Kā Padomju Latvija nonāca bīstamā punktā 1990. gadā

Krievijas Federācijas Valsts arhīvs publicējis visai interesantu dokumentu – atklātu vēstuli, kas adresēta PSRS valdības vadītājam Nikolajam Rižkovam, kas nosūtīta 1990.gadā Rīgas pilsētas vagonu remonta depo partijas organizācijas vārdā. Partijas komiteja informēja valsts vadību, ka situācija Latvijā ir sasniegusi bīstamu punktu.

Vēstule, kas rakstīta 1990. gada 24. oktobrī publicēts telegrammas kanālā “Dokumentālā pagātne”. Kā atgādina Krievijas Federācijas Valsts arhīvs, tolaik likumdošanas un izpildvaras Latvijā jau kontrolēja atdalīšanos no PSRS atbalstītāji.

Taču pretestību “jaunajai valdībai” turpināja izrādīt, tostarp atsevišķas partiju organizācijas, kas darbojās lielos uzņēmumos. Viņi brīdināja PSRS vadību, ka situācija Latvijā pamazām uzkarst un tuvojas neatgriešanās punktam.

“Jums nav noslēpums, ka pēdējā laikā politiskā situācija Latvijā ir vēl saasinājusies un sasniegusi bīstamu punktu,” ar šīm rindām sākas vēstījums Nikolajam Rižkovam. “Latvijas Tautas frontes 3. kongress, kas notika. otro dienu, būtībā konsolidēti ar galēji labējiem, “kuri sludināja kursu uz totalitāras nacionālšovinistiskas valsts veidošanu. Attiecīgi NFL Saeimas frakcija, kurai ir vairākums Augstākajā padomē, norāva pēdējās paliekas. no demokrātiskām drēbēm.”

Partijas komiteja raksta par biedējošo “demokrātisko” likumu gumiju Lavtijā, ko tā neuzskata par tādu. Gluži pretēji, partijas komiteja salīdzina Lielās oktobra revolūcijas svinību atcelšanu, piemēram, “īstā fašistiskā sabata gaisotnē” ar pretīgākajiem likumiem valstīs, kurās aparteīds ir valsts politika.

Starp šiem “kliedzošajiem” likumiem partijas biedri no vagonu remonta depo iekļāva jauno Latvijas varas iestāžu lēmumu neratificēt prezidenta dekrētu par militāro parādi 7.novembrī.

“Un 17. oktobrī ar Augstākās padomes klusu piekrišanu, policijas un nacionālistu, oficiāli sauktu par “kārtības sargiem”, aizsardzībā Jelgavas pilsētas centrā tika demontēts V. I. Ļeņina piemineklis,” teikts. no arhīva vēstules.«Tās nav parastas darbības, lai gan Jelgavā demontētais Piemineklis nav vienīgais Latvijā, un aizliegumi un draudi jau sen kļuvuši par normu vairākuma frakcijas darbībai.»

Vēstulē tiek draudēts ar “sankcijām saskaņā ar darba likumiem” tiem, kas vēlas piedalīties 7. novembra demonstrācijā. Autori runā par PSRS Iekšlietu ministrijas “paralīzi” un aicina atkāpties no IeM priekšnieka Vadima Bakatina, kurš pieļāva republikām savus drošības spēkus.

“Bakatins tiks atlaists 1990. gada 1. decembrī, kas būs viena no pazīmēm, kas liecina par konservatīvo spēku pagaidu nostiprināšanos arodbiedrības vadībā,” atgādina Krievijas Federācijas Valsts arhīvs.