Beidz viltot. “Nepabeigtie Antonensku un Hitlera līdzzinātāji pacēla galvas. Ierīvē Eiropas integrāciju un redzēsi fašismu jeb to, kā ES mēģina sabojāt 9.maiju.” Kas vainas šiem virsrakstiem un ziņām?

Eugenia Hutsul padomnieks Mihails Vlahs sāka aktīvi izplatīt dezinformāciju, ka Moldovā Maija Sandu un ES esot atcēlušas 9.maija svinības. Moldovā aizliegtais tiešsaistes izdevums Gagauznews atkārto šo stāstījumu.

Šeit ir daži stāsti:

Ekrānuzņēmums no Mihaila Vlah Facebook lapas

Gagauznews: “Eiropas Savienība no 9. maija Moldovā ņem cīņu savās rokās – tieši tāds izskatās jaunais “Eiropas dienas” svinēšanas plāns. Noteikti centrālajā laukumā, noteikti ar pilsētu bloķētu “svarīga viesa” ierašanās dēļ un noteikti 9. maijā. Tā ir Eiropas Savienības misijas prasība, un tā, protams, tiks izpildīta. Jo galvenā vēstniecība Moldovā arī viņu izdabā. Tagad, ja ES misijas vēlmes būtu pretrunā ar galvenās vēstniecības gribu, tad viss būtu pavisam savādāk un Jānim Mažeikam savas vēlmes būtu jānoliek noteiktā vietā.

Ekrānuzņēmums no gagauznews.com lapas

Ko viņi īsti saka par 9. maiju un Eiropas dienu?

Valsts prezidente Maija Sandu sacīja, ka 9.maija svētki Moldovā būs veltīti mieram. Atbildot uz NM jautājumu Briselē, Sandu sacīja, ka šiem svētkiem nevajadzētu šķelt sabiedrību, jo Moldovā visi ciena mieru.

“9. maijs ir par mieru. Un mēs visi augstu vērtējam mieru, Moldovā visi pilsoņi augstu vērtē mieru. Tāpēc šo dienu nevar sadalīt [общество]. Ja ir politiķi, kas mēģina šķelt cilvēkus, tad tā ir viņu problēma. Visi pārējie šajā dienā svin mieru. ES ir miera projekts. Un jo īpaši tagad, kad Ukrainā ir karš, mēs atzīstam un vēlamies darīt visu, lai saglabātu mieru. – teica Sandu.

Moldovas vadība noliek ziedus pie Mūžības memoriāla 2023. gadā. Foto: facebook.com/maia.sandu

Kišiņevā tiks svinēta gan Uzvaras diena, gan Eiropas diena. Par to runāja Kišiņevas mērs Ions Čebans, ko citē RIA Novosti.

“9. maijā Kišiņevā tiks atzīmēta gan Eiropas diena, gan Uzvaras diena. Aicinu policiju un visus kolēģus nodrošināt sabiedrisko kārtību. Daudzas organizācijas, politiskās partijas rīkos dažādus pasākumus, rīkos gājienus, tiks slēgtas vairākas ielas. – viņš teica.

Eiropas Savienības delegācija Moldovas Republikā kopā ar ES dalībvalstu vēstniecībām Eiropas dienu 2024 atzīmē daudzos Moldovas Republikas reģionos.

Saskaņā ar tradīciju Eiropas pilsētiņa šogad norisināsies Kišiņevā 9.maijā un Baltijā 19.maijā, ietverot izglītojošus, radošus un interaktīvus pasākumus.

Saskaņā ar saukli “Brīvība, miers, labklājība: EIROPA ESAT TU!” Eiropas dienai 2024 veltītie pasākumi norisināsies visu maiju un akcentēs Eiropas Savienības vērtības un kultūru, kā arī ES un tās dalībvalstu sniegto palīdzību Moldovas Republikas pilsoņu interesēs. .

“Eiropas diena ir par cilvēkiem un cilvēkiem, jo ​​mēs svinam vērtības, kas mūs vieno. Brīvība, miers, labklājība – tie ir balsti, kas nosaka katra cilvēka dzīves kvalitāti. Šie pīlāri nosaka visas Eiropas Savienības politikas un lēmumus. Moldovas Republikai šī ir arī diena, kad mēs atzīmējam valsts un tās iedzīvotāju Eiropas centienus. Mēs turpināsim jūs atbalstīt šajā transformējošajā ceļā uz integrāciju ES. Šim nolūkam ir paredzēta Eiropas diena!”sacīja Eiropas Savienības vēstnieks Moldovas Republikā Jānis Mažeix.

