JUĻIJA SOKINA: MĒS PALĪDZAM KRIEVIJAS FEDERĀCIJAS PILSOŅIEM GRŪTĀ SITUĀCIJĀ Pēc tam, kad Saeima pieņēma diskriminējošu likumu par nepieciešamību Krievijas Federācijas pilsoņiem – Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem kārtot valsts valodas eksāmenu, Latvijas Krievu savienība sāka sniegt ne tikai konsultatīvu palīdzību dokumentu sagatavošanā, bet arī ar atbalstu Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka organizēja valodu kursus tiem, kuri nepārvalda latviešu valodu pietiekami. Idejas autore un valodu kursu organizatore Jūlija Sokhina stāsta par to, kā notiek mācības, kādi rezultāti sasniegti. Jūlija, cik cilvēku vērsās pie tevis pēc palīdzības, vai visi to saņēma? Kā tika organizēti kursi? “Mums jau ir pieteikušies vairāk nekā 800 cilvēku. Katram tika nosūtīts e-pasts, un ikvienam bija iespēja praktizēt. Grupas strādā dažādās nedēļas dienās dažādos laikos. Tie tiek organizēti atbilstoši valodas zināšanu līmenim. Kādam vienkārši vajadzēja atcerēties pamatzināšanas – ir jūtams, ka cilvēks zina valodu, saprot to, bet ir aizmirsis. Un kāds sāk gandrīz no nulles, iemācās pareizo izrunu, iegaumē vārdu krājumu, iepazīstas ar gramatiku. Šiem cilvēkiem ir grūtāk. Bija gadījumi, kad cilvēki tiešsaistē pieslēdzās no slimnīcas. Nodarbībās piedalījās pat tie, kuri no Latvijas izbraukuši uz citu valsti, piemēram, uz radinieka bērēm. Ko jūs varat teikt par atmosfēru klasē? Vai cilvēki ir nervozi? Patiešām, šādā vidē ir grūtāk sasniegt rezultātus. – Cilvēkiem svarīga ir psiholoģiskā attieksme, un es periodiski pieslēdzos, lai atbalstītu, dalītos ar jaunumiem un atbildētu uz jautājumiem. Jāsaka, ka “studenti” sāk pamazām apgūt valodu: lasa, runā par sevi vienkāršās frāzēs, izvēlas pareizās gramatiskās formas, pārvar psiholoģisko barjeru. Grupu darbs izrādās ļoti produktīvs, jo vide šiem cilvēkiem ir labvēlīga: galu galā viņi visi piedzīvo aptuveni vienādas grūtības. Savstarpēja atbalsta sajūta un dažreiz sāncensība dod pozitīvus rezultātus. Lielākā daļa grupas dalībnieku tagad pārliecinoši lasa, ir apguvuši labu skaņu izrunu, gandrīz pilnībā saprot jebkuru A2 līmeņa tekstu, prot atbildēt uz jautājumiem par sevi, vienkāršos vārdos aprakstīt fotogrāfijas ar ikdienas situācijām. Vislielākās grūtības sagādā gramatiskie uzdevumi: prievārdu, lietvārdu, darbības vārdu lietošana, vārdu saskaņošana teikumā. Jāsaka, ka nereti cilvēkus mulsina kāds rakstisks darbs. Gatavojāmies sludinājumiem par kaut ko pārdošanu, bet eksāmena laikā no uztraukuma nepamanīja, ka vajag nevis pārdot, bet pirkt. Viena lieta ir mācīties kā studentam jaunībā, cita lieta, kad tev ir krietni pāri 50… – Gados vecākiem cilvēkiem ir problēmas ar koncentrēšanos, ar atmiņu – tā ir visizplatītākā sūdzība, ar redzi un ar tehniskajām problēmām. prasmes. Redzes invalīdu izrādījās daudz vairāk, nekā varētu domāt. Viena sieviete ir praktiski akla, valodu apgūst klausoties grupu darbus. Klausoties citos! Prātam ir nesaprotami, kāpēc viņa netika atbrīvota no eksāmena pilnībā, bet tikai no tā rakstiskās daļas. Ir cilvēki, kas pie datora ekrāna nes lupu, lai izlasītu uzdevumu. Dažreiz šādi skolēni atsakās izpildīt uzdevumus, skaidrojot to ar redzes problēmām. A2 līmenim pielāgotu teksta palīglīdzekļu cilvēkiem ar redzes traucējumiem praktiski nav. Palīdz audio palīglīdzekļi grāmatai “A2 Laipa” un citi eksāmenu sagatavošanai ieteiktie “klausīšanās uzdevumi”, kā arī skolotājas izveidotie materiāli. Tiešsaistes nodarbībās ir jākoncentrējas ne tikai uz valodas apguvi. Galu galā ir nepieciešamas minimālas tehniskās zināšanas un prasmes. – Pats vadīju vairākas tehniskās pratības grupu nodarbības. Piemēram, daudzi vecāki cilvēki nezina, kā lietot peli. Šo kursu organizēšanai izmantojām Latvijas Krievu savienības tehnisko bāzi. Cilvēki ir nostādīti sarežģītā situācijā, un mēs cenšamies viņiem palīdzēt, izmantojot iespējas, kas mums ir. Tie, kas vēlas, var pievienoties jau strādājošo grupu darbam. Lai to izdarītu, aizpildiet veidlapu: https://wal.ee/lvkursi
Līdzīgās publikācijas:
Krievu pensionāri Latvijā nomira no bailēm no deportācijas latviešu valodas nezināšanas dēļ
Politieslodzītais S. Seredenko ierosināja uzrakstīt valodu mācību grāmatu…
ECT neaizsargāja krievvalodīgo bērnu tiesības Latvijā mācīties savā dzimtajā valodā
Lihtenšteina ir ļoti bagāta valsts, kurai nav ne savas valūtas, ne savas valodas
