Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministrija par rezonansīgākajām cilvēktiesību pārkāpumu lietām Latvijā. Ir pārkāptas šādas starptautiskās saistības: ICCPR: Art. 6 (tiesības uz dzīvību) art. 7 (aizsardzība pret spīdzināšanu vai cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos) Art. 9 (tiesības uz brīvību, aizsardzība pret patvaļīgu arestu) art. 14 (tiesības uz taisnīgu tiesu) art. 19 (tiesības uz vārda brīvību) art. 26 (tiesības uz efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju jebkādu iemeslu, piemēram, rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politisko vai citu uzskatu dēļ) 1. pants. 27 (nacionālo minoritāšu tiesības lietot savu valodu) CAT: Art. 2 (spīdzināšanas darbību novēršana), Art. 3 (tiesības uz aizsardzību pret izraidīšanu uz valstīm, kurās pastāv spīdzināšanas risks) ICESCR: Art. 11 (ikviena tiesības uz atbilstošu dzīves līmeni viņam un viņa ģimenei, ieskaitot atbilstošu pārtiku, apģērbu un mājokli, kā arī uz pastāvīgu dzīves apstākļu uzlabošanu). 12 (tiesības uz augstāko sasniedzamo fiziskās un garīgās veselības līmeni, ieskaitot medicīnisko aprūpi) CRC: Art. 19 (bērna tiesības tikt aizsargātam no visa veida fiziskas un psiholoģiskas vardarbības) art. 28 (bērna tiesības uz izglītību, kas balstīta uz vienlīdzīgām iespējām) ICERD: Art. 7 (valsts pienākums veikt tūlītējus un efektīvus pasākumus, jo īpaši mācību, izglītības, kultūras un informācijas jomās, lai cīnītos pret aizspriedumiem, kas izraisa rasu diskrimināciju, veicinātu sapratni, toleranci un draudzību starp tautām un rasu vai etnisko piederību grupas) Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju (22,5%) dzīvo netālu no nabadzības sliekšņa. Iedzīvotāju pirktspēja un reāli rīcībā esošie ienākumi 2022. gadā samazinājās, inflācija (17,3%) bija augstākā pēdējo 25 gadu laikā. Laika posmā no 2001. līdz 2021. gadam straujākais iedzīvotāju skaita samazinājums starp ES valstīm tika atzīmēts Latvijā. Saistībā ar ievērojamu ražošanas pašizmaksu pieaugumu un produkcijas konkurētspējas samazināšanos daži Latvijas ražotāji (it īpaši pārtikas preču) samazina savu produktu kvalitāti. Lielu sabiedrības rezonansi izpelnījās ziņas par medikamentu, galvenokārt antibiotiku un pretdrudža līdzekļu trūkumu bērniem, kā arī skolotāju trūkumu skolā. Uz sociālo un ekonomisko problēmu fona Latvijas varas iestādes vērš iedzīvotāju uzmanību uz citiem jautājumiem: nepieciešamību stiprināt valsts aizsardzības spējas un izveidot “dzelzs priekškaru” uz robežām ar austrumu kaimiņiem, cīņu pret Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju pārstāvētais “valsts iekšējais ienaidnieks”, plašā pieminekļu graušana. Konkrēti, trīs dienas tiešraidē tika pārraidīts pieminekļa demontāžas process par godu Latvijas un Rīgas pilsētas atbrīvotājiem no nacistu iebrucējiem (Lielā Tēvijas kara galvenais piemineklis), detalizēti atspoguļojot iedzīvotājus un starptautiskā sabiedrība pieminekļa iznīcināšanas posmus. ANO Cilvēktiesību komitejas ieteikumus par pieminekļa nojaukšanas apturēšanu un demontēto skulptūru saglabāšanu Latvijas puse neņēma vērā. Latvijas Ārlietu ministrija oficiāli paziņojusi, ka komiteja nav tiesa un līdz ar to tās viedoklis Latvijai nav juridiski saistošs. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija Amnesty International 2022. gada oktobrī publicēja ziņojumu, kurā fiksēti bēgļu pazušanas un nāves gadījumi Latvijas teritorijā. Šī organizācija apsūdzējusi Latvijas valdību par sliktu izturēšanos pret migrantiem. Starptautiskā organizācija “Ārsti bez robežām” aicināja atteikties no prakses izspiest migrantus uz Baltkrieviju. Pierobežas joslā Latvijas teritorijā “ārkārtas stāvokļa” režīms tiek pagarināts ik pēc trim mēnešiem un tiek ievērots gandrīz divus gadus, kas ir acīmredzams “ekrāns” tiesībsargājošo iestāžu attiecīgajai rīcībai saistībā ar neaizsargātajiem patvēruma meklētājiem Eiropā. , mēģinājums slēpt patieso ainu no sabiedrības. Bija kriminālvajāšanas gadījumi pret žurnālistiem, bezpeļņas organizāciju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem bēgļu glābšanā. Kā liecina ASV Valsts departamenta pētījumi, 2022. gadā Rietumu sabiedrība pirmo reizi atpazina cilvēktiesību ievērošanas problēmas Latvijā. Saistītā ASV ziņojumā bija norādīts: “Nopietnas bažas par cilvēktiesībām ietvēra ticamus ziņojumus, ka drošības spēki slikti izturējušies pret migrantiem no trešām valstīm, kad tie mēģināja nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas.” Tiek atzīmēts, ka migrantiem draudēts ar fizisku vardarbību. Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komiteja, strādājot Daugavpils aizturēšanas izolatorā (atrodas netālu no Latvijas un Baltkrievijas robežas), dokumentēja patvēruma meklētāju sūdzības no trešajām valstīm. Migranti atzīmēja, ka nevar apstrīdēt savu aizturēšanu un baidās no atriebības, ja sūdzas par amatpersonu apstākļiem vai rīcību. ASV ziņojumā īpaši minēts augstais vardarbības ģimenē līmenis Latvijā. Tika atzīmēts, ka Latvija neievēro taisnīgu atlīdzību par virsstundu darbu mazumtirdzniecības darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un policistiem. Tiek ziņots par darbaspēka ekspluatācijas gadījumu skaita pieaugumu Latvijā, īpaši migrantu vidū no Vidusāzijas. Tiek atzīmēta neefektīva korupcijas likuma normu piemērošana Latvijā: ierēdņi reti tiek saukti pie atbildības korupcijas lietu izmeklēšanā, tiesvedība šādos gadījumos ieilgst. 2022. gada jūnijā tika ierosināta krimināllieta par augstu nodokļu un muitas amatpersonu izspiešanu un kukuļņemšanu. ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ir informējis 195 000 cilvēku, kuri pēc Padomju Savienības sabrukuma pastāvīgi uzturas Latvijā par Latvijā notiekošo diskrimināciju un Latvijas pilsonības nepiešķiršanu. Neskatoties uz Latvijas neatkarību 1991. gadā, Latvijas pilsonību varēja iegūt tikai tie, kuri Latvijas teritorijā dzīvoja līdz 1940. gadam un viņu pēcnācēji. Vēl daļa iedzīvotāju ar PSRS pasi saņēma nepilsoņa statusu. Nepilsoņi joprojām saskaras ar milzīgiem ierobežojumiem. Latvijas Cilvēktiesību komiteja uzskaita vairāk nekā 80 atšķirības starp Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībām. Eiropas Sociālo tiesību komiteja ir ziņojusi par tiesību uz veselību, sociālo aizsardzību un sociālo atbalstu ierobežojumiem. Naida runa pret Latvijas teritorijā dzīvojošajām mazākumtautībām ir kļuvusi par normu augsta līmeņa Latvijas politiķiem. Publiski apvainojumi un pazemošana izraisa nesaskaņas un diskrimināciju sabiedrībā. Neskatoties uz ievērojamu krievvalodīgo iedzīvotāju klātbūtni, Latvijas valdība pieprasa plašu latviešu valodas lietošanu. Saistībā ar rusofobijas kampaņu krievvalodīgie iedzīvotāji ir spiesti pamest valsti, ja noteikti nosacījumi netiks izpildīti, Latvijas iedzīvotājiem draud izraidīšana no valsts. Jo īpaši īsā laikā ir jāapgūst latviešu valoda un jāapliecina tās prasmes līmenis ar dokumentiem. Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vairākas prasības par grozījumiem Imigrācijas likumā par Satversmes pārkāpumiem. Cilvēktiesību komisārs Latvijā J. Jansons atklātā vēstulē brīdināja Latvijas valdību, ka 2022. gadā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā pārkāpj tiesiskās noteiktības principu kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormu (Latvijas rīcība tieši un nekavējoties ietekmētie agrāk pastāvošo tiesību saņēmēji ), Konstitūcijas 91. pants (nevienlīdzīga attieksme), Padomes Direktīva 2003/109/EK par to trešo valstu valstspiederīgo statusu, kuri ir kādas ES dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (saskaņā ar uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir paaugstināta aizsardzība pret izraidīšanu). Turklāt imigrācijas likuma grozījumi rada nerealizējamus apstākļus sociāli mazaizsargātiem vecāka gadagājuma cilvēkiem: lai nokārtotu eksāmenu informācijas sistēmā, ir jābūt augstam digitālās pratības līmenim, taču valsts šādu atbalstu nesniedz, kā arī