Kāpēc Baltija steidzas sinhronizēties ar ES energosistēmu?

Eiropas Komisija, Polija un Baltijas republikas – Lietuva, Latvija, Igaunija – panākušas vispārēju vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar pārējām Eiropas Savienības valstīm līdz 2025.gada februārim. Tādā veidā šīs valstis beidzot pārtrauks enerģētiskās saites, kas tās joprojām saista ar Krieviju un Baltkrieviju, neskatoties uz jau iesākto cenu kāpumu. Bet vai viņi to spēs izdarīt laikā, ir liels jautājums. Sīkāka informācija atrodama Izvestija rakstā.

Salauzts gredzens

Padomju laikos Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija un Lietuva tika apvienotas vienā elektriskajā gredzenā, kas uzņēmās piecu republiku energosistēmu sinhronu darbību (ar kopējo strāvas frekvenci 50 Hz). BRELL gredzens savienoja kopā visu piecu republiku un pēc tam neatkarīgo valstu elektrolīnijas – tika noteikti vispārīgi principi kopīga darba organizēšanai, elektroenerģijas apmaiņai un savstarpējai atbalstam ar rezervēm ārkārtas situācijās. Tomēr 2018. gadā Latvija, Lietuva un Igaunija vienojās pamest BRELL un sinhronizēties ar pārējās ES elektrotīkliem.

Tas ir tīri politisks lēmums, ko baltieši skaidro ar vēlmi pēc “enerģētiskās neatkarības”. Plānots, ka Baltijas valstu sinhronizācija ar ES elektrotīklu tiks veikta caur jau esošo LitPol Link džemperi un jaunu kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī caur sinhronajiem kompensatoriem. Par Baltijas valstu izstāšanos no BRELL varēs runāt tikai pēc pilnīgas atslēgšanās no Krievijas elektrolīnijām un nepieciešamo juridisko procedūru pabeigšanas ar oficiāliem paziņojumiem. Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienība šim mērķim ir piešķīrusi vairāk nekā 1,2 miljardus eiro.

Lietuva, Latvija un Igaunija pērn nolēma priekšlaicīgi atteikties no Krievijā ražotās elektroenerģijas, tostarp tās, kas izmantota šo valstu energosistēmu balansēšanai. Lietuvas operatora “Litgrid” pārstāvji sacīja, ka viņi un viņu kolēģi no Latvijas un Igaunijas šobrīd “uztur līdzsvaru sistēmā, kopīgiem spēkiem patstāvīgi – izmantojot tikai savas, Zviedrijas un Polijas rezerves jaudas”. 2023.gada augustā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas premjerministri parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā apņemas līdz 2025.gada februārim sinhronizēt Baltijas elektrotīklus ar Rietumeiropu.

Iepriekš to bija plānots izdarīt tikai līdz 2025. gada beigām, taču Lietuvas valdošās aprindas visos iespējamos veidos spieda un mudināja igauņus un latviešus pēc iespējas ātrāk pārtraukt nu jau tīri nosacītu saikni ar Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām. pēc iespējas. Savukārt 2023. gada decembrī Briselē notika Eiropas Savienības Enerģētikas padomes sēde, kuras laikā Eiropas Komisijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas pārstāvji parakstīja politisko deklarāciju par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropa. Dokuments apliecina nodomu to īstenot līdz 2025. gada februārim.

Eiropas enerģētikas komisāre Kadri Simsone (Igaunijas dzimtā) sacīja, ka “sinhronizācija ļaus Baltijas valstīm pilnībā kontrolēt savus elektroenerģijas tīklus, integrēties Eiropas tirgū un stiprināt reģiona enerģētisko drošību.” Parakstītā deklarācija dalībniekiem cita starpā uzliek par pienākumu paātrināt Lietuvas un Polijas starpsavienojuma Harmony Link ierīkošanu gar Baltijas jūras dibenu, kā arī izskatīt iespēju izveidot tam zemes alternatīvu.

