BĒRNĪBAS PĻAVĀ
Guļ vītušos zāļu stiebros
mans bērnības
sapnis tik salds.
Kā apreibis
sienāzis
vijoli čīgā
un debesīs sauli
skauj mākonis balts.
Te vasara smaržo
pēc laimes tik tālas
ar vectēva
izkapti plecā,
ar grābekli
māmuļas siltajās rokās
un avota ūdeni
skārda krūzītē vecā.
Man siena vālos
pazūd šodienas steiga
un basām kājām
gadi atpakaļ trauc.
Jau bērnības pļavā
sienu atkal krauj zārdos,
bet atgriezties turp
tikai sapņos ir ļauts.
/Vēsma Mateviča 2022/
Līdzīgās publikācijas:
BĒRNĪBAS PĻAVĀ
Guļ vītušos zāļu stiebros
mans bērnības
sapnis tik salds.
K…
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais
09.07.2011. Jaroslavļas “Lokomotiv”. Mēs atceramies. Vārtsargi: – Vjukhins Aleksandrs, 38 gadi…