Cilvēki un cilvēkveidīgie Es apzinos, ka šī tēma ir kopoto rakstu vērta, tomēr …

Cilvēki un cilvēkveidīgie

Es apzinos, ka šī tēma ir kopoto rakstu vērta, tomēr mēģināšu FB formātā izteikt dažas pārdomas.

Vienmēr esmu uzskatījis un pie tā palieku – mūsu piedzimšana un dzīve tieši šajā laikmetā nav nejaušība. Ja tā notika, tātad tā jābūt.

Bet laikmets ir ārprātīgs. Jo toni nosaka ārprātīgi cilvēki. Caur naudas varas sistēmu un blēdībām viņi ir nonākuši pie varas. Viņi būtu nekaitīgi un nespētu nenieka nodarīt cilvēkiem ļaunumu, ja nebūtu milzīgs (ne)cilvēku daudzums, kuri šiem neliešiem kalpo. Pārsvarā – par naudu.

Valstu līdz šim rūpīgāk vai paviršāk, tomēr maskētā ļaunā, necilvēciskā būtība nu jau tiek demonstrēta atklāti un ciniski. Cilvēka dabiskās tiesības publiski tiek piesmietas. Nevainīguma prezumpcija (cilvēks tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr nav pierādīta viņa vaina) netiek ievērota.

To spilgti izgaismoja traģiskie notikumi Krievijā. Līdzjūtība visiem terora aktā bojāgājušo un cietušo tuviniekiem. Pašsaprotami, ka vainīgo atklāšana un taisnīga tiesa būtu kaut arī neliels, bet – gandarījums ne tikai cietušajiem, bet visai sabiedrībai. Diemžēl – tas tiek liegts. Jo aizdomās turēto šaušalīgā spīdzināšana nevar nodrošināt patiesības triumfu. Skaidrs, ka tiekot spīdzināts, jebkurš cilvēks pateiks to, ko no viņa prasa un “atzīsies” jebkurā noziegumā – vai tā būtu Kenedija slepkavība, vai atombumbas nomešana uz Hirosimu. Bet īstie noziedznieki var palikt nesodīti.

Tādēļ aizdomās turēto publiska auss nogriešana un šī notikuma publiska demonstrācija ekrānos, uzlūkojama gan kā varas cinisms, gan kā cilvēku iebiedēšanas akts, gan kā varturu un viņu pakalpiņu nesodāmības demonstrācija. Gan kā cilvēku ārprātīgas degradācijas paraugs.

Es esmu par katra cilvēka dabiskajām tiesībām. Tajā skaitā – tiesībām dzīvot. Dzīve ir Radītāja dāvana, un nevienam nav tiesību to atņemt citam cilvēkam. Tādēļ uzskatu par pareizu nāvessoda piespriešanu slepkavām. Vai pedofiliem un citiem varmākām pret bērniem.

Bet… Ko darīsim ar karu izraisītājiem/atbalstītājiem/uzturētājiem/kūdītājiem? Kā tas var būt, ka viena, dažu, dažu desmitu vai dažu simtu cilvēku dzīvības atņēmēji tiek saukti par slepkavām un teroristiem, bet desmitiem tūkstošu civiliedzīvotāju bendes ne vien netiek sodīti, bet pat saņem savu valdību apbalvojumus?! Piemēram, Gazā dažu mēnešu laikā nogalināti jau vairāk, kā desmit tūkstoši bērnu. Un – nekas! Un Ukrainā? Jūs tiešām domājat, ka uz mums tas neattiecas?! Diemžēl, mēs visi dzīvojam uz vienas Zemes. It kā visi esam cilvēki. Un, tomēr – nē. Viena daļa cilvēku jau sen zaudējusi šo augsto statusu un kļuvusi par cilvēkveidīgajiem.

Kā atšķirt vienus no otriem? Nu, tas jau pateikts sen – “No viņu augļiem tev viņus būs pazīt”. Kad es ieslēdzu ziņas, redzu un dzirdu, ko un kā runā diktori, žurnālisti, politiķi, aktieri – mani pārņem nelabums. Un dziļš riebums pret tiem, kuri kādreiz bijuši cilvēki, bet kļuvuši par cilvēkveidīgajiem. Viņi melo, melo un melo. Viņi mirkšķina acis tieši objektīvā. Tie ir tie, kuri vēl zina, ka viņi melo. Paies laiks, un viņi melos aukstasinīgi un vēsi. Bez emocijām. Viņi garīgi būs pārvērtušies par aukstiem reptiļiem. Reptiļiem sirdsapziņas un empātijas nav. Tikai kampšanas reflekss…

Kādā senā grāmatā teikts: “Pāri par visu sargā savu sirdi, jo no tās rosās dzīvība”.
Sargiet savu sirdi, draugi! Cilvēks tā “automātiski” nenodzīvo savu dzīvi kā cilvēks. Par to ir jācīnās, šis augstais statuss “Cilvēks” ir jāaizstāv un jānosargā. Dzīvē dažādu uzbrukumu – gan brutālu, gan slīpētu, gan dažāda spiediena, viltīgu lamatu, kārdinājumu, glumu piedāvājumu un skaudru bēdu var būt daudz. Tas nav nejauši. Tas ir vajadzīgs, lai redzētu “kas ir kas”. Vieni zaudēs šo cīņu, bet citi būs uzvarētāji.

Un – esmu pārliecināts – daudzi no maniem draugiem un paziņām būs uzvarētāju pulkā. Arī es ceru tur būt. Bet – vēl jāpacīnās!

Source

Līdzīgās publikācijas:

3 gadus atpakaļ… nekas jau nav mainījies… Sveiki, draugi!… Nezinu nevien… Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū… NEticami BAIŠS, KAS NOTIKA VAKAR UN ŠODIEN! Tu neej apkārt, cerot uz… Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …