Ceturtā daļa no visiem ES politiskajām partijām ziedotajiem privātajiem līdzekļiem tiek novirzīta galēji labējām, galēji kreisajām un populistiskajām kustībām, palielinot to finansējumu par miljoniem eiro pirms nākamajā nedēļā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Sabiedriskās domas aptaujas prognozē, ka palielinās atbalsts konservatīvajām, eiroskeptiskajām un prokrieviskajām partijām, The Guardian un 26 citi mediju partneri, ko vada pētījumu grupa Follow the Money, publicē Transparency Gap – līdz šim plašāko politisko finanšu analīzi ES.
Dati tika apkopoti no vairāk nekā 200 partiju gada pārskatiem no 25 valstīm. Tie liecina, ka 150 miljoni eiro, kas atbilst 1 eiro no katriem 4 eiro no visiem privātajiem ziedojumiem, kas veikti laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam, tika saņemti populistiskām partijām un personām ar ekstrēmākajiem politiskajiem uzskatiem. Galēji labējās grupas savāca vairāk nekā 97 miljonus eiro, kas atbilst 1 eiro no katriem 7 eiro privātajiem līdzekļiem.
Projektā tika izmantota tāda pati partiju klasifikācija kā pētnieku grupai The PopuList, kas galēji labējos definē kā cilvēkus ar nacionālistisku un autoritāru ideoloģiju.
Lai gan lielākā daļa valstu pieprasa dalībniekiem deklarēt savus kopējos ienākumus no privātiem un publiskiem avotiem, noteikumi ir ļoti atšķirīgi, un dažās dalībvalstīs finansējums ir “melnā kaste”. Trīs ceturtdaļas valstu nepublicē nekādu informāciju vai tikai daļēju informāciju par to, kuras personas vai organizācijas ir aiz ziedojumiem.
Pārredzamības plaisa pastāv pat tad, ja partijas ievēro savas valsts noteikumus. Pētījumā nekas neliecina par pārkāpumiem, taču Eiropas Parlamenta pasūtītajā vērienīgajā politisko partiju finansēšanas pētījumā secināts, ka caurskatāmības trūkums var radīt korupcijas riskus.
“Lai gan visas ES dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus par ziņošanu un publisku atklāšanu par ziedojumiem, ziņošanas un izpaušanas prasības ir ļoti atšķirīgas… bieži vien pastāv krasa neatbilstība starp zemo ziņošanas līmeni un augstajiem izpaušanas sliekšņiem, un vidējais slieksnis ir 2400 eiro rada potenciālus korupcijas riskus,” teikts ziņojumā.
“Nekas neliedz partijām publicēt detalizētāku informāciju, nekā noteikts likumā,” saka Fernando Kasals Bertoa, Eiropas politisko partiju un sistēmu eksperts un Notingemas universitātes salīdzinošās politikas asociētais profesors. “Bet gandrīz neviens to nedara.” Partijas nav ieinteresētas atklātībā. Viņi domā, ka tas viņus ierobežos.”
Ja ņem vērā arī citus finansējuma veidus – īpaši dalību un politiķu vai partiju amatpersonu ziedojumus, stingras līnijas un populistiskās partijas veidoja piekto daļu no 2019.-2022.gadam piesaistītajiem līdzekļiem gandrīz 500 miljonu eiro apmērā, liecina dati. Galēji labējām partijām summa bija tuvu 200 miljoniem eiro – 1 eiro par katriem 11 eiro, raksta The Guardian.
Francijā trīs partijas politiskā spektra galējos galos – Reconquête un Merinas Lepēnas Nacionālais mītiņš labajā pusē un France Resolute kreisajā pusē – piedzīvojušas strauju finansiālā atbalsta pieaugumu.
Šīs trīs partijas saņēma tikai 13% no nevalstiskajiem līdzekļiem, kas tika piesaistīti Francijā 2019. gadā, bet to daļa sasniedza 38% 2022. gadā, kad Emanuels Makrons stājās pretī Lepēnai prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
Nevalstiskais finansējums ietver ziedotāju naudu, biedru naudu un kandidātu un partiju amatpersonu iemaksas. Tas neietver valsts finansējumu, aizdevumus no ziedotājiem un citus ienākumus, piemēram, peļņu no līdzekļu vākšanas pasākumiem, preču un nekustamā īpašuma pārdošanas.
Latvijā, kur nākammēnes gaidāms straujš preteiropeisku un populistisku EP deputātu skaita pieaugums, nevalstiskais finansējums šīm partijām četru gadu laikā pieaudzis no 9% līdz 36%, ko lielā mērā veicina populistiskā centriski labējā Latvija vispirms. ballīte.
Analīze liecina, ka kopā galēji labējās, galēji kreisās un populistiskās partijas Slovēnijā, Itālijā, Polijā, Ungārijā, Portugālē un Grieķijā piesaista vairāk nekā pusi no nevalstiskā finansējuma.
Ungārijā valdošā partija Fidesz, kas ir bijusi pie varas 14 gadus un ir pārraudzījusi valsts finansējuma samazināšanu, 2022. gadā saņēma 55% no visas nevalstiskās naudas.
Aptaujas liecina, ka nacionālistiskās un galēji labējās partijas ir tuvu pirmajai vietai Ungārijā un astoņās citās ES valstīs, tostarp Austrijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Polijā.
Šomēnes galēji labējo mītiņā Madridē Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans sniedza video vēstījumu, aicinot “patriotus ieņemt Briseli”, sakot, ka vietējie likumdevēji ir atbildīgi par “masveida nelegālās migrācijas atraisīšanu” un “mūsu bērnu saindēšanu ar dzimumu propagandu. .
Polijā, Fidesz ciešā sabiedrotā, Mateuša Moravecka vadītā galēji labējā partija Likums un taisnīgums, kas bija valdošā partija līdz šā gada aprīlim, 2022. gadā saņēma 44% no visa nevalstiskā finansējuma.
Itālijā dati liecina, ka četras populistiskās partijas, tostarp Džordža Meloni Itālijas brāļi un Matteo Salvīni līga, kas atrodas politiskā spektra labajā pusē, kā arī Itālijas spēks un Pieczvaigžņu kustība, veidoja 55%. no nevalstiskā finansējuma 2022. gadā.
Dažās valstīs galēji kreisās partijas veido ievērojamu daļu, atzīmē The Guardian. Grieķijas komunistiskā partija saņem vairāk nekā pusi no valsts nevalstiskā finansējuma, savukārt tās Portugāles līdziniece Portugāles komunistiskā partija veido vairāk nekā 50% no kopējā finansējuma.
Lielākajā daļā valstu valsts nauda tagad ir svarīgākais ienākumu avots, un nevalstiskie līdzekļi veido mazāk nekā ceturto daļu no pieejamā finansējuma Spānijā, Ungārijā un Portugālē un tikai aptuveni 15% Īrijā un Beļģijā.
Citās valstīs, kur dominē privātā nauda, valdības ieguldījums joprojām ir ievērojams. Piemēram, Vācijā un Nīderlandē publiskais finansējums veidoja aptuveni 45% no politisko partiju saņemtās summas 2022. gadā.
Pēc Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas 1992. gadā pieņemtā ievērojamā lēmuma valsts līdzekļu piešķiršana politiskajām partijām ir balstīta uz to “sakņotību sabiedrībā”.
“Tas nozīmē, ka politiskajām partijām vienmēr būs jāmeklē sabiedrības atbalsts,” paziņoja Vācijas varas iestādes.
