kā Baltijā tiek atmesti krievu vārdi – Teller Report Teller Report

Viļņa var pārdēvēt Puškina literāro muzeju, no nosaukuma izslēdzot dzejnieka vārdu. Lēmums par to tiks pieņemts nākamnedēļ.

“Vēsturiskā nosaukuma atgriešana atbilst muzeja pašreiz veiktajām aktivitātēm,” TASS citē Viļņas pilsētas valdību.

Tiek atzīmēts, ka iniciatīvas autori ierosina šo kultūras objektu pārdēvēt par Markuču muižas muzeju.

“Pēdējās muižas īpašnieces Varvaras Puškinas testamentā redzams, ka tieši tā viņa sauca šo savu īpašumu,” teikts paziņojumā.

Vispārizglītojošā skola Lietuvā, Klaipēdā, kas iepriekš tika nosaukta krievu rakstnieka Maksima Gorkija vārdā, tika pārdēvēta par Klaipēdas ostas proģimnāziju. Vietējā dome atbalstīja atbilstošu izglītības iestādes administrācijas priekšlikumu.

Pirms tam Lietuvā Kauņas dome apstiprināja Aleksandra Puškina ģimnāzijas pārdēvēšanu par Kauņas Starptautisko ģimnāziju. Kā vēsta vietējie mediji, agrākais nosaukums bijis “pārāk šaurs”, lai raksturotu izglītības organizācijas sniegto pakalpojumu dažādību, kur par vienu no iespējām kļuva mācības krievu valodā.

Arī Viļņas Krievu drāmas teātris tika pārdēvēts par Viļņas Veco teātri, un jaunais nosaukums parādās tā mājaslapā.

Turklāt Lietuvas galvaspilsētas pašvaldības vēsturiskās atmiņas komisija paziņoja, ka publiskās telpas desovietizācijas procesa ietvaros nepieciešams pārdēvēt Rusu ielu (Russkaya), kā arī Viļņā nosaukto laukumu. par godu rakstniecei Petrai Cvirkai. Tāpat konstrukcijā prasīja nomainīt kanalizācijas aku metāla vākus, uz kuriem redzams saīsinājums LPSR, uzsverot, ka, pārdēvējot šos objektus, Lietuva atstās “mazāk vietas Krievijas” maigajai varai “un propagandai vēstures jautājumos”.

Telpa rusofobijai

Jāpiebilst, ka līdzīgas “pārvērtības” notiek arī citās Baltijas valstīs. Līdz ar to Latvijas Tieslietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu, kas paredzēts ielas visā valstī pārdēvēt “ar krievu uzvārdiem”. Par to vēsta vienotais Latvijas radio un televīzijas ziņu portāls lsm.lv. Pēc viņa teiktā, Rīgā vēlas mainīt Puškina, Lomonosova, Turgeņeva un Eizenšteina ielu nosaukumus. Kā norādīts, Puškina iela tiks nosaukta Kārļa Mīlenbaha vārdā, kurš sastādīja latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu. Kopumā Latvijas Tieslietu ministrija iecerējusi nomainīt 98 ģeogrāfiskos nosaukumus visā valstī.

• Krievu ielas Rīgā. Puškina un Gogoļa ielu krustojums
• globallookpress.com
• © Viktors Lisitsyns

Igaunijā, Tartu, studente “Krievu balle” ir zaudējusi savu tradicionālo nosaukumu – tagad tā ir “Tartu pilsētas slāvu kultūru biedrības balle”. Pēc organizatoru domām, tas darīts, lai “nebūtu diskomforts un noraidījums no kādas puses vai no dažiem iedzīvotāju slāņiem”. Viņi gan atzina, ka pasākuma pārdēvēšana var negatīvi ietekmēt tā viesu skaitu.

Rusofobiskās tendences Baltijā aptvērušas arī izglītības nozari. Jo īpaši Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte atzīmēja, ka republikā “ir zināms krievu kultūras reibums”, un iestājās par poļu valodas, nevis krievu valodas popularizēšanu. Viņa piedāvāja padarīt par populārāko otro svešvalodu valsts skolās poļu valodu, nevis krievu.

Tajā pašā laikā, pēc republikas Izglītības, zinātnes un sporta ministrijas datiem, krievu valoda kā otrā svešvaloda joprojām ir vispopulārākā Lietuvas skolu skolēnu vidū – to izvēlas līdz 68% skolēnu. Lietuvas varas iestādes arī paredz šo skaitli samazināt līdz 30% un pēc tam pilnībā atteikties no krievu valodas stundām skolās.

Tajā pašā laikā kaimiņvalsts Latvijas varas iestādes jau ir nolēmušas aizliegt krievu valodas apguvi visās izglītības iestādēs. Valsts prezidents Egils Levits pērn decembrī šo pasākumu nosauca par “vēsturisku soli”.

Baltijā turpinās Krievijas vēsturiskā mantojuma likvidēšanas kampaņa. Šī gada janvāra sākumā Igaunijas valdība piešķīra vairāk nekā 900 000 eiro padomju pieminekļu demontāžai un pārvietošanai “no publiskās telpas”. Tallinā viņi apgalvo, ka šie pieminekļi “apdraud drošību”. Iepriekš runa bija par “padomju kapakmeņu aizstāšanu ar neitrāliem”. Tādu objektu ir līdz 400.

