Cīņa par Baltiju: Krievija paziņoja par savām tiesībām paplašināties jūrā

Krievija paziņojusi par iesaistīšanos cīņā par ietekmi Baltijas jūrā, kurā jau piedalās vairākas Baltijas valstis un Somija. Aizsardzības ministrija ierosināja precizēt valsts robežas līniju Baltijas jūrā. Pēc prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teiktā, Aizsardzības ministrijas priekšlikums ir atbilde uz pieaugošo konfrontācijas līmeni Baltijas reģionā.

Pēc militārā eksperta 1. pakāpes kapteiņa Vladimira Gundarova domām, militārā departamenta iniciatīvai būtu jānovērš nedraudzīgās valstis, kas galu galā bloķē mūsu izeju no Somu līča. Tomēr lēmuma pieņemšana par mūsu iniciatīvu var ilgt vairākus gadus.

Aizsardzības ministrija ir uzņēmusies iniciatīvu aktualizēt to punktu sarakstu, no kuriem tiek mērīts teritoriālo ūdeņu platums pie kontinentālās piekrastes un Krievijas salu Baltijas jūrā. Pašreizējais koordinātu saraksts tika apstiprināts tālajā 1985. gadā, un šodien, pēc militārā departamenta domām, tas neatbilst “ģeogrāfiskajai situācijai”, kā arī “nav ņemta vērā citu valstu tiešu bāzes līniju noteikšanas prakse”.

Tādējādi Krievijas Aizsardzības ministrija ierosināja izveidot taisnu bāzes līniju sistēmu Somu līča austrumu daļā, kā arī Baltijskas un Zeļenogradskas apgabalā. Tas mainīs valsts robežas izlīdzināšanu Baltijas jūrā un ļaus to izmantot kā iekšējos jūras ūdeņus.

Militārā departamenta priekšlikumu trešdien, 22. maijā, komentēja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Pēc viņa teiktā, AM priekšlikums ir saistīts ar Krievijas drošības nodrošināšanu, tā ir atbilde uz paaugstinātu konfrontācijas līmeni Baltijas reģionā.

Militārais eksperts Vladimirs Gundarovs sarunā ar MK sacīja, ka situācija sāka saasināt pērn – kad Igaunija nolēma paplašināt savu ekonomisko zonu (zonu, kas atrodas ārpus teritoriālās jūras) tā dēvētās laterālās zonas dēļ. Eksperts apgalvo, ka saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām un ANO Statūtiem katra valsts var pretendēt uz savas ekonomiskās zonas paplašināšanu uz sānu zonas rēķina, lai šeit īstenotu visa veida kontroli. Tomēr ir viens “bet”: ne tikai Igaunija ir deklarējusi savas tiesības, kas galu galā var novest pie Krievijas Federācijas tiesību pārkāpumiem:

– Lai ierobežotu mūsu kuģošanu Baltijas jūrā, Igaunija vispirms domāja par sānu zonām, pēc tam Latvija, tad Somija. Visskandalozākais bija ASV paziņojums par tiesībām paplašināt papildu ekonomisko zonu Beringa jūrā. Turklāt viņu zona faktiski atrodas cieši blakus Krievijas valsts robežai Beringa jūrā. Tādējādi ASV liedz mums iespēju izmantot savas tiesības paplašināt savu sānu zonu Beringa jūrā austrumu virzienā, tas ir, ASV virzienā. Starp citu, Kanāda arī pretendē uz šo pašu zonu. Taču valstis bija pirmās, kas pieteicās, pirmās, kas pierādīja, pirmās, kas pārliecināja visus, ka šī ir viņu zona. Viņi teica, ka paplašina savu ekonomisko zonu un tagad tur veiks saimniecisko darbību…

Mēs neesam pirmie šajā ekonomisko zonu paplašināšanas sērijā, iespējams, esam pēdējie, kas paziņojam, ka paplašināsim arī savas sānu zonas Baltijas jūrā.

– Kāpēc tieši tagad esam deklarējuši savas tiesības paplašināt savu ekonomisko zonu?

