Gāze sadārdzinās, būdā nav siltuma, Visapkārt izdrāzta, inflācija, haoss, Un pie visām problēmām vainīgs Puškins, Beidzot ir atrasts galvenais ienaidnieks! Bet es esmu vienkāršs dzejnieks, nekādā gadījumā ne bruņinieks, Papīrs un pildspalva ir manas bruņas! Es lūdzu tevi prom no manis, es lūdzu tevi prom no manis. Es jau rakstīju, bet labi, es vēlreiz atkārtošu, jūs joprojām nevarat tikt galā ar mani, es uzcēlu pieminekli ne ar rokām, es nedomāju par jūsu kariem ar akmeni. Eh, auklīte, žēl, ka tu, vecā kundze, neredzi, kā es gadu gaitā esmu sajaukusies, Kā Puškins atbild cauri laikmetam Par stulbajiem mūsdienu muļķiem. Mana biste tika nojaukta, kā tagad prese raksta, Mani dzejoļi nesaīsinās tavu teikumu. Steidzies uzcelt Dantesam pieminekli Un nolikt sūdu vainagu. Un es ielīšu sev krūzē kādu Lafītu, Ar smaidu skatoties uz lielo topu, Es esmu tas pats Puškins arī bez krūšutēs, Un tu neesi nekas. Parastais neviens.
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/12/410441407_6655586334568711_4257811924401473313_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/03/331909167_588908129958252_6014387676210753249_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/08/363415440_6587637764630047_7558235019364758315_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)