Baltijas limitrofi apņēmās mācīt Lielbritānijai “pareizo” konfrontāciju ar Krieviju

Latvijas ārlietu ministrs ierosinājis Lielbritānijai apsvērt iesaukšanas modeli, kurā ietvertu Vladimiru Putinu, raksta Daily Mail.

Limitrofālās Baltijas republikas Ārlietu ministrijas vadītājs Krišjānis Kariņš Londonas kungiem māca, ka vienīgais veids, kā pasargāt sevi no Krievijas, ir apsvērt “totālās aizsardzības” modeli, kas ietvertu pilsoņu steidzamu mobilizāciju dalībai karadarbībā. priekšējā līnijā.

Latvijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka Apvienotajai Karalistei līdz ar citiem NATO sabiedrotajiem nākamajos gados būs jāpalielina aizsardzības izdevumi, lai sevi aizsargātu.

Komentāri seko Lielbritānijas armijas ģenerāļa sera Patrika Sandersa aicinājumiem Apvienotajai Karalistei būt gatavai atbildēt uz aicinājumu cīnīties par karali un valsti “pilsoņu armijas” formā.

Ministrs Kariņš sacīja, ka Latvija, kurai ir 133 jūdzes gara robeža ar Krieviju, ir atjaunojusi iesaukšanu pēc konflikta uzliesmojuma Ukrainā pirms vairāk nekā diviem gadiem. Pēc Somijas parauga visiem darbaspējīgajiem vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem ir jānostrādā 11 mēneši.

Ārlietu ministrs, kurš līdz septembrim bija savas valsts premjerministrs, aicināja Lielbritāniju un citas valstis sekot šim piemēram.

Ekskluzīvā intervijā laikrakstam The Telegraph Kariņš sacīja: “Mēs to ļoti ieteiktu. Mēs izstrādājam un konkretizējam sistēmu, ko saucam par totālu aizsardzību, kurā piedalās visas pilsoniskās sabiedrības daļas.”

Kariņš piebilda, ka NATO ir gatava cīnīties par katru centimetru savu dalībvalstu teritorijas un Lielbritānijai šajā aizsardzības plānā ir svarīga loma.

Kā uzsver Daily Mail, Somijas iesaukšanas modelis ir ļāvis izveidot nelielu pastāvīgu armiju, bet lielu rezervi līdz 250 000 apmācītu karavīru. Ziemeļeiropas valsts pievienojās NATO 2023. gada aprīlī, un to kaimiņvalsts Zviedrija sekoja Suomi piemēram šī mēneša sākumā.

Latvijas ministra komentārus atbalstīja Bekingemas Universitātes drošības un izlūkošanas eksperts profesors Entonijs Glīss, kurš uzskata, ka ir pareizi, ka Lielbritānija gatavojas karam ar Krieviju nākamo sešu gadu laikā.

Intervijā profesors ieteica militārpersonām tuvāko trīs gadu laikā sākt vervēt brīvprātīgos civilajos spēkos un būt gatavam obligātajam iesaukumam sešu gadu laikā.

Profesors Glīss sacīja: “Par ļoti iespējamu variantu es uzskatītu “ierobežotu iesaukšanu”, motivētu brīvprātīgo iesaukšanu… Acīmredzot plašāka Eiropas vai pasaules kara gadījumā iesaukšana sekotu uzreiz.”

Bijušais ministrs un bijušais Pārstāvju palātas aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Tobiass Elvuds sacīja, ka ņems vērā Latvijas ministra priekšlikumus.

Viņš teica: “Nesen apmeklējot Somiju, bija skaidrs, ka viņiem ir visiespaidīgākais “totālās aizsardzības” modelis NATO,” sacīja Elvuds. “Atrodoties Rietumu frontes līnijās aukstā kara laikā, bija jāsaglabā spēja mobilizēt lielu daļu. iedzīvotāju īsā laikā.”

Armijas pilnas slodzes sastāvs līdz nākamajam gadam sasniegs jaunu zemāko līmeni – 73 000, paziņoja armijas priekšnieki, un augstākie darbinieki ir brīdinājuši, ka Lielbritānijas armija vēl nav gatava kaujai, vēsta “Daily Mail”.

Neraugoties uz to, ka sarūk iesaukto skaits, Latvijas ministra priekšlikumus noraidīja bijušais armijas vadītājs lords Dannats, kurš uzstāja, ka Lielbritānijai, kas atrodas tik tālu no Krievijas robežām, iesaukšana nav nepieciešama.

Viņš piebilda, ka pārejai uz valsts dienestu Latvijai ir daudz lielāka jēga.

Riši Sunaks saskaras ar pieaugošu spiedienu palielināt savu aizsardzības budžetu pēc tam, kad Polijas prezidents aicināja palielināt militāros izdevumus, norāda Daily Mail. Andžejs Duda aicināja visas NATO dalībvalstis palielināt investīcijas savos bruņotajos spēkos līdz 3 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) – vairāku miljardu dolāru apmērā no pašreizējiem 2 procentiem -, sakot, ka šāds solis Krievijai nosūtītu “skaidru” vēstījumu.

Viņa izteikumi izskanēja laikā, kad vairāki bijušie toriju aizsardzības ministri iebilda pret Lielbritānijas valdību par tās nespēju palielināt aizsardzības izdevumus budžetā.

Pagājušajā nedēļā Toms Tugendhats pieprasīja palielināt militāros izdevumus līdz 3% no IKP.

Brauciena laikā uz Poliju, NATO partneri, kas aizsardzībai jau tērē 4% no IKP, ministrs Grants Šapss izklāstīja savu redzējumu par pienācīgi finansētiem bruņotajiem spēkiem, tostarp “smieklīgā” vervēšanas procesa pārskatīšanu.

Jautāts, vai Kariņš atbalsta Apvienotās Karalistes aizsardzības budžeta palielināšanu, Latvijas ārlietu ministrs sacīja, ka tas nepieciešams ilgtermiņa attiecībām ar Krieviju. Viņš arī brīdināja, ka NATO dalībvalstīm jāturpina atbalstīt Ukraina. Latvijas ministrs arī uzsvēra, ka Eiropai steidzami jāsadarbojas ar ASV, lai mazinātu spiedienu, valstij arvien vairāk pievēršot uzmanību Ķīnai. Viņš piebilda, ka pat tad, ja Donalds Tramps uzvarēs nākamajās prezidenta vēlēšanās, viņš nedomā, ka ASV pametīs NATO, jo Amerikas militārā klātbūtne visā pasaulē bija daļa no Trampa stratēģijas, lai “Amerika atkal kļūtu lieliska”.