Foto: Global Look Press/Swen Pförtner

“enerģētiskās neatkarības” cena

Tajā pašā laikā Baltijas valstu politiķi cenšas kārtējo reizi neatgādināt, ka, pamazām atdalot savu enerģētikas nozari no Krievijas, sadārdzina to. Tādējādi Nord Pool elektroenerģijas biržas sistēmas iekļaušana Eiropas Savienībā ir izraisījusi nebijušu elektroenerģijas cenu pieaugumu kopš 2021. gada vidus. Piemēram, 2021. gada decembrī pīķa stundās elektroenerģijas cena Nord Pool tirgū Baltijas valstu cenu zonās sasniedza rekordaugstu līmeni 1000 eiro par MWh, un vidējās dienas cenas veidoja 469 eiro par MWh. Tajā pašā laikā 2020. gadā elektroenerģijas izmaksas pīķa stundās bija 60 eiro par MWh, bet vidējās dienas izmaksas bija 35 eiro par MWh. Tādējādi pieaugums bija 13,5 reizes.

Tehniskie speciālisti, kurus atšķirībā no politiķiem neierobežo nepieciešamība saldi runāt ar vēlētājiem, neslēpj, ka Baltijas valstu enerģētikas sektors atrodas sarežģītā situācijā. Igauniju un Latviju savieno trīs elektropārvades līnijas. “No šīm trim līnijām L301 (Tartu – Valmiera) nedarbojas jau gadu,” 2022. gada 1. decembrī paziņoja Igaunijas tīkla operatora Elering darbinieks Elo Elermā. Viņa skaidroja, ka līniju nācies atslēgt, gatavojoties Igaunijas atslēgšanai no BRELL. Lai saglabātu inerci energosistēmā, Elering apņēmās uzbūvēt trīs sinhronos kompensatorus. Pirmais no tiem bija gatavs 2023. gada pirmajā ceturksnī, bet pārējie divi ekspluatācijā nonāks 2024. gadā. L301 rekonstrukcija ilga līdz 2023. gada pavasarim. Pēc tam tika uzsākts darbs pie L353 līnijas, kas nozīmē, ka atkal vienlaicīgai darbībai palika tikai divi savienojumi ar Latviju.

Šajā sakarā līdz 2025. gada beigām būtiski samazināta jauda elektroenerģijas pārvadei starp Igauniju un Latviju. “Līniju rekonstrukcija nozīmē, ka līdz 2025. gada beigām katrs trešais tiešais pieslēgums tiks pastāvīgi atslēgts un attiecīgi sāks samazināties jauda. Turklāt caurlaidspēju ietekmē citi faktori. Piemēram, apkope vai avārijas citās līnijās Igaunijā, Latvijā vai pat Krievijas Federācijā, jo Baltijas valstis joprojām ir pieslēgtas Krievijas elektrotīklam. Vēl viens faktors ir gaisa temperatūra. Piemēram, vasarā karstā laikā ir jāsamazina caurlaidspēja, lai vadi uz līnijām nepārkarstu,” stāstīja Ellermā.

Foto: Global Look Press/Jochen Tack

Igaunijas operators Elering nākamo piecu gadu laikā plāno tērēt 700 miljonus eiro, lai pēc atvienošanas no BRELL sinhronizētos ar Eiropas elektrotīkliem. Uzņēmuma pārstāvis Ains Koesters atzina, ka daļu no šīm izmaksām patērētāji finansēs elektroenerģijas cenu kāpuma veidā. Papildu līdzekļi būs nepieciešami arī enerģijas rezervju veidošanai, kam būtu jānodrošina vismaz trešdaļa no triju valstu vajadzībām. Tomēr darbs, lai sagatavotos “lielajai maiņai”, norit kā parasti.

Vai viņiem tas izdosies?

Baltijas politiķi mierina vēlētājus ar stāstiem par zaļās enerģijas iespējām. Lietuvas Enerģētikas ministrijas vadītājs Dainius Kreivis optimistiski norāda: “2025. gads ir pagrieziena gads, kad Lietuvā uzstādītā saules un vēja elektrostaciju jauda sasniegs 8 GW. Tas ir milzīgs apjoms, un reāli tas ļaus mums saražot gandrīz 75-80% no visas mums nepieciešamās elektroenerģijas. Pēc ministra teiktā, 2024.gadā elektroenerģijas ražošanai no saules un vēja enerģijas Lietuvā vajadzētu sasniegt gandrīz 3,5 GW, un šobrīd šīm iekārtām energosistēmā ir rezervēta vairāk nekā 12 GW jaudas.