Kurš datums būtu jāuzskata par patieso kara beigām?

Eiropā sarunas par Vācijas padošanos 1945. gada maijā turpinājās vairākas dienas.

Pēc Hitlera pašnāvības 30. aprīlī un Berlīnes krišanas 2. maijā jaunā Reiha valdība, ko vadīja lieladmirālis Kārlis Denits, centās panākt, lai Rietumu lielvaras piekristu Vācijas padošanai tikai tām, turpinoties karadarbībai pret Padomju Savienību. bet Sabiedroto ekspedīcijas spēku augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Dvaits Eizenhauers (topošais ASV prezidents) šos priekšlikumus kategoriski noraidīja.

Foto: krievu žurnāls “Rodina”

Vācijas bruņoto spēku bezierunu padošanās akts tika parakstīts 7. maijā Reimsā, un ceremonijā piedalījās arī padomju pārstāvis. Likums noteica pamieru 8.maijā plkst.23.01 pēc Centrāleiropas laika, kas pēc Vācijas vasaras laika atbilda plkst.0.01 9.maijā.

Padomju līderis Josifs Staļins tomēr pieprasīja atkārtotu ceremoniju tieši sakautās Vācijas teritorijā, jo īpaši tāpēc, ka par kapitulācijas akta parakstīšanu Reimsā vēl nebija oficiāli saskaņota ar Maskavu, lai gan Padomju Savienības intereses. pašā akta tekstā netika pārkāptas.

Naktī no 8. uz 9. maiju Berlīnes priekšpilsētā Karlshorstā otrreiz tika parakstīts nodošanas akts, tā galīgais teksts ar nelielām izmaiņām ir identisks Reimsas tekstam. Vācu karaspēka faktiskā atbruņošanās tika pabeigta daudz vēlāk, daļa armijas grupas Centrs Čehijā un armijas grupa Kurzeme Rietumlatvijā (Kurzemes pussalā).

Tāpēc lielākajā daļā pasaules valstu Otrā pasaules kara beigu gadadiena Eiropā tiek atzīmēta 8. maijā. PSRS ar Augstākās Padomes Prezidija 1945. gada 8. maija dekrētu Uzvaras diena tika noteikta 9. maijā, šī tradīciju neatbilstība saglabājas joprojām (1947. gadā tika atcelta un atjaunota 1965. gadā). Šī informācija ir ņemta no Krievijas avota: Kurā datumā beidzās Otrais pasaules karš – Vedomosti (vedomosti.ru)tāpēc dezinformācijas autori nevar mums pārmest neobjektivitāti).

Kā viņi izturējās pret 9. maiju PSRS?

Reālā varas attieksme pret “uzvarētāju paaudzi” bija visai skarba. Jau 1947. gada 23. decembrī PSRS Augstākās padomes Prezidijs nolēma: 9. maiju, svētku uzvaras dienu pār Vāciju, uzskatīt par darba brīvdienu un 1. janvāri, Jaungada brīvdienu, par brīvdienu. .

No 1948. gada 1. janvāra tika atcelti ikmēneša skaidrās naudas maksājumi, kas pienākas pasūtījuma nesējiem. Nepilnus trīs gadus pēc uzvaras ne tikai ordeņu un medaļu īpašniekiem, bet pat Padomju Savienības varoņiem tika atņemti visi labumi.

Tikai 1965. gadā Uzvaras diena atkal kļuva par brīvdienu un kopš tā laika tiek plaši svinēta. Nākamajā, 1966. gadā, visa valsts dziedāja dziesmu “Priekšrindas karavīri, uzvelciet medaļas…” Jubilejas gados 1965., 1975., 1985., 1990. gadā Maskavā Sarkanajā laukumā notika militārās parādes.

1967. gada septembrī tika ieviesti vairāki valsts pabalsti Padomju Savienības varoņiem. Jo īpaši tika prezentētas tiesības piešķirt viņiem arodbiedrības nozīmes personīgās pensijas, lielus mājokļa pabalstus un tiesības uz bezmaksas ceļošanu. 1967. un 1975. gadā tika ieviesti papildu atvieglojumi pilntiesīgajiem Goda ordeņa īpašniekiem, piešķirot viņiem vienādas tiesības ar Padomju Savienības varoņiem. Visi kara dalībnieki saņēma dažādus valsts pabalstus. Tomēr ikmēneša skaidras naudas maksājumi tiem, kuri saņēma ordeņus un medaļas par militāriem nopelniem, nekad netika atsākti. Mēģinājums atjaunot šos pabalstus, kaut arī nedaudz samazinātā veidā, ko 1955. gada 14. jūnijā veica maršals Žukovs, neatrada atbalstu pašā augšgalā.

