Dēls, aizved mani uz Lieldienām?! Esmu tik nogurusi no zāļu smakas. Visapkārt ir remontdarbi, celtnieki lej krāsu, varu parakstīt visus papīrus bez problēmām. Man jāiet pie Marijas kapa, es neesmu bijis pie viņas jau trīs gadus. Te, dienu no dienas, es zaudēju spēkus, Un drīz vārnas sāks griezties. Neuztraucies, es apgūlos gaitenī, mājās palikšu tikai divas dienas. Es pats parakstīšu papīru pie galvenā ārsta, dēls! Paņemt mani uz Lieldienām?! Viens pats palātā, sen visus aizveda kā pūce, visu dienu sēžu pie loga. Visus staigājošos bērnus jau ir iedevuši!” Nebija neviena, pilnīgs klusums… Nopūties, Vasīlijs paskatījās pa logu, Tur bija debesu zilums un mākoņu bars. Uz ēdināšanas bloku aizskrēja kāds kaķis, Viņš kaut kā nebija gatavs paņemt savu tēvu… Bet viņš skaļi teica, ka rīt viņš pats piestās un aizvedīs viņu vannasistabā un ievilks tīrās drēbēs. Viņi izlaidīs dienu, tas ir nekas. Kad viņš atgriezās mājās, viņš teica, ka vēlas atvest manu tēti, kaut kā viņa dārgais tēvs, sakot, ka problēma viņa ierašanās bija uz visiem laikiem slēgta, Noliekot punktus vietā, kā putns, tāli radinieki ieradās apciemot viņa sievu, un visas problēmas tika izpūstas, visapkārt tikai tosti, smiekli un pļāpāšana Kvadrāts viņu vēroja pa logu, viņš stingri ticēja. Priekšējās brūces jau sen bija sadzijušas, Tikai asiņošanu dvēselē atgriezusi māsiņa, kas viņam atnesusi putru un tēju. Pavārs svētkos cepa Lieldienu kūku Ja ir viens, tad ir viens. – Kāpēc tevi neaizveda uz svētkiem? Ārsts parakstīja visus papīrus manam dēlam! Tajā nedēļā viņam viss tika dots, vadītājs deva piekrišanu. Vecais vīrs klusēja un klusi rūgti raudāja tumšā un pilnīgi tukšā istabā. Aizmirsts un pamests kā tas suns, Viņš kļuva kā svešinieks savam dēlam… Svētki paskrēja, viesi aizlidoja. Piepildījis maisus, dēls devās pie tēva. Nedēļas nogale paskrēja kā lode, iedošu vecajam vismaz malku zupas… Viņš uzkāpa pa kāpnēm uz grīdas, No viņa soļiem atskanēja atbalss. Man vienkārši bija bail strīdēties ar sievu, viņas atbildei biju gatavs jau sen. Matracis ir sarullēts, kas pie velna tas ir? Mana tēva gulta rēgojās tukša… Kaut kādam iemeslam ir jābūt, Kur pazuda smagi slimais? Netaustīdams kājas, viņš pieskrēja pie medmāsas… – Tā ir masīva sirdstrieka, tas nav noslēpums. Mani radinieki aizmirsa, acīmredzot parkā es gaidīju, uztraucos, tā ir visa atbilde. Viņš naktī mierīgi nomira pie loga, Mēs vienkārši nevarējām viņu glābt. Mūsu pasaule šodien ir vienkārši traka, Gribētos siltumu un mazliet mīlestības… Dzejnieks: Jurijs Kalugins
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
1991-2024. “Ēdiet uz savu veselību, tikai nekļūstiet slapji.” Mans vīratēvs tajā laikā bija
Precējies 22 gadu vecumā, aiz lielas mīlestības. Apburošā līgava izskatījās pēc porcelāna…
Kad vīrs ir nenormāls, ir kauns ar tādu cilvēku precēties. Jāatzīst, ka pirmais
