Jauni puiši, jaunas meitas,
Ar godiņu dzīvojat:
Ne ar zeltu, sudrabiņu
Jums godiņis nopirkams.
Ej, bāliņ, taisnu ceļu,
Runā taisnu valodiņu,
Tad ir Dievs palīdzēs
Taisnu ceļu nostaigāt.
Maķenīt palaidos
Vienu gadu slinkumā;
Trīs gadiņi nevarēju
Maizītē atgūties.
Tēvu tēvi laipas meta,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Lai pietika mūžiņam!
Līdzīgās publikācijas:
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/03/331909167_588908129958252_6014387676210753249_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/01/326250131_887361295908922_3018457561719678487_n.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/10/6313468735917780128.jpeg?resize=150%2C150&ssl=1)
![](https://i0.wp.com/dienas.info/wp-content/uploads/2023/06/MEhSk71gUCQ.jpg?resize=150%2C150&ssl=1)
2 Responses
Atvainojos, manuprāt, Jums pirmā panta ceturtajā rindā jābūt ‘nopērkams’, nevis ‘nopirkams’. Protams, tautas dziesmās saglabājas dažādas arhaiskas izteikmes un gramatikas normas, taču ne tik ļoti, ka viss pants zaudē jēgu. Tad atsevišķos gadījumos ir pieļaujama gramatikas uzlabošana, lai nezaudētu daiļdarba (tautas dziesmas arī tādas ir) vēstījuma skaidrību un būtību.
Jo īpaši, tik daudziem aizmirstā un pārprastā jēdziena “gods” gadījumos.
Ramona Latviete Man bēnībā mamma un vecmamma skaitīja tautas dziesmas, tad es arī dzirdēju tādu vārdu kā “nopirkams”. Es paskatījos Dainu skapī, ir tieši šādas rindas. Un jēga jau nemainās vai saki nopērkams vai nopirkams, tas ir viens un tas pats.