Kaut kādā minimālā vietējā līmenī mēs vēl saprotam to, kas aug uz lauka un kā ti…

Jā, cilvēks pie mums vēl var aiziet uz kādu tirdziņu un noskatīt to, kas viņam šķiet garšīgs un vēlams, bet lielajos apjomos viss sen ir pavisam citādi. To dara pavisam citi ļaudis tālu prom no ikdienas attiecīgās organizācijās un tāpēc daudzās Rietumu valstīs lielveikalu ķēdēs principā īstas pārtikas sen vairs nav, ja neskaita ļoti dārgu organisko kaut ko.

Un vai jūs vispār zināt, kā tas viss strādā un kas ir tie, kas faktiski atbild par Rietumu sabiedrības ēdienkarti, diētu, kas tajā ir pieļaujams šobrīd un kas tur paredzēts jau tuvākā nākotnē?

Varētu likties ļoti dīvaini, it kā cilvēki vairs nezinātu, kas viņiem jāēd. Taču patreiz diezgan izteikti vērojamā tendence likvidēt ierasto pārtikas un lauksaimniecības industriju, aizbildinoties ar klimata pārmaiņām un aizvietot to ar pavisam ko citu taču nav ne dabiska, ne to izvēlas paši cilvēki.

To visu mums tikai pasniedz kā propagandas rakstus arī vietējā presē, kā, piemēram, Vācijā ļoti samazinās gaļas patēriņš un cilvēki pāriet uz vegānismu tā, it kā tā būtu viņu izvēle, nevis režīma un dažādu organizāciju propaganda, faktiska lauksaimniecības likvidācija, cenu kāpums sankciju dēļ un daudzi citi faktori, kas ir apzināta politika.

Pagaidām ir šādi raksti, bet lai saprastu, ko globālais oligarhāts plāno tālāk, ir jāiepazīstas ar tādu organizāciju kā Codex Alimentarius. Izklausās pēc kāda viduslaiku ordeņa, taču tā ir vēl 1963. gadā ANO un PVO dibināta starptautiska komisija, kuras uzdevums ir ne vairāk un ne mazāk, kā noteikt standartus visam cilvēku lietotajam ēdienam.

Tulkojumā tas nozīmē tieši to – “ēdiena kods”. Pašai par sevi tai nav likumdošanas spēka, taču tās 189 dalībvalstis šos standartus ievieš praksē savās valstīs.

Te ietilpst arī visa Eiropas Savienība un līdz ar to arī mēs – bet vai esat kaut ko dzirdējuši par šādu tik svarīgu komisiju, kura lemj to, ko mums būs ēst?

Taču tā ir milzīga globāla organizācija ar mītni Romā, bet tai ir vēl 20 dažādas komitejas dažādās pasaules valstīs, kura katra atbild par savu agrikultūras sfēru. Piemēram, ASV atrodas Higiēnas komiteja, Kanādā ir marķēšana, Vācijā īpašo diētu, Meksikā augļu un dārzeņu komiteja un tā tālāk – Ķīnā ir veselas divas, pārtikas piedevu un pesticīdu komiteja.

Un tieši viņi ir tie, kas plāno ieviest zemcilvēkiem visas šīs jaunās diētas, ieskaitot ģenētiski modificēto un ar nanotehnoloģijām apstrādāto, laboratorijās audzēto un visu citu nedabisko nešķīstību, atņemot cilvēcei iespēju ēst dabisku un veselīgu ēdienu.

Šī ir daudz lielāka problēma, kā mums šobrīd varētu likties, jo arī Latvija ir līdz ausīm integrēta šajos plānos un piemēram, PVO pagājušā gada ziņojums par globālo ēdiena stratēģiju līdz 30 gadam tieši tāpat attiecas arī uz mums. Redzat, ka atkal visur tas maģiskais 2030, līdz kuram visu vajag paspēt izmainīt?

Tu arī var izlasīt par visām plānotajām modifikācijām, nanotehnoloģijām, aizvietotājiem, produktu reformulēšanu un citām izdarībām, kas viss varot pagarināt produktu derīguma termiņu un palielināt pircēju izvēli. Turpat arī viss par klimata pārmaiņām, digitalizāciju un pārējo.

Un tas vēl nav viss – tālāk mums tiek piedāvāti arī citi labumi – tieši ANO sāka runāt par ēdamiem insektiem un arī par to ir visādi ziņojumi, kā viens no pagājušā gada beigām, kur minēti 4 iemesli to darīt, salīdzinot ar Taizemi. Tiesa gan, nekas nav teikts par saindēšanos ar pārtiku tajos reģionos un to, ka viņi tur ēd to visu ne aiz labas dzīves, bet aiz drausmīgas nabadzības.