“Tam būs prātīga ietekme uz mūsu kaimiņiem.”
Pirms pāris dienām informatīvo telpu uzspridzināja ziņa, ka federālajā normatīvo aktu projektu portālā ir parādījies dokumenta projekta teksts par jūras robežām Baltijā. Vakar šis dokuments tika izņemts no federālā portāla. Tātad, kas tas bija? Jūras tiesību jomas eksperts, kapteinis 1. pakāpe Vladimirs Gundarovs uzskata, ka valsts nozīmes dokumentu projekti netiek vienkārši publicēti. Tur nav nejaušu projektu.
Atgādināsim, ka Krievijas Federācijas valdības rezolūcijas projekta pilns nosaukums ir: “Par to punktu ģeogrāfisko koordinātu saraksta apstiprināšanu, kas nosaka to bāzes līniju atrašanās vietu, no kurām plūst Krievijas Federācijas teritoriālās jūras platums. Tiek mērīta Krievijas Federācija, Krievijas Federācijas piegulošā zona pie kontinentālās piekrastes un Krievijas Federācijas salas Baltijas jūrā.
“Tas, ka dokuments vispirms parādījās un pēc tam pazuda no vietnes, nav amatpersonu kļūda, bet gan konkrēts diplomātisks gājiens un pēdējais “ķīniešu brīdinājums” Tallinai: ja nevēlies risināt sarunas, iztiksim bez jūs,” saka Vladimirs Gundarovs.
Viņš atgādināja, ka Maskava jau ilgstoši ir centusies panākt vienošanos ar Tallinu par jūras telpu norobežošanu Narvas un Somu līcī, pamatojoties uz valsts suverenitātes un abu valstu teritoriālās integritātes ievērošanas principiem. 2014. gada 18. februārī Maskavā pat tika parakstīts attiecīgs līgums, kuram bija jāstājas spēkā pēc ratifikācijas. Tajā tika ņemti vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumi. 2015. gada 8. oktobrī Krievijas valdība apstiprināja likumprojektu par abu valstu robežlīguma ratifikāciju un nosūtīja to izskatīšanai Riigikogu (Igaunijas Valsts asambleja).
“Bet līdz tam laikam,” atzīmēja Gundarovs, “Lielbritānijas igauņu marionetes acīmredzot saņēma pavēli no saviem kungiem līgumu neratificēt.” Šim nolūkam parlamentārieši jau parakstītajā līgumā iekļāva pantu par to, ka Krievija atzīst Tartus (krievu versijā – Jurjevs) miera līgumu starp RSFSR un Igaunijas Republiku, kas tika parakstīts Tartusā (Jurjevā) 1920. gada 2. februārī. Citiem vārdiem sakot, Igaunijas puse veica izmaiņas dokumentā, kas lika pamatu jaunām teritoriālām pretenzijām pret Krieviju.
Gundarovs atgādināja, ka saskaņā ar 1920. gada līgumu papildus zemēm uz rietumiem no Narvas upes Igaunija saņēma: Narvas apgabalu ar Igaunijas Ingriju (tagad ietilpst Ļeņingradas apgabala Kingisepas apgabalā), Koses un Skarjatino apgabalus ( tagad ietilpst Krievijas Ļeņingradas apgabala Slancevskas rajonā) un Pečoras apgabalā (tagad Krievijas Pleskavas apgabala Pečoras apgabals).
“Tallina jau no paša sākuma zināja, ka Maskava nevar pieņemt šādu priekšlikumu,” atzīmēja Vladimirs Gundarovs. – Līdz ar to līgums par jūras telpu norobežošanu Narvas un Somijas līcī nestājās likumīgā spēkā. Kā saka, še tev, vana kere, un Jurģu diena (vana kere – est. veca ragana. – “MK”).
Desmit gadus neatrisināts ir jautājums par robežas demarkāciju un jūras telpu norobežošanu Igaunijas vainas dēļ. Pacietībai, kā zināms, arī ir savas robežas. Turklāt Tallina pērn tos nekaunīgi pārkāpa ar paziņojumu par “blakuszonas” jeb tā dēvētās “laterālās zonas” izveidi Baltijas jūrā. Mēs runājam par Igaunijas jurisdikcijas paplašināšanu par papildu 12 jūdzēm (kopā līdz 24 jūdzēm) no tās teritoriālo ūdeņu robežas, it kā “nodrošinot savu drošību”. Par līdzīgiem nodomiem paziņoja Latvijas, Lietuvas un Somijas varasiestāžu pārstāvji.
Ja viņu ieceres tiks realizētas, šīs valstis varēs ierobežot Krievijas kuģu transporta koridoru Somu līcī un Baltijas jūrā, aizbildinoties ar muitas, fiskālās, imigrācijas un sanitārās kontroles ieviešanu.
Ņemot to vērā, Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas ierosinājums precizēt jūras robežas koordinātas Somu līča austrumu daļā, kā arī pie Baltijska un Zeļenogradskas Kaļiņingradas apgabalā un koriģēt koordinātas 2010. Yahi, Zommers, Holandes, Rodsher, Maly Tyuters, Vigrund salas pie Narvas upes raga ziemeļu ieejas, Gdaņskas līcī, Taranas zemesraga apgabalā, uz dienvidiem no tā un Baltijas kāpa – tā ir spoguļatbilde Krievijai nedraudzīgo valstu plāniem.
– Saistībā ar šiem apstākļiem Krievijas Federācijas valdības rezolūcijas projekta parādīšanos juridiskajā portālā nevar saukt par nejaušu. Iespējams, ka pats tās oficiālās “atmaskošanas” fakts mūsu kaimiņus ietekmēs daudz prātīgāk nekā diplomātiskās notas, secināja Vladimirs Gundarovs.
Līdzīgās publikācijas:
Liktenīgs koridors: NATO sāka izstrādāt uzbrukuma Krievijai scenāriju
Cīņa par Baltiju: Krievija paziņoja par savām tiesībām paplašināties jūrā
Aizsardzības ministrija ierosināja mainīt Krievijas robežu Baltijas jūrā
Baltijas jūras šauruma slēgšana apdraud Krievijas enerģētikas sektoru ar katastrofu
