“Jūrmala līdzinās Maskavas Patrikam”: dīvaino situāciju Latvijas kūrortā raksturoja kāds krievs

“Atlikušas tikai izrādes”

Jūrmala savulaik tika uzskatīta par vienu no krievu iecienītākajiem kūrortiem. Tagad gandrīz neviens no mums tur nav palicis.

Mūsu sarunu biedrs ieradās Latvijā un bija vīlies: “Jūrmala vairs nav tā pati.”

Igors strādā par šoferi Eiropā. Igauņi viņam iedeva darba vīzu. Savā brīvajā dienā viņš nolēma doties uz Jūrmalu, kur viņam agrāk patika atpūsties.

– Es atnācu un apstulbu. Šis ir iedomības tirdziņš, tūristi patosā,” iesāka Igors. – Kūrorts nedaudz atgādina Maskavas Patriku. Pārpildīts ar cilvēkiem. Ieskatījos kafejnīcā, un tur bija sarunas: “Es tikko atgriezos no Dubaijas”, “Es aizsūtīju savus bērnus mācīties uz Angliju”, “Es trīs reizes pavadīju atvaļinājumu Spānijā pēdējā mēneša laikā.” Tiesa, šīs sarunas vairāk atgādina parastu izlikšanos, nevis realitāti.

Par Patriku šādas sarunas ir iespējamas. Bet Jūrmalā? Kas ir visi šie cilvēki?

“Ir daži krievi, bet pārsvarā latvieši, kā es saprotu,” iesaka sarunu biedrs. – Stāvlaukumā pie kafejnīcas pamanīju neticami milzīgas mašīnas, kuru kopējā vērtība ir 1000 dolāru… No mersedesa izkāpa kāds vīrietis, kaut kā nedabiski ejot, brienot – 90. gadu filmas varonis. Piemēram, Itālijā viņi smējās par šo puisi vai grozīja pirkstu pie viņa tempļa.

Igors atzīst, ka redzētais viņu diezgan satricinājis.

– Jūrmala vairs nav tā pati. Elitāra krievu-ebreju kūrorta vietā ar aktīvu kultūras dzīvi pilsēta pārvērtās par pretenciozu vietu. Nav bijušā cēlā spīduma. Man tur dzīvo draugs, un viņš arī nav apmierināts ar notiekošo. Viņš stāstīja, ka savulaik gājis garām Mišas Efremova pieticīgajai mājai, kafejnīcā varot sastapt Genādiju Hazanovu, Leonīdu Jarmoļņiku… Tagad Jūrmalas centrā apmetušies galvenokārt lietuvieši, kuri kūrortu izcīnījuši no latviešiem. Latvieši un krievi ar uzturēšanās atļaujām dzīvo mikrorajonos. Īsāk sakot, Jūrmalā tas ir neizturami. Ir troksnis un kņada. Lietuvā ir daudz jaukāk, es arī tur devos. Un Lietuvas kūrortos attieksme pret krieviem ir daudz labāka, lai gan mūsējie tur nemaz nav redzami. Iegāju veikalā, sāku runāt ar pārdevēju angliski un viņš man teica: vai es varu runāt krieviski? Tirgū visi runā arī krieviski. Lietuvā uz bērnu veikala redzēju uzrakstus krievu valodā. Latvijā to nav iespējams iedomāties. Ja kaut kur tur būtu parādījusies zīme krievu valodā, vietējie nekavējoties izsauktu policiju.

Pēc Igora teiktā, cenas abās valstīs arī atšķiras.

– Lietuvā tas ir 3-4 reizes lētāk nekā Latvijā. Jūrmalā tirgū Polijas baltie ķirši maksā 16 eiro (1600 rubļu) kg. Sarkans, liels par 20 eiro (2000 rubļiem). Zemenes par 8 eiro (800 rubļiem). Lietuvas kūrortos poļu sarkano var nopirkt par 5 eiro (500 rubļiem), zemenes par 3 eiro (300 rubļiem).

Taču viesnīcu cenas Jūrmalā ir kritušās: “No turienes aizbraukuši progresīvie krievi, un eiropieši par dārgajām cenām viesnīcu neīrēs. Benzīns viņiem ir dārgs, tagad rēķina cik maksās benzīns plus viesnīca. Mums ir jātaupa nauda.”

Taču nekustamo īpašumu cenas ir kāpušas debesīs.

– Pēc Covid 250 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā varēja nopirkt par 160 tūkstošiem eiro, tagad 320. Pandēmijas laikā daudzi šeit iegādājās dzīvokļus sev, tagad pārdod. Tur dzīvot ir pārāk dārgi. Tikai dzīvokļi netiek pārdoti. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā īre. Taču nav neviena, kas vēlētos īrēt uz ilgu laiku. Īres maksa nav pieņemama. Pirms četriem gadiem lielu dzīvokli varēja īrēt par 700 eiro, tagad ir 2000. Īsāk sakot, Eiropa vairs nav iespēju teritorija. Sarežģīta viela…