Tajā pašā laikā optimisti aizmirst nesenās pagātnes mācības, kad ticība zaļajai enerģijai Baltijas valstis jau ir pievīlusi. Tieši tāda pati retorika izskanēja arī 2021. gada sākumā – toreiz arī politiķi izteicās, ka “mūsdienu zaļā enerģija” jau tagad ļauj aizsūtīt “vēstures miskastē” veco “novecojušo un netīro enerģētikas sektoru”, kas atstāts kā mantojums no plkst. PSRS. Taču iestājās 2021. gada enerģētikas krīze, un, piemēram, Igaunijai nācās ātri atjaunot savu slānekļa enerģētikas sektoru, no kura tā jau bija plānojusi atteikties.

Pēc Eurostat datiem, Lietuva ieņēma otro vietu Eiropas Savienībā 2023. gada pirmajā pusē elektroenerģijas cenu pieauguma ziņā iedzīvotājiem. Un šī gada otrajā pusē Baltijas valstīm nācās pārciest kārtējo tarifu lēcienu. Elektroenerģijas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā oktobra beigās pieauga par 49% – līdz 130,85 € par MWh. Cenu kāpumu visvairāk ietekmēja elektroenerģijas ražošanas samazinājums no vēja parkiem Ziemeļvalstīs par 41%. “Elektrības cenas oktobrī Baltijā pieauga pusotru reizi. Cenu kāpums saistīts ar elektroenerģijas nozares pāreju uz vēja turbīnām un pārrāvumiem enerģētikas savienojumu darbībā ar Skandināviju gar Baltijas jūras dibenu. Smieklīgākais ir tas, ka abi tika ieviesti, lai pazeminātu “politiski noteikto uzpūsto cenu”, ko it kā esot radījis Krievijas un Baltkrievijas monopols elektroenerģijas piegādei Baltijas valstīm pa BRELL energotīklu,” piezīmes politiskais analītiķis no Kaļiņingradas Aleksandrs Nosovičs.

Foto: Global Look Press/Jens Schmitz

Enerģētikas speciālists, portāla Geoenergetics.ru galvenais redaktors Boriss Martsinkevičs izdevumam Izvestija sacīja, ka apšauba Baltijas valstu spēju izpildīt solījumu un sinhronizēties ar Eiropas Savienību līdz 2025.gada februārim. “Šobrīd BRELL sistēma pilnībā darbojas, taču Baltijas valstis vēlas no tās atteikties un no jauna pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai UCTE. Tehniski to var izdarīt tikai ar ciešu savienojumu starp Polijas un Lietuvas energosistēmām. Šobrīd atklātajos avotos nav informācijas, ka būtu veikti sagatavošanās darbi šāda savienojuma izveidei. Vai tos var pabeigt gada laikā? Es par to ļoti šaubos. Viss, kas tagad savieno Lietuvu ar Poliju, ir viena aviolīnija, taču ar to pilnīgi nepietiek. Lai izvairītos no iespējamām ārkārtas situācijām, ir nepieciešami vismaz divi,” uzsver eksperte.

Martsinkevičs atzīmē, ka augstsprieguma elektrolīniju būvniecība ir ilgs un diezgan dārgs darbs. Viņš atgādina, ka Harmony Link starpsavienojuma ierīkošana starp Lietuvu un Poliju Baltijas jūras dibenā vēl nav sākta un ir plāni. aizvietot tās zemes elektrolīnija. “Atkal būs nepieciešams “atšūt” Lietuvas savienojumu ar Latviju un Latvijas ar Igauniju. Turklāt Igaunija ir enerģētika, kas savienota ar Skandināvijas valstīm, kas ietilpst enerģētikas asociācijā NORDEL, kas nozīmē, ka Igaunijas tīkli joprojām ir tehniski jāapvieno ar UCTE. Nopietnas investīcijas nepieciešamas arī drošībā – varu atgādināt, ka Lietuvu un Zviedriju savienojošā zemūdens enerģētikas kabeļa Nord Balt darbības pirmajos 24 mēnešos fiksētas 25 avārijas. Tikmēr redzamas politiskās deklarācijas, bet ir nepieciešami arī līgumi starp saimnieciskajām vienībām,” atzīmē eksperte.