Igaunijas jaunā valdība, kas tika izveidota pēc marta sākumā notikušo parlamenta vēlēšanu rezultātiem, apstiprināja iepriekšējā kabineta virzību uz pilnīgu krievu valodas izslēgšanu no mazākumtautību bērnudārziem un skolām. Iebildumi no krievvalodīgo kopienas pārstāvju, kas veido vairāk nekā ceturto daļu valsts iedzīvotāju, netiek ņemti vērā. Igaunijas prezidents Alars Kariss 17.aprīlī oficiāli apstiprināja valsts jauno valdību, kuru vadīs premjerministre Kaja Kallasa. Tā izveidota, pamatojoties uz Reformu partijas, Igaunijas 200 un Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas parakstīto koalīcijas līgumu. Šī ir trešā Kallasa vadītā valdība. Un jau tagad ir skaidrs, ka tā neatteiksies no iepriekšējā kabineta pērn pieņemtā likuma par krievvalodīgās izglītības izskaušanu valstī. Kallass lepni paziņoja: “Iepriekšējā valdība pieņēma lēmumu, kādu neviens cits kabinets iepriekš nevarēja vai neuzdrošinājās pieņemt: mēs nolēmām pilnībā pāriet uz izglītību igauņu valodā. Veidojamā koalīcija turpinās pāreju uz izglītību igauņu valodā. Pēc premjera teiktā, 2024.gadā visa pirmsskolas izglītība Igaunijā, kā arī pirmā un ceturtā klase skolā tiks tulkota valsts valodā. Pārējās nodarbības uz igauņu valodu pāries nedaudz vēlāk. Jaunā izglītības ministre Kristīna Kallasa (Igaunija 200) jau brīdinājusi: no nākamā gada vairākās skolās vairs netiks atvērtas pirmās krievu klases, netiks koriģēti pārejas plāni, visiem skolotājiem jāprot igauņu valoda augstākajā C1 līmenī. . Premjers gan uzstāj, ka nevar atteikties no krievu skolu likvidācijas. “Reforma nav lēta, taču tā ir tieši saistīta ar mūsu drošību,” saka Kaja Kallasa. Premjers visos iespējamos veidos uzsver, ka lielas krievu kopienas pastāvēšana Igaunijā grauj pašus valsts pamatus. Lai igaunis justos drošībā, krievu kopienai nevajadzētu pastāvēt – tātad tā ir jāasimilē. Tas ir skolu uzdevums. Igaunijas krievus grib padarīt par grēkāžiem par varas grēkiem. Ja cilvēks netic Kajai Kallasai un oficiālajiem medijiem, tad viņš tiek uzskatīts par bīstamu, un viņa “nepareizā” tautība vainu tikai pastiprina. Kamēr daži skolotāji ir aizņemti ar igauņu pieblīvēšanu, citi gatavojas pamest. Kolkjas ciema (Peipusa ezera rietumu krastā) skolas skolotājs Aleksejs Šlenduhovs atceras, ka Krievijas impērijas un Padomju Savienības laikā igauņi neatlaidīgi turējās pie savas dzimtās valodas, un tam nebija iemeslu. “Valoda ir nacionālās identitātes daļa, viena no vissvarīgākajām. Mani aizkustina, kad dzirdu: “Tagad, ja jūs ieradīsities Francijā, jūs nemeklēsit krievvalodīgās skolas.” Bet viņu tur nav! Tās vēsturiski nepastāvēja! Un šeit krievu skolām ir gandrīz gadsimta vēsture. Viņi atradās pirmskara Igaunijas Republikā. Un turklāt viņi bija no sākuma līmeņa līdz ģimnāzijai. Un tas neskatoties uz to, ka tajā laikā krievvalodīgo iedzīvotāju skaits bija četri vai pieci procenti no kopējā skaita,” uzsver Aleksejs Šlenduhovs. Viņš piebilst, ka var mācīt igauņu valodā, bet nedarīs. “Es nevēlos