Kāpēc līdz 2021. gadam, būtiski ir jāceļ iedzīvotāju pirktspēja. Ko Latvija un tās iedzīvotāji iegūs, ja līdz 2021. gadam būtiski cels iedzīvotāju pirktspēju palielinot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesī.
1. ceļot iedzīvotāju pirktspēju, mēs sekmēsim uzņēmējdarbību Latvijā, jo mūsu uzņēmēju galvenā problēma ir šaurais klientu tirgus un šo klientu zema pirktspēja.
2. palielinot iedzīvotāju pirktspēju ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēnesi mēs sekmēsim, ka atgriežas iztikas meklējumos izklīdušie. Pēc aptaujas 1/3 aizbraukušo atgrieztos, ja varētu saņemt Latvijā1000 eur mēneša algu. Iztikas meklējumos aizbraukušie ir ne tikai ir tautas izdzīvošana, bet arī klientu tirgus mūsu uzņēmējiem, tautsaimniecībai.
3. Ceļot minimālo algu līdz 1000 eur mēs ceļam iedzīvotāju labklājību, padarām viņus apmierinātākus ar dzīvi Latvijā laimīgākus
4. Sekmējot uzņēmējdarbību, mēs palielinām apgrozījumu tautsaimniecībā, kas rada lielākus nodokļu ienākumus, kā rezultātā varam izmaksāt cilvēku cienīgas pensijas Latvijas pensionāriem, kas arī sekmes tautsaimniecības apgrozījumu.
5. Ceļot minimālo algu, mēs samazinām aplokšņu algas un sekmējam lielākus nodokļu ienākumus valstī.
6. Ceļot minimālo algu, mēs motivēsim mūsu uzņēmējus ieviest jaunākās darba organizācijas un ražīguma celšanas metodes.
Realizējot Ministru Kabineta noteikumu izmaiņas, ceļot pakāpeniski minimālo algu un neapliekamo minimumu algu divu gadu laikā šādā veidā-
“2.1. Ar 2019. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 400 euro
2.2.Ar 2019. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 550 euro
2.3. Ar 2020. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 695 euro
2.4. Ar 2020. gada 1. jūliju iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamais minimums ir 820 euro;
Izdarīt „Noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” šādus grozījumus:
Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
“2.1. No 2019. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 600 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 3,75 euro.
2.2. No 2019. gada 01. jūlija Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 750 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 4,70 euro.
2.3. No 2020. gada 01.janvara Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 875 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 5,4 euro.
2.4. No 2020. gada 01. jūliju Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 1000 euro. Minimālā stundas tarifa likme ir 6,25 euro.”
netiks negatīvi iespaidota tautsaimniecība.
Kāpēc?
1. Mēs esam Eiropas Savienībā ar vienotu naudu eiro. Izlīdzinot Latvijā algu ar pārējo ES, eiro kurss tiks iespaidots labi, ja par simto daļu procenta. Jau tagad ES tiek gada izdrukāta miljardiem papildus nauda.
2, Minimālā alga uz dotu brīdi ir 430 eur un vidēja alga ap 900 eur ( 2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.)
3. 2019. gada 01. janvāri, vidēja alga prognozējot pēc ~ 8,7% pieauguma būs ap 1000 eur. Faktiski minimālas algas starpība ar vidējo tautsaimniecībā būs 400 eur, un šī starpība norāda, ka nebūs negatīvas ietekmes un uzņēmēju nespēja izmaksāt šādu minimālo algu. Un, ja arī būs, tad tā ir drīzāk būs uzņēmēju vaina, ka nav veicis pareizu darba organizāciju sava uzņēmumā.
4. 2020. gada 01.julija, vedēja alga, pieņemot esošo izaugsmi, būs ap 1130 eur. Pirktspējas pieaugums būs sekmējis apgrozījuma palielināšanos uzņēmumos, kas samazinās virsizdevumus, kā arī minimālās algas pieaugums spiedīs uzņēmējus izmanto darba organizācijas metodes, tas neradīs problēmas uzņēmējiem izmaksāt minimālo algu.
Neapšaubāmi tas nav vienīgais solis, kuru jāveic, lai sekmētu tautsaimniecības izaugsmi, jāpārliek nodokļu slogs no algām uz peļņu, pašvaldībām jāsaņem nodokļu ienākumi no tautsaimniecības izaugsmes to teritorijā, jārada motivācijas sistēma, kura motivē valsts un pašvaldības amatpersonas tautsaimniecības izaugsmē, jānosaka skaidras valsts un pašvaldības funkcijas un tam nepieciešamo darbinieku skaitu, jārada sistēmu lai valsts un pašvaldību attīstība būtu prognozējama ilgtermiņa.
Līdzīgās publikācijas:
Ko Latvija un tās iedzīvotāji iegūs, ja līdz 2024. gadam jūlijam būtiski cels ie…
Jēru klusēšana vai cik maksā darījums?
Bartera jeb apmaiņas darījuma rezultāt…
Valdis Kalnozols: Ko darīsim, kad beigsies EU fondu nauda?! Bankrotēsim???
Pretkrievu sankcijas ir novedušas Baltijas valstis līdz krīzei: valda smaga stagnācija
