“Krieviem nebūs izvēles”: politiskais stratēģis par krievu valodu un latviešu ārstiem

Apmēram puse jauno Latvijas ārstu nerunā krieviski, kas viņiem rada problēmas saziņā ar krievvalodīgajiem pacientiem. Līdz ar to daļa jauno ārstu nopietni apsver iespēju meklēt darbu ārzemēs. Tomēr Latvijā domas dalās par to, kuras valodas būtu jāzina ārstiem. Tāpēc galvenais jautājums ir: “Vai ārstam Latvijā ir jāzina krievu valoda?” Jauns.lv jautāja rakstniekam Jurģim Liepniekam.

“Skaidrs, ka, aizbraucot uz slimnīcu Spānijā, Itālijā vai Japānā, tu neceri, ka tur ārsti runā latviski vai krieviski, Latvijā jaunie ārsti zina arī angļu valodu ārsti, kuriem ir jāmācās krievu valoda, un krievu tautības cilvēki, tā ir, ka viņi nezinās krievu valodu. stāsta Jurģis Liepnieks.

Vienlaikus viņš uzsver, ka vecākā, padomju laikos izglītotā, mediķu paaudze zina krievu valodu un dažās situācijās to izmanto joprojām, lai labāk saprastos, un tas ir pilnīgi normāli. Šos ārstus nevar nosodīt, no viņiem nevar prasīt integrāciju, jo ārsta galvenais ētiskais uzdevums ir izmantot visus līdzekļus, lai palīdzētu cilvēkiem atveseļoties un atvieglot viņu ciešanas. Ja viens no instrumentiem, ko ārsts var izmantot, ir krievu valoda, tad kāpēc ne? Bet šobrīd ir aculiecinieki paaudžu maiņai mediķu profesijā, kas varbūt reizēm nenotiek gludi, bet galu galā jāsaprot, ka turpmāk ārsti nerunās krieviski, jo vienkārši nezinās krievu valodu.