Kad redzi roka roku mazgā un režīms nesodāms. Meklē iemeslu un domā ko darīt cil…

Kad redzi roka roku mazgā un režīms nesodāms.
Meklē iemeslu un domā ko darīt cilvēkiem, lai izdzīvotu.
Pirmais – katram pašam jāpieņem patiesība, lai kāda tā būtu.
Otrais – ir jānostājās aizsardzības pozā, nevis verga pozā.
Trešais – jaapvienojās ar tiem, kas tuvāk sirdij un jaatbalsta.
Cetrutais – ir jāpārstāj uzturēt melīgo un bailīgo režīmu.
Tad lūk teicis, ka pētu 1991. gadu un 2004.gadu utt.
1991.gadā Barikādēs bija mans Tēvs un tika apmānīts kā pārējie. Solītās neatkarības vietā saņēma, atkarību no vel paverdzinošākām organizācijas. 1994. gadā Latvija pievienojas NATO izveidotai programmai, Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, t.i., 2004. gada 29. martā. Bet no 2004. gada 1. maija kļuva ES dalībvalsts Divas organizācijas kas koriģē dzīvi iedzīvotājiem un diktē Politiķus. Iegūstot atkarību no ES un NATO 2014.gadā iznīcināja Latvijas naudas valūtu “Lats” un ieviesa Eiro. Lai ES vieglāk būtu iedzīt parādu slogā Latvijas organizācijas Saeima darbiniekus.
Šeit jūs pārliecinaties, cik tuvu viens otram saistītu.
Kā rezultātā roka roku mazgā, vel šo balt dienu. https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/5-saeimas-deputatu-saraksts
1) Andris Ameriks – SASKAŅA LATVIJAI 2004. gada A. Ameriks pievienojās Aināra Šlesera vadītajai Latvijas Pirmajai Partijai. A. Ameriks pārņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka krēslus. 2012. gadā A. Ameriks izveidoja partiju “Gods kalpot Rīgai!”, kura nākamā gada Rīgas domes vēlēšanās piedalījās kopējā sarakstā ar Rīgas mēra Nila Ušakova vadīto apvienību “Saskaņas Centrs” 2018. gada 17. decembrī pēc uzņēmuma Rīgas satiksme transportlīdzekļu iepirkuma korupcijas skandāla atkāpās no vicemēra amata, paliekot domes deputāts.
2) Georgs Andrejevs – “LATVIJAS CEĻŠ” G. Andrejevs atzina savu sadarbību ar Valsts drošības komiteju (20 gadus pirms VDK kartotēkas publicēšanas) un atkāpās no ārlietu ministra amata.
3) Dzintars Ābiķis – “LATVIJAS CEĻŠ” 1993. gadā bija viens no partijas “Latvijas Ceļš” dibinātājiem. 2009. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Kritizējis partijas dibinātāja A. Šķēles lielo ietekmi partijā.
4) Martijans Bekasovs – 1990. gadā ievēlēts LR Augstākajā Padomē. 2004. gadā, pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, bijis deputāts-novērotājs Eiropas parlamentā. Par “nepatiesas informācijas izplatīšanu par minoritāšu stāvokli Latvijā” Saeima plānoja atsaukt Bekasovu no parlamenta.
5) Aivars Berķis – Bija žurnālists. Bijis Augstākās Padomē un 5. Saeimas priekšsēdētāja biedrs. 1995. gadā tika ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē. 2003. gadā A. Berķis tika ievēlēts Centrālajā vēlēšanu komisijā. Miris
6) Indulis Bērziņš – “LATVIJAS CEĻŠ” Latvijas vēsturnieks un diplomāts. No 2015. līdz 2019. gadam bijis Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO
7) Vilnis Edvīns Bresis – 5. Saeimas deputāts no saraksta “Saskaņa” No 1988. gada 6. oktobra līdz 1990. gada 7. maijam bija Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs
8) Māris Budovskis – 1990. gadā M. Budovski ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu. 1995. gadā nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no LNNK un Latvijas Zaļās partijas. 1999. gadā M. Budovskis kļuva par Tautas partijas biedru. No tās saraksta nesekmīgi kandidējis 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās un 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā,[5] kā arī 2005. gada Rīgas doems vēlēšanās.
9.) Jānis Bunkšs – “LATVIJAS CEĻŠ” kā viens no partijas dibinātājiem. No 1993. līdz 1994. gadam bija Pašvaldību reformu departamenta direktors.
10) Imants Daudišs – “LATVIJAS CEĻŠ” 1989. gadā ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāru. Papildinājās ASV Kongresa rīkotajos kursos likumdošanas tehnoloģijā (1992), ASV Federālā izmeklēšanas biroja kursos “Krīzes situāciju vadība” 1997. gadā Daudišu iecēla par Latvijas ārkārtas un pilnvaroto vēstnieku Krievijā. 2002. gada 12. aprīlī saņēmis akreditācijas vēstuli no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstnieka amatam Īrijā.
11) Olga Dreģe – Dailes teātra aktrise. 1995. gada 25. aprīlī pārgājusi uz LNNK frakciju.
