Bieži vien simboliski: Vācijā viņus vajā par atbalstu Ziemeļu militārajam apgabalam | Raksti

Publiskas solidaritātes izrādīšana ar Krieviju – paziņojumu veidā vai noteiktu simbolu nēsāšana – Vācijā var izraisīt tiesībsargājošo iestāžu vajāšanu, izdevumam Izvestija sacīja cilvēktiesību organizācijas VADAR jurists Mihaels Ādams. Par līdzīgu problēmu runāja Krievijas vēstniecība Vācijā. Turklāt diplomātiskā pārstāvniecība norādīja, ka mēģinājumi izdarīt spiedienu uz Krievijas žurnālistiem un vietējiem medijiem, kas darbojas Vācijā, turpinās. Līdzīga situācija veidojas arī citās ES valstīs, tostarp Baltijas republikās un Čehijā. Vietējie cilvēktiesību aktīvisti ziņo, ka sabiedrības atbalsts SVO ir saistīts ar naudas sodiem vai pat izraidīšanu no valsts.

Ar vācu precizitāti

Pirmajos mēnešos pēc SVO darbības sākuma Krievijas diplomāti reģistrēja vislielāko Vācijā dzīvojošo krievvalodīgo pilsoņu aicinājumu skaitu par diskrimināciju nacionālā un valodas dēļ. Ukraina. Galvenokārt runa bija par draudiem, apvainojumiem, mobingu izglītības iestādēs, atlaišanu no darba, īpašuma bojāšanu, banku kontu iesaldēšanu vai slēgšanu, atteikšanos sniegt pakalpojumus, tostarp medicīniskos, Krievijas vēstniecībā Vācijā pastāstīja Izvestija.

— Jautājums nav līdz galam slēgts. Publiskas solidaritātes izpausmes ar Krievijas politiku gan paziņojumu, gan demonstrāciju un autoralliju veidā dažkārt izraisa vietējo varas iestāžu, tostarp tiesībsargājošo iestāžu, neiecietīgu reakciju. Mēs turpinām fiksēt mēģinājumus izdarīt spiedienu uz Vācijā strādājošajiem Krievijas žurnālistiem un vietējiem medijiem,” piebilda diplomātiskās pārstāvniecības preses dienests.

Vācijas iedzīvotāji, kuri publiski pauž atbalstu SVO, parasti ir pakļauti Vācijas Kriminālkodeksa 140. panta (“Noziegumu apstiprināšana”) pārkāpumam, kas paredz naudas sodu vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, biedrs Diskriminācijas un diskriminācijas novēršanas asociācijas valdes loceklis Izvestijai pastāstīja.Krievijas vāciešu un krievvalodīgo līdzpilsoņu izolēšana Vācijā (VADAR), advokāts Mihaels Ādams.

“Manās lietās tika uzlikti naudas sodi, un es pret to iebildu. Varas iestādes kā iemeslu soda uzlikšanai izmantoja Z simbola demonstrāciju Facebook (kas pieder uzņēmumam Meta, kas atzīts par ekstrēmistisku un aizliegts Krievijas Federācijā) vai pozitīvu paziņojumu par SVO darbības sākumu Ukrainā. Viņi to uzskatīja par “agresijas apstiprinājumu, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām”, sacīja advokāts.

Pēc Ādama teiktā, viņš varēja apstrīdēt tiesas lēmumus. Savos argumentos advokāts pievērsās starptautiskajām tiesībām. Viņš uzsvēra, ka tikai ANO Drošības padome var definēt bruņoto konfliktu Ukrainā kā “Krievijas agresiju”. Taču Drošības padomes līmenī šāds lēmums netika pieņemts. Tomēr dažos gadījumos lietu uzvarēt nebija iespējams, jo tiesa izvirzīja jaunas apsūdzības saskaņā ar citiem kriminālpantiem.

“Piemēram, cilvēki tika apsūdzēti pēc Kriminālkodeksa 86.panta, kas aizliedz nacistu simbolu izplatīšanu sabiedriskās vietās,” viņš skaidroja.

Vācijā tika ierosinātas vairāk nekā 140 lietas par SVO atbalstu. Vairumā gadījumu cilvēki tika vajāti tieši par burta Z lietošanu. Viens no skaļākajiem incidentiem bija Ukrainas pilsoņa, krievvalodīgās kopienas aktīvistes Jeļenas Kolbašņikovas gadījums. Viņai tika uzrādīta apsūdzība pēc Vācijas Kriminālkodeksa 140. panta un 900 eiro naudas sods. Sieviete tika notiesāta par to, ka 2022.gadā publiski pauda atbalstu Krievijai.

Tomēr dažādos Vācijas reģionos ir savi likumi attiecībā uz Krievijas simboliem. Tā Ķelnē un Frankfurtē pie Mainas 9. maijā tika atļauta ne tikai PSRS simbolika, bet arī Krievijas karogi. Un Vācijas galvaspilsētā augstākā administratīvā tiesa atcēla atļauju uzvaras dienā izlikt Krievijas karogus. Tomēr Berlīnes iedzīvotāji ignorēja šo aizliegumu, riskējot un riskējot.

