kā NATO palielina savu aktivitāti Baltijā – Teller Report Teller Report

Vācijas un Lielbritānijas iznīcinātāji sākuši kopīgu patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, aģentūrai DPA pavēstīja Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Patrulēšana tiks veikta NATO misijas ietvaros. Iepriekš šiem nolūkiem uz Emari lidlauku Igaunijā tika pārvietoti pieci iznīcinātāji Eurofighter un 150 vācu karavīri.

“Galvenais uzdevums (NATO grupējumi. — RT) – Krievijas militāro lidmašīnu atklāšana un pavadīšana, ”sacīja Vācijas Aizsardzības ministrija.

Ziemeļatlantijas alianse nodrošina pretgaisa aizsardzību Baltijas valstīm kopš 2004.gada pēc to pievienošanās militārajam blokam. Lai to paveiktu, NATO šajās valstīs izvieto iznīcinātājus un personālu. Vācija tagad sāk šo uzdevumu Ämari jau devīto reizi.

“Šodien ir nozīmīga debija mūsu abu valstu gaisa spēkiem. Mēs jau kādu laiku strādājam kopā, bet tagad mūsu sadarbība ir sasniegusi jaunu līmeni. Joprojām ir liels prieks strādāt ar mūsu Vācijas sabiedrotajiem visos mūsu misijas aspektos, sākot no iznīcinātāju apkopes un remonta līdz plānošanai un loģistikai,” sacīja operācijā iesaistītais britu komandieris Skots Makkols.

Papildus aviobāzei Igaunijā NATO savām operācijām reģionā izmanto arī bijušo padomju lidlauku Šauļi Lietuvā.

“Militāro spēju veidošana”

Pēc analītiķu domām, pēdējos gados NATO ir aktīvi palielinājusi savu kaujas potenciālu uz robežas ar Krieviju, tostarp Baltijas valstīs. Turklāt šie procesi sākās ilgi pirms īpašas militāras operācijas sākuma, norāda eksperti.

Tātad 2016. gadā NATO dalībvalstis vienojās Baltijas valstīs un Polijā izvietot četrus daudznacionālus apvienotos bataljonus. Tādējādi alianse papildus aviācijas grupējumam saņēma savā rīcībā zemes vienības.

Tajā pašā laikā pašās Baltijas valstīs NATO grupējuma lielums tiek uzskatīts par nepietiekamu un vairākkārt prasījis tā palielināšanu. Proti, 2022. gada janvārī Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa sacīja, ka Baltijas valstis risina sarunas par NATO kontingenta palielināšanu savā teritorijā saistībā ar iespējamiem Krievijas draudiem. Vēlāk, 2022. gada maijā, Latvija, Lietuva un Igaunija vēlreiz atgādināja par nepieciešamību palielināt alianses spēku klātbūtni reģionā.

• NATO mācības Igaunijā

• AP

• © Sergejs Stepanovs

Pērnā gada februārī ASV nolēma no Itālijas un Vācijas uz Baltijas reģionu pārvietot aptuveni 800 karavīru, astoņus iznīcinātājus F-35 Lightning II un 20 helikopterus AH-64. Turklāt no Grieķijas uz Poliju nosūtīti 12 līdzīgi helikopteri.

Vašingtona nolēma ar to neapstāties. Kā 2022.gada decembrī ziņoja ASV vēstniecība Lietuvā, Pentagons plāno arī turpmāk stiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs.

2022. gada aprīlī NATO arī paziņoja, ka palielinās grupējumu austrumu flangā. Kā atzīmēja toreizējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansei jau ir aptuveni 40 tūkstoši militārpersonu Austrumeiropā, kas ir aptuveni desmit reizes vairāk nekā dažus mēnešus iepriekš. Viņš piebilda, ka šis skaitlis pieaugs.

Turklāt NATO drīzumā var paplašināt savu dalību uz Somijas un Zviedrijas rēķina. Tādējādi palielināsies alianses kopējā robeža ar Krievijas Federāciju. Līdz šo valstu pieteikumu apstiprināšanai NATO plāno palielināt savu militāro klātbūtni Baltijas reģionā, lai “nodrošinātu Zviedrijas un Somijas drošību”, pirms tās tiek formāli iekļautas aliansē. Stoltenbergs par to paziņoja 2022. gada maijā.

NATO ne tikai palielina savu militāro klātbūtni austrumu flangā, bet arī regulāri rīko mācības, tostarp Baltijā. Tātad 2022. gada jūnijā reģionā notika Alianses gaisa spēku manevri Ramstein sakausējums un Jūras spēku mācības ar nosaukumu Baltops 2022.

Regulāras NATO militārās aviācijas mācības pagājis Baltijā 2023. gada februārī. Tajos jo īpaši bija iesaistīti Nīderlandes iznīcinātāji F-35, poļu F-16 un amerikāņu F-15.