Pirms tam Latvijā jau bija nojaukti vairāki padomju karavīru pieminekļi.

“Zievošanas forma”

Eksperti savukārt norāda, ka pilna mēroga kampaņa par visu krievu valodas atcelšanu Baltijā tikai uzņem apgriezienus.

“Tādas tendences kā šovinisma un rasisma saasināšanās pret krieviem un krieviem ir vērojamas Rietumos kopumā, bet Lietuvā, Latvijā un Polijā ir daudz vairāk objektu, uz kuriem šo atcelšanas praksi var attiecināt. Viseiropas rusofobiskā tendence ir veidot tā, it kā Krievija vispār nepastāvētu, kā arī krievu kultūra, ”intervijā RT skaidro RISS eksperts Oļegs Ņemenskis.

Tātad klasiķis Aleksandrs Puškins Lietuvu neiepriecināja “tikai tāpēc, ka viņš ir krievs”, saka analītiķis.

“Rusofobija, tāpat kā cits etniskā naida veids, neizbēgami ir zaimošanas veids. Tagad ne Baltijas valstīs konkrēti, ne Rietumos vispār nevar teikt, ka kaut kas saistīts ar Krieviju var būt labs. Krievu valoda tiek pilnībā noliegta un nosodīta. Taču krievu kultūras nezināšana ļoti garīgi noplicinās gan baltus, gan rietumniekus kopumā. Bet, acīmredzot, politiskā lietderība šeit atsver garīgās un kultūras intereses. Jo, lai sagatavotu lielu proxy karu ar Krieviju, ir jāveic maksimāla Krievijas Federācijas demonizācija,” uzskata Nemenskis.

• Latvijas Tieslietu ministrija
• Legion Media

Līdzīgs viedoklis ir arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta galvenajam pētniekam Nikolajam Meževičam. Pēc viņa teiktā, vērienīgas rusofobiskas kampaņas pamatuzdevums ir atraut jaunu pilsoņu paaudzi no krievu kultūras un mantojuma.

“Reducējiet tos līdz mežonīgam nacionālismam. Galu galā nacionālistam ir raksturīgi, ka viņš jebkādas vairāk vai mazāk sakarīgas muļķības savā valodā uztver kā kultūras pieminekli, un viņš vienkārši neredz kultūras vērtības, kas atrodas ārpus viņa valsts, jo tās tiek pārraidītas citā valodā. ”, sarunā ar RT sacīja Meževičs.

Analītiķis arī norādīja, ka rusofobiskā dienaskārtība Baltijā nāk galvenokārt no pašvaldību puses.

“Lietuvas, Latvijas vai Igaunijas iedzīvotāji neko īpaši nejautā. Šodien šo valstu politiskā iekārta pati izlemj, kas pilsoņiem vajadzīgs, kāda valoda viņiem vispirms jāiemācās. Bet es ticu, ka pretestība šim antipopulārajam un diskriminējošajam kursam parasto cilvēku, īpaši krievvalodīgo, vidū pieaugs. Taču pašreizējā Baltijas valstu vadībā tas, visticamāk, nedos taustāmu rezultātu,” sacīja eksperts.

Meževičs skaidroja, kāpēc daļā nacionālistiski noskaņoto Baltijas iedzīvotāju iesakņojas ideja par krievu valodas atcelšanu.

“Ne Igaunijā, ne Latvijā, ne Lietuvā nav parādījusies pilnvērtīga nacionālā kultūra, un, kad nav savas kultūras, tad kāda cita, īpaši tik bagāta kā krievu, izraisa aizkaitinājumu. Baltijā radikāli noskaņotie iedzīvotāju slāņi kaut ko uztver tikai tad, kad tas ir piesaistīts valsts valodai un tam nav nekāda sakara ne ar Krievijas impēriju, ne ar Padomju Savienību. Bet, ja, piemēram, ar Krieviju saistītos periodus izsvītro no Latvijas vēstures, piemēram, tad praktiski vairs nekā, kultūras vairs nav. Būs tikai nacionālistiska pseidokultūra,” argumentē analītiķis.

Vienlaikus eksperti norāda, ka Baltijas valstu varasiestādes, devalvējot visu krievisko un padomju laiku, smagi piever acis uz to, ka šo PSRS pakļautībā esošo teritoriju ekonomiskā situācija bija daudz labāka nekā tagad.

“Viņu rūpniecība ir kļuvusi daudz nabadzīgāka, tāpat kā diezgan provinciālais ekonomikas modelis kopumā. Šo valstu galvenais ienākumu avots šobrīd ir ES subsīdijas konfrontācijai Krievijai un tiešas sadursmes starp Krievijas Federāciju un Rietumiem atrisināšanai,” uzskata Nemenskis.

Savukārt Nikolajs Meževičs atgādināja, ka Igaunijā, Latvijā un Lietuvā padomju laikos bija pilnvērtīga, visaptveroša un daudzveidīga valsts ekonomika.

“Tagad visās trīs valstīs ir palikušas tikai Eiropas subsīdijas. Ja šī palīdzība pazudīs, tur izcelsies bezprecedenta krīze, jo šīs valstis neko neražo, bet to varas iestādes joprojām skaļāk kliedz rusofobiskus saukļus, ”secināja Meževičs.