Komentārs par valdības lēmumu gada beigām kompensēt 60% no elektrības sadales maksas 30.6 milj.eiro līdz. Tautas griba ir uzklausīta un saprasta, MK jaunā sastāvā un ar jaunu enerģiju jau labo iepriekšējās pielaistās kļūdas. Tik tālu viss ir ok. Kļūdas ir jālabo un prieks, ka tas tiek darīts. Komentārs ir par izvēlēto risinājumu. Valdība piešķir atlaides līdz gada beigām 30,5 milj. eirogo un uzdod Latvener papildus samaksāt 18,5 milj. eiro dividendes, pārējie 11.98 milj. eiro sedot no valsts budžeta. Latvenergo ir jānomaksā arī peļņas nodoklis par dividendēm, kas būs aptuveni 4,6 milj. eiro. (Līdz ar to valsts budžets šogad zaudēs tikai kādus 7.4 milj. eiro) Kas šeit ir uzmanības vērts. Pirmā pusgada finanšu rezultāti gan Sadales tīkliem, gan Augstsprieguma tīkliem nekādu traģēdiju neuzrādīja. Sadales tīkli nostrādāja ar 6,6 milj. eiro zaudējumiem, taču no tiem uz sadales pakalpojumu attiecas tikai 0.8 milj. eiro. labākajiem, Augstsprieguma tīkli uzrādīja 6 milj. eiro peļņa izraisot nesapratni par SPRK lēmumu atļauts palielināt tarifu par 30%. Kā redzams, tad varēja mierīgi arī veikt tarifu palielinājumu. Maksa, ka pakalpojumu sniedzēji strādā bez zaudējumiem vai ar peļņu pirms tarifu paaugstināšanas, tad lēmuma visi no valsts puses iesaistītie dalībnieki (Valsts budžets, Latvenergo, Sadales tīkli un Augstsprieguma tīkli) tikai apmainīsies ar naudas līdzekļiem, taču neviens zaudējums necietīs ,ceļ pat nopelnīs. Sadales tīkls saņems nekompensētos 40% un valsts budžets papildus PVN par nekompensēto daļu, kā arī UIN. Pēc tam nākošajā gadā, varbūt gadu vēlāk, Latvenergo un valsts dividendēs paņems savus izdevumus atpakaļ. Tātad kā redzams, pabalsti ir tikai uz “papīra” un galvenais ieguvējs no tarifu celšanas ir valsts budžets. Maksātājs jebkurā gadījumā – mājsaimniecības. Valsts budžeta veidotāji sāk izmantot lielveikalu mārketinga metodes – vispirms uzcelt cenu par liekiem simts procentiem un sarūgtināt pircējus, tad uz akcijām iepriecināt un iedot 60% atlaidi. Vien-vārd-sakot, valdība uzsauca Ziemassvētku atlaides. Vai nebūtu bijis vienkāršāk uzdot Latvenergo kompensēt zaudējumus pa tiešo Sadales tīkliem, ja rezultāts no sadales pakalpojuma sniegšanas būtu zaudējumi, un necelt tarifu (un vispirms AST) laikā kad ekonomikā plosās inflācija? Latvijas ekonomikai tas nāktu tikai par labu. Taču tad “zaudētājs” būtu valsts budžets, jo nesaņemtu uzņēmuma ienākuma nodokli par Latvenergo un Sadales tīklu samaksātajām dividendēm un arī pašas dividendes būtu mazākas. Pārējie nodokļu ieņēmumi visdrīzāk kompensētu šos zaudējumus ar uzviju, taču mūsu varas politiķiem ir sava, īpatnēja, sapratne par ekonomiku. spēlēt ar iezīmētām kārtīm un ņemt nevis tur kur ir lietderība, bet tur kur ir spēks paņemt, un kā redzams, tad šajā spēlē. zaudēt drīkst tikai patērētājs. Varianti, kad ir iegūta abiem, nemaz netiek apspriesta iespēja. Kā tad tur galu galā bija? Tarifu ceļā, lai kompensētu Sadales tīklu pieaugošās izmaksas, vai lai papildinātu cauro valsts budžetu? https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/4ac37a70-9c1f-49d3-8e6e-df51a47799 https://f5/preview / /tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/4cbc7e7a-8aca-4694-8a9b-f53f3fd60bc4/preview
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā