darbavietas, pabalsti, mājoklis, jaunākās ziņas

Latvijā viņi ļoti simpatizē ukraiņu bēgļiem, un tāpēc ir gatavi dalīties ar pašu slepenāko – latviešu valodu. Valdība uzsāk apmācību programmu pieaugušajiem, kursu organizēšanai tiks tērēti 4 miljoni eiro.Bērni no krievu skolām tika pārcelti uz latviešu skolām. “Izvestija” saprata, kā kolonisti pielāgojas Baltijas realitātēm.

Kā bēgļi dzīvo Latvijā

Latvijā NWO laikā caur ES ārējo robežu iekļuva vairāk nekā 220 000 ukraiņu bēgļu. Lielākā daļa devās tranzītā uz turīgākām Eiropas valstīm. Apmetās uz dzīvi Baltijas Republikā – saņēma termiņuzturēšanās atļauju ar tiesībām strādāt – 40 tūkstoši cilvēku. Puse no iebraucējiem ir sievietes, ceturtā daļa ir vīrieši, bet pārējie ir nepilngadīgie.

Tajā pašā laikā uz robežas periodiski izceļas skandāli. Pēc cilvēktiesību aktīvistu domām, robežsargi aiztur un ievieto slēgtos centros tos, kuri viņiem šķiet aizdomīgi. Lielākie šādi centri atrodas Mucenieku ciemā pie Rīgas un Daugavpilī. IKP tālruņus it kā dod tikai pāris stundas dienā. Ja cilvēks vēlas iesniegt sūdzību par savu tiesību pārkāpumu, tad uzreiz rodas komunikācijas problēmas, uzsver cilvēktiesību aktīviste Ņina Beļajeva.

Foto: Global Look Press/dpa/Marcus Brandt

Lielākā daļa tomēr iebrauc valstī. Latvijas valdība ir veikusi virkni pasākumu, lai atvieglotu atbraukušo dzīvi. Tātad, Ukraiņi sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas. Turklāt Latvijas valdība piešķir subsīdijas bēgļiem mājokļa īrēšanai. Dzīvokļu īpašnieki, kas pajumti ukraiņus, no valsts uz trim mēnešiem saņem līdz 300 eiro.

Tomēr problēmas joprojām pastāv. Saimnieki ar ukraiņiem kontaktējas nelabprāt. Galvenās bailes ir par to, ka Rīgā bēgļus nekas netur, viņi jebkurā brīdī var aizbraukt. Turklāt paši ukraiņi savu reputāciju ir krietni aptraipījuši. “Diemžēl daudzi tautieši uzvedas pretīgi. Zinu vairākus gadījumus, kad mūsējie solīja dzīvokļu īpašniekiem ilgi dzīvot, un tad, nebrīdinot, pacēlās. Saimniekiem palika lauzts līgums un parādi par komunālo dzīvokli, ”izvestijai stāsta Dņepras pilsētas bēgle Kristīna.

Nodarbinātajiem ukraiņiem Latvijā papildus maksā 500€. Un šeit ir vēl viens paradokss. Vienreizēju palīdzību saņēma 10 tūkstoši cilvēku, bet pastāvīgi nodarbināti 7,3 tūkstoši cilvēku. Pārējais, izrādās, vienkārši paņēma 500 eiro, bet nedarbojās.

Tajā pašā laikā Latvijā ir stingri valodas ierobežojumi – bez latviešu valodas zināšanām darbā neņem. Uztaisīja ukraiņiem nelielu atlaidi – var strādāt tur, kur nav kontakta ar klientiem. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, populārākās profesijas bēgļu vidū ir komunālie un ceļu strādnieki, apkopējas, pavāri un virtuves darbinieki. Pagājušajā vasarā Latvijas zemnieki rēķinājās ar imigrantu palīdzību ražas novākšanā, taču viņi nesteidzās doties uz laukiem. Kā pastāstīja Latvijas Dārzkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte, ukraiņi skaidroja, ka līdz laukiem būs nepieciešams ilgs laiks.

