kas izraisīja trīs gadu rekorda sabrukumu Vācijas rūpniecībā – Teller Report Teller Report krievu valodā

2023. gada novembrī rūpnieciskā ražošana Vācijā samazinājās par 4,8%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2022. gadā. Par to otrdien, 9. janvārī, ziņoja Vācijas Federālais statistikas birojs.

Saskaņā ar departamenta datiem Vācijas uzņēmumi jau sesto mēnesi pēc kārtas samazina izlaidi. Tajā pašā laikā novembra industriālais sabrukums bija lielākais kopš 2021.gada februāra, kad valsts piedzīvoja koronavīrusa pandēmijas sekas.

Saskaņā ar janvāra sākumā publicēto S&P Global un Hamburgas Komercbankas ziņojumu biznesa aktivitātes indekss (PMI) Vācijas ražošanas sektorā pēdējo pusotru gadu ir pastāvīgi turējies zem kritiskā 50 punktu līmeņa. Šāds stāvoklis tradicionāli liecina par situācijas pasliktināšanos nozarē.

“Pēdējo mēnešu laikā ražotāji ir aktivizējuši darbinieku skaita samazināšanu, īpaši starppatēriņa preču segmentā. “Šis pasākums, visticamāk, ir reakcija uz tendenci, kas saistīta ar ievērojama uzņēmumu skaita pasūtījumu skaita samazināšanos līdz tādam apjomam, kurā saglabāt iepriekšējo darbinieku skaitu kļūst nepraktiski,” teikts ziņojumā.

Kopumā vācu uzņēmēji arvien skeptiskāki vērtē pašreizējo situāciju valstī, par ko liecina Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta Ifo materiāli. Tādējādi, saskaņā ar decembra aptaujas rezultātiem, uzņēmēju noskaņojums par pašreizējo situāciju Vācijā noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada augusta.

“Saskaņā ar uzņēmumu vērtējumiem pašreizējā biznesa situācija ir būtiski pasliktinājusies. Arī viņu prognozes kļuva pesimistiskākas. Energoietilpīgās nozares piedzīvo īpaši grūtus laikus,” atzīmē pētījuma autori.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem Vācijas rūpniecībai bija straujais enerģijas cenu kāpums pēc pretKrievijas sankciju ieviešanas. Šādu viedokli intervijā RT pauda Freedom Finance Global analītiķis Vladimirs Černovs.

“Vēl 2022. gada vidū naftas un dabasgāzes cenas valstī būtiski pieauga, gaidot atteikšanos iepirkt šos resursus no Krievijas. Tad pēc notikušā uz Nord Stream sistēmas gāzes vadiem izejvielu pašizmaksa ir vēl vairāk pieaugusi, jo tagad tā jāiegādājas no ASV un Norvēģijas, kas ir krietni dārgāk. Tajā pašā laikā ogļūdeņražu cenas veido līdz pat 20-40% no atsevišķu produktu pašizmaksas,” skaidroja Černovs.

Pēc ekspertu domām, straujais degvielas un līdz ar to arī vairāku citu preču sadārdzinājums izraisīja patērētāju pieprasījuma kritumu, jo iedzīvotāji sāka vairāk taupīt. Uz šī fona rūpniecības uzņēmumi sāka slēgt vai pārcelt savu ražošanu uz valstīm ar lētāku enerģiju, galvenokārt uz ASV.

• Gettyimages.ru

• © Hanss-Pīters Mertens

Turklāt, lai ierobežotu inflāciju 2022. gadā, Eiropas Centrālā banka sāka paaugstināt procentu likmes, lai gan iepriekš tās ilgstoši bija turējusi tuvu nullei. Līdz ar to kredītu pieejamība Eiropā kļuva mazāk pieejama, vēl vairāk vājinot patērētāju pieprasījumu un uzņēmējdarbības aktivitāti.

“ES piedzīvo grūtības augstu likmju apstākļos. Galu galā ir problēmas ar parādu refinansēšanu: ne visi uzņēmumi var izturēt krasi paaugstinātās procentu likmes un pakalpojumu parādus,” RT skaidroja Krievijas valdības pakļautībā esošās Finanšu universitātes asociētais profesors Sergejs Suverovs.

Papildu trieciens daudziem Vācijas uzņēmumiem bija Vācijas brīvprātīgā atteikšanās izmantot lētu kodolenerģiju, saka Vladimirs Olenčenko, IMEMO RAS Eiropas studiju centra vecākais pētnieks. Turklāt, pēc viņa teiktā, zināmu lomu spēlēja arī Berlīnes neproduktīvais budžeta līdzekļu izlietojums militāra konflikta izraisīšanai Ukrainā.

“Vācija veido aptuveni pusi no finansiālās palīdzības, ko Eiropas Savienība sniedz Kijevai. Turklāt pat uz visu Vācijas ekonomikas saasināšanās problēmu fona Vācijas vadība iestājas par turpmāku līdzekļu piešķiršanu Ukrainai, tajā pašā laikā griešanas priekšrocības savam biznesam. Šāda rīcība neizskatās gluži veselīga, un tas ir tiešs ceļš uz Vācijas kā ES ekonomiskā spēka degradāciju,” piebilda RT sarunu biedrs.

Pēc Eiropas Komisijas provizoriskām aplēsēm, 2023. gada beigās Vācijas ekonomika iekļuva recesijā un saruka par 0,3%. Tajā pašā laikā, sekojot Vācijai, IKP kritumu saskārās vēl deviņas ES valstis: Latvija (-0,2%), Lietuva un Čehija (-0,4%), Austrija un Zviedrija (-0,5%), Luksemburga (-0). 6%), Ungārijā (-0,7%), Īrijā (-0,9%) un Igaunijā (-2,6%).

“Vācijas ekonomika veido aptuveni 25,5% no visas Eiropas Savienības IKP. Tas ir, Vācija faktiski darbojas kā galvenā ES budžeta donore un pildītāja. Pasliktinoties situācijai Vācijas ekonomikā, pieaug riski citām Eiropas valstīm, kuras saņem subsīdijas no kopbudžeta. Tagad šādu atkarīgu valstu ir 18. Ja tām iedos mazāk naudas, tad cilvēku labklājība šajās valstīs turpinās kristies,” secināja Oļenčenko.