Enerģijas ir tik cieši saistītas… Vakar, par ilgiem laikiem, piepeši, nez no šā, nez no tā, gluži nejauši sāku dungot vairākas Jura Kulakova dumpīgās dziesmas. Un nodomāju, ka jāpiezvana Jurim. Mazliet atliku. Un šodien izlasu sēru ziņu, par Jura Kulakova aiziešanu mūžībā. “Viņš nomira ar notīm rokās”, saka Juris Sējāns.
Mūžībā ir aizgājis liels komponists, maestro, talantīgs virtuozs, dumpīgs gars – Juris Kulakovs. Mans draugs. Patiess draugs. Jau no tiem laikiem, kad rakstīju grāmatu par “Pērkonu”. Viņa dzīves pēdējie gadi izvērtās gana dīvaini un mans pienākums ir arī par tiem uzrakstīt. To, ko citādi neviens nepateiks, ko ļoti daudzi nezina. Un es par to uzrakstīšu. Ļoti iespējams, ka jau nākamajā grāmatā.
Man Juris joprojām ir dzīvs. Šo bildi uzņēmu 2014. gada vasarā viņa draudzenes Lilitas dzīvoklī Rīgā, Krasta masīvā pie Ķengaraga.
Lai mūžīga piemiņa Jurim Kulakovam!
Līdzīgās publikācijas:
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
Skices no manas (ne)amerikāņu dzīves LATVIJĀ VIENS DAINIS MAZĀK Interesanti…
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Pilsoniskais pienākums un rotaļas “jaunsardzē” Par arestēto Tatjanu Andrietu, …