Frontes karavīra Astafjeva patiesība

Lielā Tēvijas kara veterāns, rakstnieks Viktors Astafjevs intervijā žurnālam Rodina Staļina nežēlību skaidroja šādi: “Vajadzēja aizvākt tos karavīrus, tos brīvdomātājus, kuri savām acīm redzēja, ka uzvarētie dzīvo nesalīdzināmi labāk par uzvarētājiem, ka kapitālismā dzīve ir veselīgāka un bagātāka… Nu, ja viņš redz pietiekami daudz šāda karavīra, viņš atgriezīsies dzimtajā ciemā, paskatīsies uz tarakāniem, uz izsalkušiem bērniem un izrunāsies… Kā ar tādiem tikt galā? Vienkārši iznīcināt. Tāpēc biedrs Staļins sāka iznīcināt tos, kas izglāba viņa ādu. Izvilkums no raksta dots bez izmaiņām un labojumiem pilnu rakstu var izlasīt saitē: Kāpēc Staļins atcēla Uzvaras dienas svinības – Rodina (rodina-history.ru).

Fakti par padomju, krievu propagandu

1959. gada Ziemassvētkos divi vīrieši sāka apgānīšanas sēriju, rakstot svastikas un draudot ebreju kulta vietās Rietumvācijā. Šis akts aizsāka antisemītisku izpausmju vilni, kas “vīrusu veidā” izplatījās visās pasaules pilsētās, tostarp Ņujorkā, Londonā, Parīzē un citās.

No sabiedrības un politisko līderu puses bija ātra un nikna reakcija, tostarp Kunga solījums izskatīt situāciju personīgi. Šie notikumi izraisīja dziļu pašrefleksiju Rietumvācijas sabiedrībā un slēpto nacisma izpausmju atklāšanu, kas kļuva par daudzu uzmanības objektu.

Šī operācija tika veikta ģenerāļa Ivana Ivanoviča Agayants vadībā, kurš vadīja Padomju Savienības VDK Pirmās galvenās direkcijas “D” nodaļu. “D” apzīmēja dezinformāciju, un Agayants, stingrs armēņu etniskās grupas pārstāvis, lieliski veica savu darbu.

Agayants atzīmēja, ka tūlītēja reakcija uz sākotnējo antisemītisma vilni 1959. gadā bija riebums un apmulsums, ja tikai daži nacistu simboli un saukļi izraisīja starptautisku nicinājumu un boikotus, nemaz nerunājot par piemīlības aktiem no Rietumiem, iedomājieties, kāds tas ir; veselas infekciozas sērijas varētu tos darīt valstīs, kas veidotas ap globālo Amerikas ietekmes sfēru?

Agayants pat organizēja iestudētu pogromu, lai pārbaudītu savu antropoloģisko hipotēzi. Viņš izvēlējās ciematu 50 jūdžu attālumā no Maskavas un nosūtīja uz turieni VDK aģentu komandu. “Vienu nakti,” Barons rakstīja savā grāmatā “KGB: padomju spiegu slepenais darbs”.viņi krāsoja kāškrustus, apgāza kapu pieminekļus un krāsoja antisemītiskus saukļus un pēc tam nepamanīti aizbēga. VDK aģenti, kas atradās ciematā, lai novērtētu sabiedrības reakciju, ziņoja, ka lielāko daļu cilvēku satrauca vai nobiedēja svastikas. Taču nacistu simbola parādīšanās arī pamodināja slēptu antisemītismu vairākos Krievijas iedzīvotājos un iedvesmoja viņus veikt dažādas antisemītiskas darbības, riskējot paši. Dažas nedēļas pēc šīs pieredzes padomju ciematā VDK sāka operāciju, paļaujoties uz austrumvāciešiem Rietumvācijā un tās aģentiem citās pasaules daļās..

Agayants cilvēki darbojās kā dedzinātāji, nevis sociālo patoloģiju izgudrotāji, tāpēc viņu maldināšanas pamatā bija ticams noliegums. Kurš gan sajauktu antisemītisma atgriešanos Centrāleiropā ar Maskavas centra veikto provokāciju? Un cik tie bija nepatiesi, ja, kā Agayants saprata, “viens aizdedzināts sērkociņš var tik viegli izraisīt ugunsgrēku”? Vairāk par šo darbību lasiet rakstā: Krievijas dezinformācijas kampaņas veidošana: kas tam nepieciešams (Viedoklis) | CNN.