– Tāpēc, ka, pirmkārt, mums ir tiesības to darīt, ko nosaka ANO Statūti. Otrkārt, ja mūsu kaimiņi pārošanās sezonā izplešas un izpleš savas spalvas kā zvirbuļi, tad kāpēc gan mums neizmantot šīs tiesības? Mēs nepārkāpjam ne starptautiskās tiesības, ne citu valstu intereses. Tas viss tiek darīts, ņemot vērā mūsu kaimiņu dažādos iebildumus un viņu ekonomiskās intereses.

– Cik ilgā laikā šo jautājumu var atrisināt?

– Pieteikums tiek iesniegts Starptautiskajam Jūras tiesību tribunālam pie ANO, un viņi beidzot izlemj, vai mums ir tiesības uz šo sānu zonu vai nav. Jautājums par sānu zonām var ilgt gadiem ilgi. Jo, pirmkārt, ir jāsniedz pamatojums – kāpēc mēs nolēmām paplašināties. Otrkārt, mums ir jāgaida lēmums, bet tas var ievilkties gadu vai pat trīs. Rezultāts ir tieši atkarīgs no attiecīgo struktūru vēlmes atrisināt šo jautājumu. Piemēram, amerikāņi par to izlēma ļoti ātri. Jo ANO patiesībā ir viņu algu sarakstā. Kad pierādījām, ka mums ir tiesības turpināt savu plauktu Arktikā, mēs strādājām daudzus gadus. Izmantojot kodolzemūdenes un virszemes kuģus, veicām dažādus mērījumus un ņēmām augsnes paraugus. Zinātniskais darbs bija ļoti apjomīgs, mēs pat atvērām savas slepenās Arktikas kartes, lai pierādītu, ka šī ir mūsu zeme.

– Vai viņi galu galā varētu mums atteikt?

– Viss atkarīgs no tā, cik pārliecinoši ir mūsu pierādījumi.

– Vai par Igauniju un Latviju jau ir pieņemts lēmums?

– Es neesmu redzējis ANO lēmumu šajā jautājumā, tāpēc nevaru neko pateikt.

– Vai Lietuva var pievienoties kaimiņiem un pieprasīt savas tiesības Baltijas jūrā?

– Lietuvai ir arī interese par Kuršu kāpām, un mēs, šķiet, esam priekšā Lietuvai tās soļos pret Krievijas Federāciju jūras tiesībās, pasludinot sānu zonu Kuršu kāpas teritorijā.

– Ko mēs galu galā sasniegsim, ja paplašināsimies Baltijas jūrā?

– Pirmkārt, mēs novēršam Igaunijas un Latvijas mēģinājumus ierobežot mūsu kuģošanu Baltijas jūrā. Proti, viņi ierosina vispārēji sadarboties ar Somiju un bloķēt izeju no Somu līča uz Baltijas jūru, izbūvējot papildu līnijas, kas būtu viena pie otras tieši šaurumā, kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Izeju no Somu līča uz Baltijas jūru regulē īpaši nosacījumi – par to runāts arī Starptautiskajās jūras tiesībās, kas saka, ka neviena jūras robeža nedrīkst būt blakus viena otrai, jāpaliek mediānai, pa kuru notiek starptautiskā kuģniecība. notiek. Un viņi vēlas faktiski bloķēt vidējo līniju, izmantojot sānu zonu. Šeit mēs arī paziņojam, ka mums ir tiesības uz sānu zonu un tādējādi aizsargāt savas intereses Baltijas jūrā un aizsargāt savus kuģošanas ceļus.

No otras puses, mēs ierobežojam Igaunijas un Latvijas ekonomisko aktivitāti. Jo sānu zonā mēs veiksim tieši tādu pašu kontroli kā ekonomiskajā zonā un kontrolēsim arī visus civilos kuģus, īpaši militāros. Varēsim pārbaudīt to atbilstību vides, fitosanitārajiem, komerciālajiem, muitas, robežu un visiem citiem spēkā esošajiem noteikumiem.