12) Aivars Endziņš – “LATVIJAS CEĻŠ” 1993. gadā kļuva par Latvijas Ceļa biedru. Augstākās Padomes deputāts. 1996. gadā apstiprināts Satversmes tiesas tiesneša amatā, tādēļ nolika deputāta mandātu. 2000. gadā kļuva par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, šajā amatā paliekot līdz 2007. gadam. 2007. gada Aivaru Endziņu izvirzīja Latvijas Valsts prezidenta amatam. Endziņš ieguva 2. vietu un saņēma 39 balsis, piekāpjoties Valdim Zatleram, kurš kļuva par 7. Latvijas Valsts prezidentu. 2015. gada septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis iecēla Endziņu par prezidenta paspārnē esošās Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētāju.
13) Irēna Folkmane – “SASKAŅA” 5.Saeimas deputāte /1993-1995. Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja 2009.gada 2. jūnijā aizgāja pensijā. Mirusi.
14) Andris Glāzītis – “LATVIJAS CEĻŠ” Miljonu dalītājs Rīgas novada slimokases direktors Andris Glāzītis. Atvēlētās medicīnas naudas dalītāju, caur kura rokām ik gadu iziet 20 miljoni.
15) Māris Graudiņš – “LATVIJAS CEĻŠ” Uzaudzis ASV partijas “Latvijas Ceļš” saraksta, izstājies 1999. gadā. Šobrīd partijas “Progresīvie” biedrs. No 2017. gada 25. februāra līdz 2018. gada 24. februārim bija šīs partijas priekšsēdētājs.
16) Oskars Grīgs – “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA” 2002. gadā, netika ievēlēts Saeimā. Arī kandidēšana 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija neveiksmīga. 2005. gada aprīļa beigās Grīgu aizturēja “aizdomās par nelegālu pieslēgumu dīzeļdegvielas vadam Polocka-Ventspils, nelikumīgu ieroču glabāšanu un mēģinājumu piekukuļot Tukuma rajona Ceļu policijas priekšnieku Vilni Vecriņķi. 2010. gada Saeimas vēlēšanās startēja no partijas Par prezidentālu republiku saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā,[7] partijas sarakstam nepārvarot 5% barjeru.
17) Roberts Hartvigs – “LATVIJAS CEĻŠ” “Par 5.Saeimas vēlēšanām” 57.pantu deputāta Antona Seiksta vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša deputātu kandidātu saraksta Roberts Hartvigs.
18) Juris Janeks – “SASKAŅA” Nolicis deputāta mandātu – 02.02.1995.
19) Raimonds Jonītis – “LATVIJAS CEĻŠ” Latvijas Filatēlistu savienības (LFS) prezidents.
20) Jānis Jurkāns – “SASKAŅA” 2011. gadā atgriezās, lai piedalītos 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās kā Šlesera Reformu partijas LPP/LC kandidāts. Atbalstīja 2014. gada Krimas aneksiju un iekļaušanu Krievijas sastāvā.
21) Imants Kalniņš – “LNNK” I. Kalniņu ievēlēja Augstākajā Padomē. 8. Saeimā arī neiekļuva uzreiz, tomēr ieņēma Eiropas Parlamentā ievēlētā partijas biedra Ģirta Valda Kristovska vietu. 2013. gada jan I. Kalniņš publicēja atklātu vēstuli, kurā kritiski izteicās par Eiropas Savienību, bet atzinīgi par Krievijas un Baltkrievijas līderiem — Putinu un Lukašenko.
22) Lainis Kamaldiņš – “LATVIJAS CEĻŠ” Lainis Kamaldiņš bija pirmais SAB direktors. Šaubas par L. Kamaldiņa lojalitāti šim politiskajam spēkam, pat neskatoties uz to, ka L. Kamaldiņš un J. Bordāns bija kursa biedri Latvijas Universitātē, abi bija partijas “Latvijas ceļš” dibinātāji no šā politiskā spēka t.s. jaunās paaudzes. Kuru šobrīd vada Aleksejs Ļedjajevs.
23) Vilnis Kazāks – “LNNK” Darbība 5. Saeimas komisijās Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Miris
24) Ojārs Kehris – “LATVIJAS CEĻŠ” Neilgi pēc tam kļuva par ekonomikas ministru un Ministru prezidenta biedru Birkava valdībā.[1] Amatus nesaglabāja pēc Birkava kabineta krišanas. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā nekandidēja. Bijis Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks no 1996. līdz 1999. gadam. Vairāku Ministru prezidentu padomnieks kopš 1998. gada.
25) Aleksandrs Kiršteins – “LNNK” Darbojies arī Andra Šķēles 1. un 2. Ministru kabinetā kā īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās (1995—1997). Saeimā viņš vadīja Latvijas NATO Parlamentārās asamblejas delegāciju. No 2003. gada maija līdz 2004. gada 30. aprīlim bija novērotājs Eiropas Parlamentā. 13. Saeimā. Kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
1.Daļa / 4. https://t.me/labsirds un https://t.me/DZIVUS

Līdzīgās publikācijas:

Būs interesanti. Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at… PATIESĪBA PAR NATO : NACISTU TERORISTU ORGANIZĀCIJU. Un kas īsti ir NATO? … Tatjana Arkadjevna Ždanoka ir politiķe, kuru es apbrīnoju. PIRMAIS PAR… Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro. Ap 2005. gadu ar bū…