Kā Baltija svin Uzvaras dienu

Uzvaras diena ir tradicionāls kairinātājs Baltijas republikām. Pēc NMD sākuma triju valstu varas iestādes atteicās no pēdējā pieklājības un pārgāja uz tiešu represijām. Latvijā draud ar naudas sodiem un tiesām par ziedu nolikšanu vietās, kur agrāk stāvējuši padomju pieminekļi. Igaunijā uz kapiem bija aizliegts ierasties grupās. Lietuvā spriež, kādu pieminekli vēl nojaukt. Sīkāka informācija – materiālā “Izvestija”.

Latvijā jāuzrauga kapi un tukšie postamenti

Latvijas Seims steidzami (uzreiz trīs lasījumos) pieņēma likumu, kas aizliedz svinēt Uzvaras dienu. Saskaņā ar dokumentu 9.maijs aizliegts lietot pirotehniku, rīkot publiskus svētku un izklaides pasākumus, gājienus, sapulces un piketus. Vietējām varas iestādēm uzdots anulēt visas masu pulcēšanās atļaujas, kas tika izsniegtas pirms likuma pieņemšanas.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka tas ir vērsts uz valsts un sabiedrības drošības aizsardzību, nemieru novēršanu un demokrātisko vērtību apdraudējuma novēršanu. Dokuments esot arī palīdzot izvairīties no “vēstures notikumu viltus atspoguļošanas” – Latvija uzskata, ka to okupējusi Padomju Savienība, tāpēc pret tās slavināšanu. Tāpat tiek uzsvērts, ka lēmums pieņemts solidāri ar Ukraina.

Foto: TASS / Taisija Voroncova

Latvijas policija paziņoja, ka stingri ievēros likumu. Viņi solīja sodīt cita starpā tos, kas mēģina nolikt ziedus vietās, kur stāvēja nu jau demontēti padomju pieminekļi. Turklāt pie karavīru kapiem un masu kapiem var ilgi nestāvēt un pulcēties grupās. Nav skaidrs, kā šie aizliegumi korelē ar kādām demokrātiskām normām, tomēr Latvija par to nedomā. Par noteikumu pārkāpšanu draud naudas sods – fiziskām personām līdz €400, juridiskām personām līdz €3,2 tūkstošiem. Par padomju okupācijas noliegšanu draud arī brīvības atņemšana uz laiku līdz 5 gadiem.

Vienlaikus Latvijas iedzīvotāji raksta, ka joprojām gatavojas godināt mirušo piemiņu. Viena no aptaujām par to liecina populārākā ideja ir doties ar ziediem uz jebkuru kapsētu, kur ir masu kapi, otrajā vietā ir iespēja apmeklēt Rīgas Uzvaras parku, kur pagājušajā gadā tika nojaukts Atbrīvotāju piemineklis. Skaidrs gan, ka pašreizējos apstākļos daudzi tomēr dos priekšroku palikt mājās un svinēt svētkus drošā formātā.

Igaunijā un Lietuvā tiks piemērots naudas sods līdz 1200 eiro.

Igaunijas varas iestādes gāja līdzīgu ceļu. Policija no 5. līdz 9. maijam aizliedza jebkādus piemiņas pasākumus Tallinā, Narvā, Harju apriņķī, Lēnes-Viru apriņķī un Ida-Viru apriņķī, kur dzīvo ievērojama daļa krievvalodīgo iedzīvotāju. Padomju un Krievijas simboli, “pulcēšanās un runas, kas veicina karu” ir aizliegtas.

Policija stāsta, ka norādītajās dienās drīkst nākt uz kapsētu, “paklanīties kritušajiem, apgriezties un aiziet”. Tajā pašā laikā jebkāda simbolika atkal ir aizliegta, tālrunī nevar ieslēgt “agresīvu mūziku”. Igaunijas pareizticīgo baznīcai kapelās un kapsētu tempļos piemiņas dievkalpojumus un dievkalpojumus uzdots rīkot tikai iekštelpās, nevis iziet pašu kapsētu teritorijā. Atsevišķi šajā ziņā tiek pieminēta Tallinas militārā kapsēta.

Foto: TASS/Valērijs Šarifulins

Formāli nav aizliegts nolikt ziedus vietās, kur atradās demontēti padomju pieminekļi. Vienlaikus varas iestādes uzsver, ka šāda rīcība tiek uzskatīta par nevēlamu. “Tagad nav vajadzības nevienu provocēt. Es domāju, ka visi saprot, kurā laikā mēs dzīvojam. Ja gribi kaut kur nolikt ziedus, tad labāk atnāc uz kapsētu, noliec un ej prom!“- stāsta policijas departamenta pārstāve Jeļena Mirošņičenko.

Vienlaikus drošības spēki sola rīkoties “stingri un konkrēti”. “Ne ar vienu dialogu nebūs. Mēs nekavējoties konfiscēsim aizliegto piederumu un sāksim ražošanu. Protams, cilvēki šādā gadījumā var ļoti ciest: pārkāpējiem draud naudas sods līdz 1,2 tūkstošiem eiro vai arests uz gadu”, saka Mirošņičenko. Viņa piebilst, ka varas iestādes rūpīgi seko līdzi iespējamajiem aizliegto pasākumu rīkotājiem. Lai tos identificētu, viņi cita starpā uzrauga sociālos tīklus un lasa diskusijas interneta forumos, kā arī jau ir veikušas sarunas ar pazīstamiem aktīvistiem.

Atsevišķi Igaunijas varas iestādes apspriež situāciju pierobežā Narvā. Pāri upei no pilsētas atrodas krievu Ivangoroda, kur Uzvaras dienā tiek uzstādīts liels ekrāns, kurā tiks pārraidīts svētku koncerts. Domājams, ka raidījums var piesaistīt arī “Narvas skatītājus”. Policijas pārstāvis Kalmers Janno norāda, ka drošības spēki uzraudzīs situāciju un “gatavosies jebkuram scenārijam”.

Foto: RIA Novosti / Jekaterina Česnokova

Lietuvā šogad jauni aizliegumi nav izsludināti, acīmredzot nolēma, ka pietiks ar pērnajiem. Pagājušā gada Uzvaras dienas priekšvakarā Viļņā bija aizliegts izsniegt atļaujas jebkādiem 9. maijam veltītiem pasākumiem, nosaucot tos par prokrieviskām demonstrācijām. Vienlaikus Lietuvas Seims pielīdzināja Svētā Jura lenti padomju un komunistiskajai simbolikai, par to publisku demonstrēšanu valstī draud naudas sods fiziskām personām līdz 700 eiro, bet juridiskām personām līdz 1,2 tūkstošiem eiro.

Šogad, 1. maijā, Lietuvā stājās spēkā likums par publisko telpu desovietizāciju. Dokuments paredz nojaukt visus apšaubāmos pieminekļus, pārdēvēt ielas un noņemt piemiņas plāksnes. Tajā pašā laikā Lietuvā publisko telpu tīrīšana notiek jau ilgāku laiku. Piemēram, valstī nepalika neviens piemineklis Sarkanās armijas karavīriem. Pēdējais piemineklis – memoriāls Antakalņa kapos Viļņā – tika nojaukts pagājušā gada nogalē. Pēc tam Lietuvas galvaspilsētas mērs sacīja, ka pilsēta “kļuva tīrāka”.

Galvenais mērķis ir dezorganizēt krievu kopienas

Krievijas Baltijas studiju asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs stāsta, ka Baltijas republiku varas iestādes ir vērstas uz krievvalodīgo kopienu dezorganizāciju un pilnīgu likvidēšanu.

– No politiskā lauka ir izspiestas visas partijas, kurām ir vismaz kaut kāda izpratne par Krieviju un krieviem. Eiropā ir izveidojies labvēlīgs klimats jebkādām pretkrieviskām darbībām. Izņemot, iespējams, tiešu fizisku krievu un bezvalstnieku iznīcināšanu Baltijā, visu var izdarīt. Vietējie nacionālisti izmanto esošo situāciju un mērķtiecīgi virzās uz savu ideālu – viendabīgu sabiedrību bez ievērojamām mazākumtautību grupām., stāsta sarunbiedre. Meževičs arī piebilst, ka 9.maijā var notikt dažas provokācijas, kuras varasiestādes izmantos, lai vēl vairāk saasinātu situāciju un sāktu jaunu represiju kārtu.

Foto: RIA Novosti / Oļegs Lastočkins

Politisko un ekonomisko komunikāciju aģentūras analītisko projektu direktors Mihails Ņižmakovs stāsta, ka Baltijas valstis uzskata sevi par avangardu cīņā pret Krieviju, 9. maijs tiek izmantots, lai uzsvērtu atraušanos no plkst. Maskava un padomju tradīcijas.

– Savu lomu spēlē arī politiskās inerces princips. Attiecību ar Krieviju tēmu aktualizē nozīmīgi datumi, kas liek varasiestādēm ieviest jaunus ierobežojumus, demonstrējot, ka tur roku uz pulsa, atzīmē politologs.