Tajā pašā laikā, kā saka analītiķi, ja iepriekš NATO centās nekoncentrēties uz to, pret ko šāda militāra darbība ir vērsta, tad 2022.gadā pieņemtajā alianses stratēģiskajā koncepcijā tieši Krievijas Federācija tiek dēvēta par galveno draudu blokam.

Krievija vairākkārt paudusi bažas par NATO pastiprināto aktivitāti valsts robežu tuvumā. Vēl 2021. gada vidū prezidents Vladimirs Putins sacīja, ka šāda politika rada Maskavu bažas. “Protams, mēs varam neuztraukties par notiekošo NATO militāro spēju un infrastruktūras palielināšanu Krievijas robežu tuvumā,” teica Krievijas līderis.

Valsts galva arī norādīja, ka Ziemeļatlantijas alianse atsakās iesaistīties dialogā par spriedzes deeskalāciju un neparedzamu incidentu riska mazināšanu.

Vienlaikus NATO aktivitātes pieaugums vērojams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī dienvidu virzienā. Par to informēts 2021. gada aprīlī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. “Šajā reģionā būtiski pieaug NATO bloka militārā aktivitāte. Pastiprinās izlūkošanas darbības, palielinās operatīvo mācību pasākumu intensitāte un mērogs, ”sacīja militārās daļas vadītājs.

Tajā pašā mēnesī Šoigu atkal atgriezās pie šīs tēmas, norādot, ka ASV un NATO darbības pie Krievijas Federācijas robežām izraisa militāro apdraudējumu pieaugumu. Pēc viņa teiktā, alianse paaugstināja karaspēka kaujas gatavību, palielināja mācību skaitu, kā arī veicināja nacionālistisku noskaņojumu Ukrainā, kas provocēja “bruņots konflikts Donbasā”.

Eksperti atzīmē, ka pēc NWO sākuma NATO naidīgā darbība tikai pastiprinājās, un šodien alianse faktiski tieši iestājas pret Krieviju konfliktā Ukrainā. Līdzīgi situāciju vērtē arī Kremlī. Kā 2023.gada februāra beigās atzīmēja Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, šodien NATO rīkojas “nevis kā mūsu nosacīti pretinieki, bet gan kā ienaidnieki”.

• Vingrinājums Baltops 2022

• Gettyimages.ru

• © Narciso Contreras/Anadolu aģentūra

“Naidīgu bruņoto spēku attīstība”

Pēc analītiķu domām, NATO aktivitāte Eiropas austrumos, tostarp Baltijā, sāka pieaugt 2000. gadu sākumā.

“Toreiz alianse sāka sagatavot infrastruktūru. Viņi sāka ar noliktavu izveidi. Tad tika runāts par nepieciešamību palielināt šajās noliktavās bāzētās smagās tehnikas skaitu. Tad viņi sāka gatavot militārās rezerves daļas, ”sarunā ar RT sacīja Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins.

Analītiķi atzīmē, ka pēdējo piecu gadu laikā alianses klātbūtne Baltijā ir manāmi augusi. Starptautiskā humanitāro un politisko pētījumu institūta eksperts Vladimirs Bruters uzskata, ka NATO turpinās sekot šim kursam arī turpmāk.

“Alianses aktivitāte turpinās pieaugt. Iespējams, pēc kāda laika tas viss no kopīgas patrulēšanas un kopīgas atbildības izaugs par pastāvīgi izvietotām militārām vienībām,” sarunā ar RT sacīja politologs.

Pēc viņa domām, alianse piekopj šādu politiku, lai iegrožotu Krieviju un izdarītu uz to militāru spiedienu. Šāda Ziemeļatlantijas alianses rīcība rada papildu draudus un riskus Krievijas Federācijai NWO kontekstā, norāda eksperti.

“Mums ir jāņem vērā iespēja, ka alianse izmantos ieročus, ko tā velk uz mūsu robežām. Ne tikai aviācija, bet arī smagā tehnika: bruņu formējumi un artilērijas vienības, ”uzskata Aleksejs Podberjozkins.

Līdzīgam viedoklim ir arī Vladimirs Bruters.

“Naidīgu bruņoto spēku virzīšanās uz mūsu robežu vienmēr ir bīstama kaut vai tāpēc, ka konflikta gadījumā to izvietošana prasīs mazāk laika. Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka Krievija savus spēkus nepārvieto uz ASV, Lielbritānijas vai Vācijas robežām. Krievija viņiem nerada papildu draudus. Viņi ir tie, kas virza militāro infrastruktūru līdz mūsu robežām. Šodien šī asimetrija mums ir kļuvusi vēl bīstamāka,” secināja analītiķis.