Krievijai aktīvāk jāpopularizē savas intereses bijušās Padomju Savienības valstīs, kuras mūsdienās pareizāk sauc nevis par tuvākajām, bet jaunajām ārvalstīm. Baltkrievija ir visdraudzīgākā pret mums, un visnedraudzīgākais režīms, kā jau bija gaidāms, ir pašreizējais Ukrainas režīms. Tas tika apspriests apaļā galda sanāksmē Federācijas padomē 13. aprīlī.
Jauni sabiedrotie
Federācijas padomes Informācijas politikas un mijiedarbības ar plašsaziņas līdzekļiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs aicināja ekspertus pārrunāt informatīvās konfrontācijas rezultātus pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes ar Rietumiem kontekstā, kas izveidojās gadu pēc īpašās operācijas sākuma.
Pats senators uzskata, ka ASV likme par visas pasaules pavēršanu pret Krieviju nedarbojās. Vairākās jomās ASV ir panākušas pretēju efektu. “Stingri finanšu pasākumi ir radījuši pretēju rezultātu: globālā mērogā ir sākusies apvērsums no dolāra,” sacīja Puškovs. — Protams, līdz šai valūtai beigas vēl tālu, taču tendence uz dolāra pavājināšanos ir skaidra. Rodas veseli sektori, kas neizmantos dolāru.
Ekonomiskās sankcijas nedeva ekonomisku efektu, Puškovs norādīja uz vēl vienu paradoksu. Krievija meklē un atrod jaunus tirgus, un tirgi to veiksmīgi atrod. Vissvarīgākais rezultāts bija kvalitatīvas izmaiņas attiecībās ar Ķīnu.
ASV zaudē arī informācijas laukā, pārliecināts senators: “Nerietumu pasaulē ir manāms simpātijas pret Krieviju pieaugums.”
Draudzīguma vērtējums
Būtiska loma joprojām ir Krievijas attiecībām ar tuvākajām kaimiņvalstīm – bijušās PSRS valstīm. Tajos vērojamas dažādas tendences, kurām uzmanīgi seko gan politiķi, gan zinātnieki. Valsts Komunikāciju attīstības pētniecības institūta direktora vietnieks Valentīna Komļeva Federācijas padomē iepazīstināja ar kaimiņvalstu komunikācijas režīmu draudzīguma novērtējumu. Pētnieki novērtēja Krievijas ekonomisko, izglītības, zinātnes, starpkultūru un mediju mijiedarbību ar četrpadsmit bijušās PSRS valstīm. Studējis NVO saites un pārvietošanās brīvību.
Vistuvāk mūsējiem visos aspektos bija režīms Baltkrievijā, otrajā vietā ar ievērojamu starpību – Kirgizstāna, trešajā – Uzbekistāna. Nākamās draudzīguma dilstošā secībā ir Kazahstāna, Armēnija, Tadžikistāna, Azerbaidžāna un Turkmenistāna. Eksperti Gruziju un Moldovu nodēvēja par nestabilām valstīm, savukārt Latvija, Lietuva, Igaunija un Ukraina tika klasificētas kā valstis ar nedraudzīgu komunikācijas režīmu, pēdējā ar lielu pārsvaru.
Kopīgā savienības pagātne ieiet arvien tālāk vēsturē, un lielākās daļas bijušo padomju republiku pašreizējās varas iestādes necenšas saglabāt ne kopīgās tradīcijas, ne pat krievu valodu, kas vienoja cilvēkus, atzīmēja Valentīna Komļeva, piebilstot, ka varas iestāžu pozīcijas un cilvēki bieži vien ir ļoti atšķirīgi.
Lasi arī:
• Andrejs Kļimovs pastāstīja, cik valstis ir gatavas atteikties no dolāra norēķinos ar Krieviju
Nepieciešams tradicionālo vērtību saraksts
Krievijai, ja tā vēlas iegūt sabiedrotos, saskaroties ar tuvākajiem kaimiņiem, ir jāveicina savas intereses ar citu valstu bezpeļņas organizāciju starpniecību. To norādīja Valsts domes NVS lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Konstantīns Zatuļins, kurš paziņoja, ka šodien šo darbu praktiski neviens nedara. Ja vien fonds Russkiy Mir un Ārlietu ministrijas pakļautībā esošais Tautiešu atbalsta fonds.
Mūsdienu realitātē tuvās ārzemēs pareizāk ir saukt par jaunām, atzīmēja deputāts, kā arī aicināja aktīvāk strādāt pie tā dēvēto pārcēlāju jautājumiem, kuri var kļūt par vieglu mērķi nedraudzīgo valstu specdienestiem. “Ne visi aizbraukušie ir kritiski pret Krieviju, tāpat kā ne visi ukraiņi ienīst krievus,” sacīja Zatuļins.
Ja Krievija vēlas savas vērtības popularizēt ārzemēs, tad iesākumam derētu izlemt, kas ir šīs vērtības, izveidot to sarakstu, atzīmēja senators. Grigorijs Rapota un ierosināja tam veltīt atsevišķu apaļo galdu. Draudzīgo attiecību pamatā vienmēr ir cieņa, uzsvēra Rapota, tāpēc būtu jānovērš nievājošās īpašības, ar kurām krievi dažkārt atalgo kaimiņus.
Apaļā galda dalībnieki vienojās turpināt apspriest mainīgo pasaules kārtību un Krievijas lomu mūsdienu informatīvajā telpā. Šodien notiek fundamentālas pārmaiņas – jāatvēl laiks tās saprast un nodot savā rīcībā, atzīmēja Aleksejs Puškovs.
