Klincevičs nosauca bezpilota lidaparātu uzbrukuma Ļeņingradas apgabalam nepārprotamos mērķus

ASV un NATO cenšas atvērt Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu

Vakar vakarā tika izjaukts bezpilota lidaparāta uzbrukuma mēģinājums naftas terminālim Sanktpēterburgā. Krievijas militārais departaments ziņoja par bezpilota lidaparāta pārtveršanu virs Ļeņingradas apgabala. Militārais eksperts, Militāro un politisko konfliktu izpētes centra vadītājs Andrejs Klincevičs sarunā ar MK skaidroja, kādus mērķus īsti tiecās ienaidnieka drons un no kurienes tas varēja tikt palaists.

Kā vēsta kanāls Shot, notriektais drons bijis lidmašīnas tipa, ar sešu metru spārnu platumu un virzuļdzinēju. Tās atlūzas esot atrastas Sanktpēterburgas naftas termināļa teritorijā. Iespējams, ka daļa no tām varētu iekrist arī Somu līcī. Bojājumi ostas infrastruktūrai nav nodarīti un cietušo nav. Zīmīgi, ka šis ir pirmais ienaidnieka mēģinājums uzbrukt ziemeļu galvaspilsētai kopš Ziemeļu militārā apgabala darbības sākuma. Galvenais jautājums ir: kādā maršrutā drons lidoja? Vai to varēja palaist, piemēram, no Baltijas valstu teritorijas?

“Šaubos, vai baltieši riskētu dot atļauju palaist bezpilota lidaparātu no savas teritorijas,” saka Andrejs Klincevičs. – Es domāju, ka tas tomēr tika palaists no Ukrainas teritorijas. Mūsdienu droniem, kuru lidojuma diapazons ir tūkstoš kilometru, nobrauktais attālums nav problēma. Visticamāk, palaišana tika veikta no pierobežas zonas, netālu no Baltkrievijas robežas, un maz ticams, ka drons būtu devies cauri Baltkrievijas gaisa telpai. Visticamāk, tā maršruts tika ievilkts no Čerņigovas apgabala caur Brjanskas apgabalu, gar robežu, caur Smoļensku, Veļikije Luki un tālāk uz Sanktpēterburgu.

– Kas dronam tik ilgi palīdzēja izvairīties no mūsu pretgaisa aizsardzības uguns?

– Manuprāt, tika izmantotas ASV elektroniskā izlūkošanas iespējas. Pateicoties satelītiem, tie nosaka mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu un radaru atrašanās vietas. Attiecīgi lidojuma misija tiek sastādīta, apejot visus šos punktus.

Mums nav nepārtrauktas pretgaisa aizsardzības sistēmas mazos augstumos — mums ir tā sauktā fokusa sistēma. Jā, vidējā un lielā augstumā mūsu gaisa telpa ir pilnībā bloķēta. Bet, lai to panāktu zemā augstumā, ir jāpalielina pretgaisa sistēmu un radaru skaits par lielumu. Piemēram, mums ir nepārtraukta pretgaisa aizsardzības sistēma ballistiskajām raķetēm atmosfēras augšējos slāņos, un droni, kas lido simts metru augstumā, ir ļoti sarežģīts mērķis. Lai tos atklātu, ir nepieciešami radari, ko parasti novieto ik pēc pieciem kilometriem.

Esam pamatīgi aptvēruši svarīgus objektus. Lai atklātu tehnikas un pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietu, ļoti bieži tiek palaisti droni. Radari tiek nodoti ekspluatācijā, un elektroniskie izlūkošanas pavadoņi ņem virzienu un nosaka to atrašanās vietu, izveido pretgaisa aizsardzības zonu kartes un identificē neredzētas zonas ar vāju radara pārklājumu. Un pa īpašu maršrutu tiek palaists drons, kas lido ap pretgaisa aizsardzību. Es domāju, ka viņš tur izslīdēja, ejot tikai cauri “aklajām” zonām. Viņš tika notriekts, tuvojoties aizsargājamiem objektiem, kur viņš trāpīja pretgaisa sistēmu trieciena punktā.

– Šī bija pirmā reize, kad tika mēģināts bezpilota uzbrukums Sanktpēterburgai. Ar ko to var savienot?

– Es domāju, ka tas ir uzdevums, ko amerikāņi spriedzes apstākļos izvirza Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Viņi cenšas izprast mūsu aizsardzības sistēmu visā saskarsmē ar NATO. Ļeņingradas apgabals un Pleskavas apgabals ir saskarsmes punkti ar Igauniju un Latviju. Palaižot šādu dronu, NATO automātiski sāk atklāt mūsu radaru staciju darbību. Pastāvīgā režīmā pretgaisa aizsardzības radari nedarbojas, bet ieslēdzas tikai tad, kad parādās draudu objekts. Esmu pārliecināts, ka šādu mēģinājumu būs vēl, jo lielākajai daļai dronu lidojumu ir izlūkošanas mērķis.

Publicēts laikrakstā “Moskovskij Komsomoļec” Nr.29198 2024.gada 19.janvārī

Laikraksta virsraksts:
Ienaidnieka drons virs Ziemeļpalmīras