ELENAS KREILES CIETUMA DIENAS Jau vairāk nekā nedēļu Rīgas sieviešu cietumā aiz restēm atrodas nemierīgā dumpiniece un cīnītāja par mūsu tautu draudzību Jeļena Kreile. Viņa atkal tiek apsūdzēta par “agresijas un kara noziegumu publisku attaisnošanu un slavināšanu” (LR Kriminālkodeksa 74. pants). Viņa jau bija zaudējusi savu pirmo lietu pēc tieši tāda paša panta un saņēma nosacītu sodu uz vienu gadu. Otrajā tiesā, visticamāk, tiks piespriests reāls cietumsods. Taču pat uz šo tiesas procesu, kas notika šī gada 3.aprīlī, Elena ieradās ar trīskrāsu plāksteri uz jakas, lai gan šoreiz bez beretes ar sarkanu ziedu, kas atgādina zvaigzni. Acīmredzot to pagājušajā reizē sagrāba policija, kas SS leģionāru fanu gājiena laikā pie Brīvības statujas aizturēja sievieti. Ieraudzījis Elenas izaicinošo žetonu tiesas procesā, prokurors pieprasīja, lai apsūdzētā lietā tiktu iekļauta viņas nesenā intervija Krievijas televīzijas kanālam Match TV, kurā viņa stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji ir iebiedēti, ir pakļauti spiedienam un viņiem nav. iespēja izteikt savu viedokli. Bet no mūsu tiesībsargājošo iestāžu viedokļa tā ir Latvijas nomelnošana un diskreditācija. Tāpēc… pārmērīgi pārdroša sieviete noteikti ir jāizolē. Vai šeit kaut kas nav kārtībā ar loģiku vai tas ir tikai man? Tiesas sēdē bezatbildīgā Latvijas pilsone savu vainu neatzina, “ņemot vērā to absurdumu”, un rezultātā, izejot no tiesas zāles, policija viņu aizturēja. Viņas un vīra pieticīgajā Rīgas dzīvoklī tika veikta kratīšana un visas viņas instalācijas, kas nodēvētas par noziedzīgām, ar Krievijas karodziņiem logos. (To gan Latvijas likumi vēl neaizliedz…) Tajā pašā laikā viņi grāba no mājas visu, kas bija saistīts ar padomju laiku un mūsdienu Krieviju. Tā kā Elena un viņas vīrs daudzus gadus nodarbojas ar vēsturisko rekonstrukciju, viņi ir uzkrājuši daudz “pierādījumu”. “Viņi pat konfiscēja manas militāri vēsturiskās formas: cara virsnieka, NKVD virsnieka, Sarkanās armijas artilērista, kas vienkārši karājās skapī,” žēlojās Jeļenas vīrs Andrejs, militārās vēstures cienītājs. (Starp citu, nesen biju Rīgā krāmu tirdziņā, tātad tur var paņemt kādu mašīnu ar padomju atribūtiku, ja kas…) Nedēļas sākumā Andrejs atnesa sievai vajadzīgās lietas. aizturēšanas centrs, un otrdien, izsaukumu dienā (5 minūtes apsargu uzraudzībā), Elena viņam piezvanīja un teica, ka raksta iesniegumu par randiņu. Viņa paguva pateikt, ka jūtas salīdzinoši labi, nezaudēja drosmi un zināja, ka Latvijas likumus nav pārkāpusi. Vakar pienāca pirmā vēstule no Jeļenas, viņa to uzrakstīja ļoti labai meitenei, kura arī pērn pakrita zem VD slidotavas un pavadīja 8 ļoti smagus mēnešus cietuma kamerā. Tur viņa un Elena pirmo reizi tikās klātienē. Un viņi pat sveicinājās viens otram ar rokām. Rīgas politieslodzīte savu vēstuli sāka ar pateicības vārdiem visiem, kas viņai izteica atbalstu un līdzjūtību, kā arī aprakstīja, kā rit viņas cietuma ikdiena: “Jums visiem – liela pateicība no visas manas Dvēseles! Par atcerēšanos, par to, ka neaizmirstam. Un liels PALDIES par naudas piesaisti! Jūs paši zināt, kādas šeit ir cenas. Un mans bizness ir nesteidzīga celšanās, pastaiga… Biju pirmajā stāvā 1,5 dienu, tikko atjēdzos, vienkārši visu noslaucīju, nomazgāju grīdu un gulēju, apmierināta ar sevi, ka esmu apjucis no fiziska darba: tīrs, ērts, balta tīra josla virs loga… meloju un domāju, cik dienas es te dzīvošu – 4, 5, 6? Tad ar rūkoņu atveras durvis – mani aicina ārā ar mantām un apakšveļu. Mūs pārcēla uz otro stāvu. 207. šūna jeb palāta kā es parasti saku. Protams, es nesapņoju iekļūt savā dzimtajā 203. vietā (kurā biju pagājušajā reizē), taču varu tos salīdzināt, nevis par labu pašreizējam. Kad man tika atvērtas durvis, es pārkāpu slieksni un ieraudzīju šādu attēlu: gaismas bija izslēgtas, ārā apmācies. Man pretī ārsiena un loga slīpums klāts ar melnu pelējumu. Iespiests dzelzs stienis šķībi guļ uz sarūsējušām kronšteiniem. Uz tā ir zaļi, gandrīz melni aizkari. Izskatījās pēc apbedīšanas biroja, tikai vainagu bija par maz! Mūsu kamerā ievācās divi nelaimīgie. Visums man atsūtīja kaimiņu – klusu, krievieti 75 gadus vecu. Kopā veicam vingrojumus, sarunājamies… Briesmīgās lupatas tika noņemtas, tīrīšana veikta. Man ir grāmatas un es tās lasīšu. Tajā pašā laikā es mācos rakstīt vēstules, tas ir tas, ko es nemācēju darīt un man nepatika mierīgā dzīvē. Paldies jums un maniem neredzamajiem, bet man tik svarīgiem draugiem, kuri mani atbalstīja. Tagad dienas ir tik skumjas, lietainas, miglainas… Bet es cenšos nezaudēt drosmi, jo… Es zinu, ka mans mērķis ir pareizi, un uzvara būs mana. Agrāk vai vēlāk. Tumšais laiks noteikti beigsies. Un mēs visi to kādreiz atcerēsimies ar pārsteigumu un šausmām! Elena Kreile, 9.04.24 DRAUGI! ATBALSTAM ELENA! VĒSTULI VAI PASTKARTI VIŅAI VAR RAKSTĪT UZ ADRESE: Jeļena Kreile Tvaikoņu iela 3 Iļģuciema cietums. Rīga. LV-1007 Latvija INFORMĀCIJA naudas pārskaitīšanai uz cietuma veikalu: Bankas nosaukums: Ieslodzijuma parvalde Bankas konts: LV15TREL8190468041000 Mērķis: veikalam Jeļena Kreile 230567-13109 Naudu var pārskaitīt arī caur Elenas vīru: Purpurs00 LV1opjo0 Andrerovjs Kras00 LV1opjo8 Andrerovjs Krasn50. tulkojums: palīdzība E Kreile
Līdzīgās publikācijas:
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Ir decembris. Man jāsamierinās ar realitāti. Šobrīd es drīkstu būt mamma saviem …
Skaistas lietas glābj psihi… nekas slikts nenotika, paldies Dievam, tā vienkārši