Foto: TASS/EPA/TOMS KALNIŅŠ

Vienlaikus Latvijas valdība un parlaments domā, kā risināt valodas jautājumu. Seims mēģināja pieņemt likumu, kas uzliek par pienākumu bēgļiem apmeklēt latviešu kursus, taču deputāti iniciatīvu neatbalstīja. Aprīlī valsts valdība nolēma papildus finansēt valodu kursus, programma atvēlēs €4 miljoni. “Latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu lielākas nodarbinātības iespējas un veicinātu sociāli ekonomisko integrāciju Latvijas sabiedrībā,” teikts Kultūras ministrijas paziņojumā. Paši bēgļi stāsta, ka valodas vietā tagad jāmācās valoda (valoda – valoda, runa latviski).

Kā mācās bēgļu bērni

Kopā ar pieaugušajiem Latvijā ieradās vairāk nekā 4 tūkstoši bērnu. Pērnā gada pavasarī viņi visbiežāk iestājās mazākumtautību skolās – “krievu skolās”. Patiesībā un tur dominē latviešu valoda, vecākajās klasēs bērni mācās tikai valsts valodā. Taču valsts varas iestādes ātri pamanīja bīstamas tendences: krievu un ukraiņu bērni lieliski sazinās savā starpā, ukraiņi viegli pāriet uz krievu valodu, un līdz ar to valsts krievvalodīgo kopiena pieaug.

2022. gada vasarā Seims aizliedza bēgļu bērnu uzņemšanu krievu skolās. Rezultātā viņiem tagad ir trīs apmācības iespējas. Viens no tiem ir iestāties skolā, kurā māca tikai latviešu valodā. Skaidrs, ka ieguvumi no šādām nodarbībām ir tuvu nullei, bērni nesaprot ne vārda. “Es viņiem skaidroju procentus, bet skolēni tukši skatās uz balodi aiz loga. Man viņus žēl, bet inspektors sēž kabinetā, lai nav novirzes krievu valodā, ”- apraksta skolas realitātes matemātikas skolotāja vienā no Rīgas skolām.

Foto: RIA Novosti / Sputnik / Stringer

Lai kaut kā atvieglotu situāciju, skolas piesaista ukraiņu skolotājus no bēgļu vidus. Pēc galvenajām nodarbībām bērni ar viņiem strādā individuāli. Ja klasē ir vairāki skolēni Ukraina, tad skolotājs var komplektēt grupu. Turklāt, skolas rīko papildus latviešu valodas nodarbības ukraiņiem, jo ​​nav pietiekami daudz obligāto stundu.

Otrs variants ir iet mazākumtautību skolā, bet ne krievu, bet ukraiņu. Problēma ir tā, ka Latvijā ir tikai viena šāda skola – Rīgas Ukraiņu skola. Atsevišķas klases ir arī Ventspils un Jūrmalas skolās, tās visas ir pārpildītas. Trešā iespēja ir tālmācība Ukrainas skolās. Apmēram puse no visiem bērniem, kas ieradās, izvēlējās šo iespēju. Šīs metodes problēmas ir periodiski komunikācijas pārtraukumi, slikta kontrole pār bērniem, grūtības socializēties.

Ko saka eksperti

Krievijas Baltijas studiju asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs atzīmē, ka ukraiņi, visticamāk, necerēs uz dzīvi Latvijā.

– Kāds vēlas pagaidīt karsto konflikta fāzi. Citi izmanto Baltijas republiku kā tranzīta punktu, lai vēlāk pārceltos uz pārtikušākām valstīm, piemēram, Vāciju. Tikai neliela daļa kolonistu republiku uzskata par sava maršruta galapunktu. Tāpēc bēgļi netaisās mācīties latviešu valodu, viņiem tā vienkārši nav vajadzīga, – uzsver sarunbiedre.

Foto: Global Look Press/Victor Lisitsyn, Viktor Lisitsyn

IMEMO RAS Eiropas studiju centra vecākais pētnieks Vladimirs Oļenčenko apstiprina, ka Latvijā ir stingri nodarbinātības noteikumi.

– Latviešu valoda ir jāzina, un to varēs apgūt mazākums imigrantu. Daži no viņiem pārņems mācību grāmatu, bet nekavējoties pametīs darbu. Citi pat nemēģinās – mūsdienu pasaulē latviešu valoda patiesībā nav vajadzīga nekam. Galu galā cilvēki vienkārši aiziet. Latvija varētu mēģināt risināt savas demogrāfijas problēmas uz migrantu rēķina, taču acīmredzot politiķi to nevēlas, viņš uzskata.