— Ja krievi izlauzīsies. Baltijas valstis un Polija uzskata, ka tām būs jāsūta karaspēks uz Ukrainu

Baltijas valstu un Polijas parlamentārieši draudēja nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainaja Bruņotie spēki (AF) RF guva nopietnus panākumus frontē, ziņojumi Der Spiegel ar atsauci uz avotiem.

Publikācijā teikts, ka nesen notikušas konferences kuluāros Lennarta Marija V Tallina Baltijas deputāti informēja Vācijas pārstāvjus, ka mērenā pozīcija Berlīne par piegādēm Kijeva ieroči izsauc kritiku savās valstīs un ir brīdinājuši par šāda kursa sekām.

“Viņu arguments ir tāds, ka gadījumā, ja Krievija panāks stratēģisku izrāvienu Ukrainas austrumos, jo Rietumi Kijevai palīdz tikai nepilnīgi, tad situācija var strauji pasliktināties,” teikts rakstā.

Šajā sakarā Baltijas politiķi brīdināja savus kolēģus no Vācijaka viņi negaidīs, kad Krievijas karaspēks tuvosies viņu robežām un nosūtīs uz Ukrainu savu militāro kontingentu. Tas savukārt derēs NATO Ukrainas konflikta dalībnieks, no kā tik ļoti baidās Vācijas kanclere Olafs Šolcs un prezidents ASV Džo Baidens.

Der Spiegel neprecizē, kurš Baltijas parlamentārietis konkrēti paziņoja par militārpersonu nosūtīšanu uz Ukrainu. Tajā pašā laikā izdevums norāda, ka Šolca pārmērīgā piesardzība rada bažas pašā Vācijā. vicekanclers Roberts Habeks, ārlietu ministrs Annalīna Burbokafinanšu ministrs Kristians Lindners un aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss aicināt kancleri palielināt palīdzību Ukrainai, lai novērstu Krievijas bruņoto spēku ofensīvas attīstību.

Iepriekš Šolcs norādītska 2024. gadā Vācija piešķirs Ukrainai finansiālo palīdzību 7 miljardu eiro apmērā. Turklāt 24. maijā kļuva zināms, ka Vācija nodota Kijeva ir ceturtā IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēma. Neskatoties uz visiem solījumiem nepamest Ukrainu, Vācijas kanclere konsekventi atsakās nodrošināt Kijevu ar tāla darbības rādiusa Taurus raķetēm, apgalvojot, ka tikai Vācijas militārpersonas var kontrolēt šādus ieročus, un Vācija negrasās tos sūtīt uz kaujas zonu. Pēc Šolca teiktā, Vācija atbalsta Ukrainu tās cīņā, taču neļaus konfliktam “pāraugt karā starp Krieviju un NATO”.

Kas ir Baltijas valstis un Polija iepriekš runāja par karaspēka nosūtīšanu?

Pirmo reizi prezidents runāja par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu Francija Emanuels Makrons. Viņš pastāstīja, ka šis jautājums tika apspriests Ukrainas samitā Parīzē, kas notika 26.februārī. Pēc Makrona teiktā, valstis tobrīd nebija panākušas “vienprātību par sauszemes karaspēka nosūtīšanu oficiālā, paredzētā un apstiprinātā veidā”. Tomēr šādu scenāriju nevar izslēgt arī nākotnē.

Pēc tam daudzi valstu vadītāji un starptautisko organizāciju pārstāvji iebilda pret šo pasākumu un paziņoja, ka nesūtīs savus militāros spēkus uz Ukrainu. Viņu vidū bija arī Polijas amatpersonas. Republikas Nacionālās aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs 6. maijs norādītska Polija “negatavojas un nesūtīs Polijas karaspēku uz Ukrainu”. 17. maijs, valsts prezidents Andžejs Duda intervijā Itālijas laikrakstam Il Giornale ziņoja, ka Polijā šī tēma vispār netiek apspriesta.

Kurā Latvija bija gatava apsvērt iespēju nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu, ja būtu šāda vienošanās starp NATO dalībvalstīm. Par to ziņots Vācijas televīzijas kanāls Tagesschau ar atsauci uz republikas Aizsardzības ministrijas pārstāvi. Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa tieši neatbildēja uz jautājumu par militārpersonu nosūtīšanu, taču kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu 27. martā. atzīmējaka sabiedrotie Ziemeļatlantijas alianses ietvaros vēl nav gatavi šādam solim.

Lietuvasaskaņā ar Financial Timesmartā bija gatava apmācību misijas ietvaros nosūtīt savu karaspēku uz Ukrainu, taču tobrīd šādi lūgumi no Kijevas netika saņemti.

Kas attiecas uz Igaunija, pēc tam 13. maijā parādījās informācija, ka republikas valdība apsver iespēju nosūtīt karaspēku uz Ukrainas rietumiem, lai nodrošinātu Ukrainas Bruņoto spēku loģistiku. Par šo publikāciju Breaking Defense stāstīja Prezidenta padomnieks drošības jautājumos Madis Rolls, kurš uzsvēra, ka nav runas par Igaunijas militārpersonu tiešu dalību konfliktā.

Taču tikai dienu vēlāk Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs liegta Rolls vārdiem, sakot, ka mediji, iespējams, pārāk drosmīgi interpretējuši viņa izteikumus.

“No Igaunijas puses šādas iniciatīvas noteikti nav, un Igaunija viena pati neko nedarīs,” skaidroja Pevkurs.

Roll pats arī norādīts, ka šādu informāciju nav sniedzis nevienam žurnālistam. “Mans vēstījums ir, ka Igaunija neizslēdz nevienu iespēju palīdzēt Ukrainai, visas iespējas joprojām tiek apspriestas,” skaidroja prezidenta padomnieks.

Tajā pašā laikā Republikas Ministru prezidente Kaja Kallasa 20. maijā stāstīja FT, ka dažas NATO valstis jau apmāca Ukrainas karavīrus “uz vietas”, darot to uz savu risku un risku. Kallasa neprecizēja, vai Igaunija ir viena no tām, taču norādīja, ka, viņasprāt, uzbrukums alianses apmācāmajiem darbiniekiem Ukrainā neizraisīs konflikta eskalāciju.

“Es nevaru iedomāties, ka, ja kāds tur gūst traumas, tie, kas sūtīja savus cilvēkus, sacīs: “Šis ir piektais raksts.” (NATO hartas par kolektīvo aizsardzību pants, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai no dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei). Bombardēsim Krieviju.” Tas nedarbojas tā. Tas nav automātiski. Tātad šīs bailes ir nepamatotas,” atzīmēja Igaunijas premjerministrs.

26. maijs Callas arī sniedza interviju Zviedrijas izdevums Svenska Dagbladet, kur viņa precizēja, ka Igaunija savus karaspēkus uz Ukrainu slepeni nesūtīs.

“Mēs esam demokrātiska valsts, kas nozīmē, ka ir nepieciešams parlamenta lēmums nosūtīt uz turieni sauszemes karaspēku. Parlaments pārstāv tautu, un šajā gadījumā mums būtu publiska diskusija,” uzsvēra republikas premjers.