kur vēlas un nesatraukties, ka zem svārkiem kāds kaut ko var saskatīt. Tāpat man likās, ka zēni ir forši, drosmīgāki, aizraujošāki par mani. Paldies Dievam, ka es neaugu posmā, kad manas mirkļa iedomas būtu pielīdzinātas kaut kādam mistiskam “psiholoģiskajam dzimumam” un man sāktu vēl vairāk iestāstīt, ka patiesībā es esmu zēns, bioloģiski visām pazīmēm to apgāžot. Es nevaru iedomāties, cik ļoti tas būtu sabojājis manu psihi un ķermeni. Pusaudžu vecumā man bija vēl dažādas interesantas domas par to, ka es nekad neprecēšos, dzīvošu viena un bērnus adoptēšu, vēl man bija posms, kad ienīdu visus vīriešu dzimuma pārstāvjus. Vai tad šādi posmi bērna un pusaudža attīstībā nav normāli? Vai mums ir jākultivē un jāveicina tās domas, kuras rodas uz šaubu, melu, salīdzināšanās, skaudības, mazvērtības, pāridarījumu pamata, vai, gluži pretēji, jāturpina stāstīt patiesību, kas atbrīvo un palīdz? Palīdz iepazīt sevi, kāds tu patiesībā esi un pieņemt sevi. Patiesību, kas sakņojas tūkstoš gadus senos likumos no pasaules iesākumiem. Nevis noliedzot realitāti, bet apstiprinot to, kas mēs patiesībā esam. Cik labi, ka man blakus dažādos dzīves posmos ir bijuši veselīgi domājoši cilvēki, kas pastāv un nebaidās pastāvēt par to, ka sieviete ir sieviete, vīrietis ir vīrietis, katram ir savas unikālās un brīnišķīgās, atšķirīgās lomas un dzimumu atšķirības. Dzirdot patiesību, laika gaitā patiešām savu dzimumu var ne tikai pieņemt, bet arī izbaudīt, ka tieši tāds esi radīts. Paskatoties spogulī un pateikt sev- es esmu skaisti radīts cilvēks, Dieva radīta sieviete/ vīrietis. Un es esmu neatkārtojams un unikāls šajā pasaulē tieši tāds, kāds esmu radīts ar savām īpašībām un lomām. Arī savām meitām es turpināšu šo patiesību paust. Viņas visas ir skaistas, Dieva radītas meitenes, kuras ne nejaušības dēļ ir tieši meitenes. Viņas ir mana nākotne, turpinājums, šīs valsts un pasaules nākotne. Būsim uzmanīgi un neļausim šīs melu un nepatiesības sēklas sēt savos un savu bērnu prātos, bet turpināsim bez bailēm, ar mīlestību paust patiesību! Un patiesība ir viena un vienkārša- ir divi dzimumi un tā tas vienmēr būs. Un tavs dzimums ir tas, kādi tev ir reproduktīvie orgāni. Pārējais viss, ko mūsdienās mīda kājām – sievietes un vīriešu atšķirības, lomas, ģimenes kā vīrieša un sievietes savienība – tas viss ir, lai grautu sabiedrību. Pavērojiet objektīvi, vai sabiedrības kultūras līmenis ir mūsdienās kopumā cēlies vai degradējies…tad arī varēs secināt, cik labu un patiesu izglītību saņem mūsu bērni – mūsu nākotne un arī mēs paši. Būsim nomodā.
Līdzīgās publikācijas:
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