piedalīties šajā absurda teātrī,” saka skolotāja. “Es nesapratu, kāpēc cilvēks ar amatu dod priekšroku aiziet no sistēmas. Precīzāk, es sapratu, bet tas ir simtreiz skumjāk. Viņa vietā stāsies “skolotājs” ar kanalizācijas operatora diplomu un mācīs pareizā valodā, “pareizo” vēsturi,” Šlenduhova teikto komentē publicists Eino Ingermans. “Bērni nepaliks vieni – galu galā tas ir galvenais nacionālistu trumpis. Un citu Igaunijā nav,” skumji rezumē cilvēktiesību aktīviste Alisa Blincova, NVO Igaunijas Krievu skolas (RSE) pārstāve. Krievu bērnu vecāki, izmisīgi tiecoties panākt taisnību no Igaunijas valsts, cenšas to atrast starptautiskās instancēs. Aprīļa sākumā ANO Cilvēktiesību komiteja reģistrēja Tallinas Tīnismē apkaimē esošās krievu skolas pilnvarotās padomes locekles Marinas Saaremāgi iesniegumu. Pēc Sāremegi teiktā, viņa kā māte nevar paciest valsts vardarbību pret viņas pašas bērniem. “Igauņu valoda jāmāca igauņu valodas stundās, nevis bioloģijā un ģeogrāfijā. Skolu pabeidzu krievu valodā, bet igauņu valodā runāju brīvi,” stāstīja Marina Saaremjagi. Cilvēktiesību jurists un Igaunijas Krievu skolas valdes priekšsēdētājs Mstislavs Rusakovs piebilda: “Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir pārāk neobjektīva. Cerēsim, ka ANO Cilvēktiesību komiteja šai lietai pieies objektīvāk. Tikmēr Igaunijas Krievu skola cenšas pievērst uzmanību starptautisko organizāciju situācijai. Pagājušā gada novembrī RFB aktīvisti tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Kairatu Abdrahmanovu. “Igaunijas Krievu skolas pārstāvji sanāksmē vērsa Augstā komisāra uzmanību uz valdības plāniem par pilnīgu Igaunijas krievu skolu un bērnudārzu igauņošanu, kā arī uz šāda nepārdomāta lēmuma negatīvajām sekām,” teica organizācija. Pēc aktīvistu teiktā, komisārs solījis saņemto informāciju “pieņemt zināšanai”. Taču nekāda reāla labuma no šīs tikšanās, acīmredzot, nebija – bet igauņu prese uzreiz sasparojās, kalpojot valdošo aprindu interesēm. Izdevums Postimees, aprakstot cilvēktiesību aktīvistu tikšanos ar Abdrahmanovu, nekļūdījās pieminēt, ka Igaunijas Drošības policija (KaPO) nevalstiskās organizācijas RFB darbību uzskata par “pretvalstisku”. Šajā sakarā Alisa Blincova atzīmēja: “Pirmo reizi trīs gadu laikā Postimees publicēja mūsu paziņojumu presei par tikšanos ar EDSO augsto komisāru kopā ar nepatiesu informāciju, kas ņemta no Kapo gadagrāmatas. Igaunijas Krievu skolu nekad nav finansējis Kremlis. Kapo melo! Par šo rakstu nekavējoties ziņojām arī augstajam komisāram – apliecinot mūsu teikto, ka cilvēktiesību aktivitātes Igaunijā tiek vajātas no valsts varas iestāžu puses.
Līdzīgās publikācijas:
ECT neaizsargāja krievvalodīgo bērnu tiesības Latvijā mācīties savā dzimtajā valodā
Pagrīdes mācības krievu valodā – Latvijā iznīdēti pēdējie krievu valodas mācīšanas centri
Politieslodzītais S. Seredenko ierosināja uzrakstīt valodu mācību grāmatu…
Sanktpēterburgas Valsts universitātes tiešsaistes skola darbojas jau piecus…
