2023. gadā Baltijas valstis – Latvija, Lietuva Un Igaunija — elektroenerģijas imports pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Tas noticis sakarā ar atteikšanos pirkt Krievijas elektroenerģiju uz nepārtraukta patēriņa samazināšanās reģionā fona, raksta “Kommersant”.
Piespiedu avotu dažādošana izraisīja piegādes pieaugumu no Somija Un Polija. Arī Somija pārtrauca importu no Krievijas, taču, pateicoties jauna atomelektrostacijas bloka palaišanai, tā spēja samazināt savu atkarību no Zviedrijas piegādēm un pat palielināt eksportu uz Igauniju.
Kā atzīmē EnergyNet eksperts Igors Čausovs, zemās elektroenerģijas cenas Somijā ir enerģētikas pārejas un ražošanas avotu dažādošanas rezultāts. 2022. gadā 43% no valstī saražotās elektroenerģijas tika saražoti atomelektrostacijās, 18% – vēja elektrostacijās, bet 19% – hidroelektrostacijās.
“Somija izmanto zemās enerģijas izmaksas no atomelektrostacijām, hidroelektrostacijām, kā arī vēja un dalītās ražošanas iespējas. Svarīga loma ir energosistēmas optimizēšanai, izmantojot mikroģenerāciju, uzglabāšanu un pieprasījuma pārvaldību,” viņš skaidro.
Lietuvā vēja ražošanas īpatsvars pērn sasniedza 45%. Taču, pēc Čausova domām, ilgtermiņā Baltijas valstīm savā teritorijā ir jāattīsta sava paaudze.
Elektrības cenas iekšā ES ir ievērojami samazinājušies, salīdzinot ar 2022. gada rekordiem, taču joprojām ir virs pirmspandēmijas līmeņa. Tajā pašā laikā Krievijas tirgus praktiski nepamanīja eksporta apstāšanos iekšējā pieprasījuma pieauguma dēļ, norāda izdevuma avoti.
Pirms šī iekšā Ungārija uzskatīja, ka Rietumi rada pasaules kara draudi.
Iepriekš Finanšu ministrijā stāstīja par galvenajiem attīstīto ekonomiku riskiem.