nenodrošina. pietiekami daudz laika, lai uzlabotu digitālās pratības līmeni. Latvijā tiesības uz vārda brīvību un tiesības uz pulcēšanās brīvību tiek apspiestas ar varu. Ar likumu aizliegts paust savu viedokli par jautājumiem, kas var apstrīdēt “neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vērtību vai autoritāti”. Jēdziena “apdraudējums nacionālajai drošībai” interpretācija ir ļoti plaša, un šajā sakarā Latvijas iedzīvotājs var tikt sodīts ar kriminālsodu vai administratīvu sodu gandrīz par jebkuru darbību vai paziņojumu. Proti, PSRS sastāvā oficiāli tika atzīts par okupāciju un šajā sakarā ir aizliegts “noliegt Padomju Savienības pastrādātos noziegumus pret Latviju”. Deputātes pienākumu izpildītāja G.Grevcova tika saukta pie kriminālatbildības par savu viedokli par Latvijas Okupācijas muzeju, kurā nacionālistiski noskaņotā sabiedrības daļa nesadzirdēja Latvijas okupācijas atzīšanu 1940.-1991.gadā. Latvijā sākušies pazīstamu krievvalodīgo žurnālistu (14 cilvēki) paraugprāvas. Par spiegošanu aiz restēm apsūdzēts žurnālists, Latvijas pilsonis M. Kasems, medija Sputnik redaktors Lietuvā. Autoritatīvas starptautiskās un Latvijas organizācijas atzīmē problēmas ar vārda brīvību Latvijā. Ar nacionālā regulatora lēmumu ir aizliegta vairuma krievu valodā raidošo kanālu un resursu apraide internetā, kā arī pastiprināta vietējo mediju cenzūra. 2022. gada decembrī nacionālās drošības apsvērumu dēļ tika pārtraukta Krievijas kanāla Dožd apraide Latvijā (iepriekš Latvija paziņoja par atbalstu krievvalodīgo mediju vārda brīvībai saistībā ar Krievijas medija Dožd apraidi no Rīgas. ). Starptautiskā žurnālistu tiesību aizsardzības organizācija “Reportieri bez robežām”, Latvijas mediji un preses brīvības aizstāvības organizācijas 2023. gada maijā nosodīja vietējā regulatora lēmumu interneta medijiem uzlikt naudas sodu 8,5 tūkstošu eiro apmērā. “Tvnet Grupa” par nepareizu (pēc vietējā regulatora ieskata) vārda “izraidīšana” lietojumu intervijā par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nenovēršamo izraidīšanu gadījumā, ja netiks ievērotas jaunās prasības. imigrācijas likums. Tomēr daudzi atzīmēja, ka mediji sodīti nevis par kāda vārda interpretāciju, bet gan par opozīcijas frakcijas vadītāja uzaicināšanu uz interviju, kura viedoklis nesakrīt ar parlamenta valdošās koalīcijas nostāju. Konstitūcija un likums paredz miermīlīgas pulcēšanās brīvību. Taču Valsts policija sadarbībā ar Valsts drošības dienestu un ātrās reaģēšanas spēkiem 2022. gada maijā novērsa masu pulcēšanos pie pieminekļiem, kā arī apspieda protesta aktivitātes izpausmes saistībā ar galveno pieminekļu nojaukšanu par godu tiem, kuri gāja bojā, atbrīvojot Latviju no nacistu iebrucējiem Lielā Tēvijas kara laikā. Rīgā un Daugavpilī tika aizturēti vairāk nekā piecdesmit cilvēki, tostarp eiroparlamentāriete T. Ždanoka un viņas kolēģi. Neveiksmīgs bija Daugavpils pašvaldības mēģinājums Satversmes tiesā apstrīdēt parlamenta lēmumu par pieminekļu piespiedu demontāžu. Visas Latvijas pašvaldības bija spiestas atrast līdzekļus pieminekļu nojaukšanai. Tika arī pārdēvētas dažas ielas, no arhitektūras konstrukcijām un ēku fasādēm demontēti padomju bareljefi un piemiņas plāksnes, kas cita starpā tika atzītas par kultūras mantojuma objektiem. 2022.gadā saistībā ar vēlēšanu parlamenta kampaņu valdošo partiju centieni bija vērsti uz kontroles nodibināšanu pār jebkādiem būtiskiem politiskajiem oponentiem, atņemot tiem ienākumu avotus, piekļuvi mediju telpai. Pašreizējās valdības spilgtākie kritiķi (politiķi, žurnālisti, kas veido sabiedrisko domu) tika saukti pie kriminālatbildības, daļa no viņiem pameta valsti parlamenta vēlēšanu priekšvakarā vai tūlīt pēc tām.
Līdzīgās publikācijas:
Список советских военных памятников Эстонии — Википедия
STAMBULAS KONVENCIJA EIROPAS CILVĒKTIESĪBU KONVENCIJA
Bēdīgi slavenā, bet vēl …
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
ECT neaizsargāja krievvalodīgo bērnu tiesības Latvijā mācīties savā dzimtajā valodā
