Eiroparlamenta vēlēšanas – bezcerības rituāls
Jūnijā notiks kārtējās Eiroparlamenta vēlēšanas. Mūsu valstī pret tām ir izveidojusies neviennozīmīga attieksme. Visuzskatāmāk tas redzams vēlētāju aktivitātē. Vienīgi 2009.gada vēlēšanas izceļas ar ievērojamu interesi no balsotāju puses. Viņu, pēc CVK datiem, bijis pat 53,69%. Izskaidrojums slēpjas faktā, ka šīs EP vēlēšanas notika vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām. Toties vēlāk, 2014. un 2019. gadā, vēlētāju aktivitātes rādītājs apstājās pie 30 procentu atzīmes. To arī var uzskatīt par patieso līmeni, ko mūsu līdzpilsoņi sagaida no savas dalības Eiroparlamenta vēlēšanās.
Kas attiecas uz zināmu Latvijas eirodeputātu un ierēdņu loku, kuri saņem savu drupaču porciju no Eiropas birokrātijas galda, tad viņu attieksme pret vēlēšanām, protams, atšķiras. Tik ļoti, cik ļoti viņi ir tālu no pārējās tautas un vēsturē nepieredzētos tempos izmirstošās valsts nedienām. Nav taču nejaušība, ka, divdesmitajā gadā pēc iestāšanās svētlaimīgajā ES, Latvija ir noslīdējusi līdz simt gadu laikā rekordzemam jaundzimušo pilsoņu skaitam. Ne karu vai dabas kataklizmu dēļ, tikai no slimībām, kuras varētu izārstēt vai novērst, Latvijā mirst divreiz vairāk cilvēku nekā Eiropas Savienībā. Patiesi “dzīvinošas” sulas piepilda Latviju brālīgajā Eiropas demokrātiju ģimenē! Bet vai tiešām mūsu valsts ir tāda īpaša, nespējīga izmantot priekšrocības, ko dod dalība Eiropas augsti attīstīto ekonomiku saimē? “Stipro un bagāto” klubiņā taču ceļš uz labklājību vienmēr ir īsāks! Varbūt. Ja pats šis klubiņš patiešām ir labklājībā. Īstenībā gan izskatās savādāk.
Der salīdzināt Eiropas “stipro klubiņu” ar tā tuvāko un uzticamāko partneri – ASV. Eirozonas valstis, kuru iekšējais kopprodukts pirms 15 gadiem bija nedaudz virs trīspadsmit triljoniem eiro, šodien to ir palielinājušas par nožēlojamiem diviem triljoniem, kamēr ASV savu iekšējo kopproduktu gandrīz vai dubultojušas (no 13,8 uz 26,9 triljoniem eiro), neraugoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu. Pēc Financial Times datiem, dolāru izteiksmē Eiropas Savienības ekonomika šobrīd līdzinās 65% no Savienoto Valstu ekonomikas. Tas ir mazāk kā 91% 2013.gadā. Amerikāņu iekšējais kopprodukts uz vienu iedzīvotāju vairāk kā divas reizes pārsniedz eiropiešu, un starpība turpina palielināties. Izcils darbs partnerībā!
Atsevišķu valstu līmenī globālo partneru mijiedarbības rezultāti redzami vēl uzskatāmāk. Mūsdienās Itālijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir nokrities līdz Misisipi, visnabadzīgākā ASV štata, līmenim. Francijas rādītāji ir drusku labāki, kaut kur starp Aidaho un Arkanzasu, kamēr Vācijas, Eiropas ekonomikas dzinēja, sniegums līdzinās Oklahomas sniegumam.
Nav gluži veiksmes stāsts. Bet pamācošs gan. Kaut kas ļoti līdzīgs ir saskatāms arī Latvijas partnerībā ES iekšienē. Vēstures mērogos pavisam neilgā laika posmā mūsu valsts pēc galvenajiem ekonomikas efektivitātes un iedzīvotāju sociālās aizsargātības rādītājiem ir stabili nostiprinājusies Eiropas Savienības autsaideros. Latvijā piekto Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā mūsu vēlētājiem ir par ko labi padomāt. Un uzdot acīmredzamus jautājumus priekšvēlēšanu laikā runātīgajiem esošajiem eirodeputātiem un tiem, kuriem arī gribas piecus gadus pabūt “cīnītājiem par mūsu valsts interesēm”.
Latvijas Sociālistiskās partijas Valde