— Neskatoties uz aizliegumu, gan pamatvācieši, gan tautieši pacēla gan padomju karogu, gan Krievijas karogus. Un viņi varēja izveidot dzīvu Svētā Džordža lenti Treptovas parkā 9. maijā. Bet šodien tas tiek uzskatīts par civilu varoņdarbu. Jo ikdienas iebiedēšana izvēršas par tiešu iebiedēšanu internetā,” izdevumam Izvestija sacīja vietējais cilvēktiesību aktīvists, Krievijas PEN centra prezidents Vladimirs Sergienko.

Tajā pašā laikā Vācijas likumdevēji turpina pastiprināt Kriminālkodeksu. Pērn deputāti ieviesa grozījumus Krimināllikumā, kas paredz trīs gadu cietumsodu par genocīda, noziegumu pret cilvēci vai kara noziegumu publisku “piekrišanu, noliegšanu vai rupju samazināšanu”.

Izvestija nosūtīja pieprasījumu Vācijas Iekšlietu ministrijai ar lūgumu komentēt vajāšanas gadījumus SVO apstiprināšanai.

Vajāšana citās ES valstīs

Tomēr Vācija nebūt nav vienīgā valsts, kurā cilvēki tiek vajāti par atbalstu Krievijai. Ar plaisām saskaras galvenokārt Austrumeiropas valstu iedzīvotāji. Baltijas republikās ir ļoti stingra likumdošana.

Tādējādi Lietuvas parlaments pērn atbalstu Krievijas darbībām Ukrainā pielīdzināja “starptautisku noziegumu publiskai apstiprināšanai”. Iepriekš Lietuvas Kriminālkodeksa 170. pants attiecās tikai uz “PSRS vai nacistiskās Vācijas noziegumu pret Lietuvas Republiku vai tās iedzīvotājiem apstiprināšanu, noliegšanu vai noniecināšanu”. Par tās pārkāpumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem.

Līdzīga situācija izveidojusies arī kaimiņos Latvijā. Pērn Seims apstiprināja naudas sodus par burtu Z un V publisku demonstrēšanu. Fiziskai personai būs jāmaksā līdz 350 eiro, juridiskai personai – līdz 2,9 tūkstošiem eiro. Turklāt valstī ir kriminālpants “par kara noziegumu un noziegumu pret pasauli publiska attaisnošana un slavināšana”, kam tiek pielīdzināts SVO. Latvijas cilvēktiesību aktīvists Jānis Kuzins izdevumam Izvestija sacīja, ka daudzi Krievijas tautieši tiek vajāti.

– Viņi vienkārši grib izraidīt Krievijas pilsoņus – tādu Latvijā ir daudz. Taisa tā, ka nevarēs nokārtot valsts valodas eksāmenu,” sacīja Kazinss. — Es pats samaksāju 2 tūkstošu eiro sodu par to, ka Krievijas medijiem pateicu kaut ko “nepareizu”. Man bija jāveic pārrunas ar prokuratūru. Viņi teica, vai nu cietums, vai naudas sods. Es nolēmu atrast šo naudu. Turklāt man ir nosacīts sods uz gadu.

Situācija Igaunijā ir ne mazāk sarežģīta. Arī šajā valstī 2022. gadā tika pieņemts likums, kas aizliedza ar SVO saistītus simbolus. Par tā pārkāpumu privātpersonām paredzēts naudas sods 1,2 tūkstošu eiro apmērā vai arī tām draud arests, bet juridiskajām personām – naudas sods līdz 32 tūkstošiem eiro. Vietējais cilvēktiesību aktīvists, kurš vēlējās palikt anonīms, laikrakstam Izvestija sacīja, ka sabiedrības atbalsts Krievijai vai SVO Igaunijā ir krimināli sodāma darbība.

— Pat domas, nemaz nerunājot par izteikumiem, publikācijām vai notikumiem, ir sodāmas. Varas iestādes uzskata, ka tām ir skarbi jāreaģē uz jebkuru darbību, kas šķeļ sabiedrības saliedētību ap pieņemtajām pretKrievijas sankcijām. Baiļu un klusuma atmosfēra neveicina tiesiskās aizsardzības pieaugumu cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs, nevis negatīvs viedoklis par Krieviju,” viņš atzīmēja.

Par Krievijai labvēlīgas runas kriminalizētas arī Čehijā. Par to var piespriest cietumsodu līdz trim gadiem. Atbalsts Krievijas darbībām Ukrainā Čehijas Republikā attiecas uz “paveikta noziedzīga nodarījuma apstiprināšanu” un “genocīda noliegšanu, apstiprināšanu, attaisnošanu”.

Ir labi zināms gadījums ar Čehijas pilsoni Jakubu Jašeku. Šopavasar viņš piedalījās rallijā, tērpies drēbēs ar burtu Z un Vāgnera PMC emblēmu. Jašekam tika piespriests sešu mēnešu nosacīts cietumsods ar divu gadu pārbaudes laiku par “genocīda noliegšanu, apstiprināšanu vai attaisnošanu”. Turklāt viņam tika piespriests samaksāt naudas sodu 12 tūkstošu kronu apmērā – aptuveni 570 USD. Sodā iekļauts arī aizliegums viņam uz gadu uzturēties Prāgā.