Katrs pats savas laimes kalējs!
Nav jau liels noslēpums, ka hidroelektroenerģija ir viena no lētākajām un to mēs redzam arī Nord Pool biržā. Lai arī Skandināvijā nav vēl tik silts kā pie mums, tomēr turbīnas tur griežas un elektrība tiek ražota. Salīdzinot ar Latviju, šodien no 8:00-9:00 cenu atšķirība tikai 7,45 reizes par labu skandināviem. Gribās jautāt kāpēc tā, jo šobrīd arī Daugavā ūdens ir daudz un Rīgas HES laiž jau pat pāri “lūpai”. Apskatoties AST mājas lapā hidro ražo 1148 MW, pārējie ap 400 MW, bet Latvija tērē tikai 1010 MW. Mēs eksportējam 520 MW elektrības.
Te nu loģiskais jautājums ir kāpēc tā?
Bārdainais uzreiz sāks skaidrot, ka TEC ar saviem 300 MW maksā pār gāzi, maksa CO2 izmešu kvotas un kas vēl tikai netiekot darīts par maksu un tāpēc cena tāda. Bet diemžēl tas viss ir tikai puspatiesība, jo ja skatāmies dažas nedēļas atpakaļ, kad TEC mauca ar vēl lielāku jaudu un HES ražoja 3x mazāk elektrības, cena bija tuvu šī brīža. Tātad gāze un CO2 baigi lielo ietekmi nerada uz kopējo cenu.
Neesmu baigi dziļi racies, bet viens no iemesliem šādai cenai ir pats patērētājs! Latvijas elektrības tirgotāji saka, ka viņu portfeli sastāda ap 90% uz cietās cenas sēdošie klienti. Tas esot izdevīgāk, prognozējamāk utt. Diemžēl tas ir prognozējamāk arī pašiem elektrības tirgotājiem un ražotājiem (Latvijas gadījumā divi vienā-Latvenergo kažokā), kas katru dienu biržā iesniedz informāciju cik un par ko saražos un pretī tirgotāji saka ko un par cik pirks. Viss seksīgi un uz tirgus ekonomikas pamatiem balstīts un pūkains. Bet te savu lomu nospēlē 90% cietās cenas sēdētāji. Ražotājs neko “nezinot” saka, ka man rīt 1000 MW maksās x4 kā skandināviem un pretī tirgotājs saka, ka es rīt esmu gatavs pirkt x4 šo MW, jo man uz cietās cenas sēdošajiem līgumi ir par cenu 0,15 un vairāk centiem. Un tikai tā es varu izskaidrot šo interesanto cenu starpību! Pa nakti arī Latvijas HESi un TECi ražo spēcīgi lētāku elektrību, bet pa dienu, kad sākās darbs un patēriņs pie aug ap 30% cenas uzmauc vairākas reizes augstāk, jo šeit ir bagāti elektrības tērētāji. Var jau teikt, ka tas tak valsts uzņēmums un nauda paliek Latvijā, bet diemžēl tie ir cipari, kas aizbaida ražotājus no Latvijas. Lētāku preci ar dārgākiem energoresursiem saražot nevar, bet tirgošanā nav vajadzīgi lieli, riskanti ieguldījumi, ja pircējs ir slinks un ar galvu nedomājošs. Arī darbinieku skaits ir vajadzīgs mazāks kā ražojošos uzņēmumos, tāpēc labi atalgotu darba vietu skaits nav vajadzīgs.
No tejienes arī pasakainie elektrības ražotāju un tirgotāju finanšu rādītāji Latvijā, kas diemžēl ir gūti uz citu rēķina. Uz to kas brauc ar 20 gadu vecām mašīnām un strādā par 5 EUR/h!
Līdzīgās publikācijas:
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Kāpēc Baltija steidzas sinhronizēties ar ES energosistēmu?
Pretkrievu sankcijas ir novedušas Baltijas valstis līdz krīzei: valda smaga stagnācija
