Kur rast finansējumu lauku skolām?
Šeit ir viens no risinājumiem, kuru piedāvā Aivars Strakšas
60 lauku vidusskolām vienam gadam
Bez kapitāliem remoniem, reindustrializācijas un Ašeradena atspēriena
Vienkārši, amatpersonām, izdarot savu darbu
Iepirkumu rezultāti kā Satiksmes ministrijas pārvaldīto uzņēmumu pārvaldības degradācijas pazīme Pagājušās nedēļas nogalē Satiksmes ministrs Briškens panikas lēkmē paziņoja, ka jaunie vilcieni esot jāatgriežSkatīt vairāk atpakaļ Škodai un jāmeklē nauda veco elektrovilcienu remontam. Šo paziņojumu es uztveru kā atzīšanos Satiksmes ministrijas un AS Pasažieru vilciena nespējā vadīt radušos krīzes situāciju un vēlmi panikā mukt prom no pašu sataisītajām problēmām.
Ja jauno vilcienu iepirkums būtu tikai vienīgā SM problēma, tad varētu visu vainu novelt uz vienu neveiksmīgi vadītu procesu. Taču diemžēl problēmas ir gandrīz visos SM pārvaldītajos uzņēmumos. Turklāt klāt nāk arvien jauni un jauni apliecinājumi SM un viņu iecelto valsts uzņēmumu Padomju nespējai nodrošināt pārvaldi valsts un sabiedrības interesēs. Šodien par vēl vienu absurdu iepirkumu, kuru šoreiz veic VAS “Latvijas Dzelzceļš”. Proti par dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju.
Iepirkumā ir paredzēta kontakttīklu izbūve ar perspektīvu pārejai no trīs kilovoltu līdzstrāvas vilces uz 25 kilovoltu maiņstrāvas vilci dzelzceļa līnijās Rīga-Zemitāni (tostarp Brasa), Zasulauks -Bolderāja un Zasulauks -Sloka.
Paredzamā līgumcena – 67 miljoni eiro. Par uzvarētāju tika atzīta personu apvienību “Nordes būve & BCC”, kuras sastāvā ir SIA “Nordes būve” un SIA “Baltic Construction Company (BCC)” ar piedāvāto cenu – 58,692 milj. eiro. Taču, cits pretendents – “BMGS”, kura piedāvātā līgumcena cena ir 50,978 milj. eiro iepirkuma rezultātus apstrīdēja.
Uzvarētāju apstrīdēšanas ir pierasta lieta un par to brīnīties nav pamata. Jautājumus gan rada paredzētā līgumcena un konkursa rezultāti. Ļoti reti kad paredzamā līgumcena ir būtiski lielāka par visiem iesniegtajiem piedāvājumiem (vismaz es tādus neatceros) un rada nopietnus jautājumus par pasūtītāja kompetenci. Taču interesanti šajā gadījumā būtu paskatīties no cita skatu punkta.
Šī gada 22. janvārī IUB izskatīja sūdzību un pieņēma lēmumu atļaut VAS “Latvijas Dzelzceļš” slēgt līgumu ar iepriekš noteikto uzvarētāju. Iepirkumu birojs atzina par pamatotām gandrīz visas “BMGS” iesniegtās sūdzības, izņemot vienu, kas attiecas uz projektā paredzētajiem maršruta rādītājiem (skat. pievienoto att.). Kaut kādu iemeslu dēļ “BMGS” savā iesniegtajā tehniskajā piedāvājumā pasūtītāja ieskatā nebija pietiekoši detalizēti norādījis tehniskos risinājumus un pasūtītājs prasīja precizēt piedāvājumu. Tad, kad “BMGS” iesniedza precizējumu, paziņoja, ka piedāvājums ir ticis neatļauti papildināts. IUB izvērtēja strīdu un piekrita pasūtītāja viedoklim. Nevēlos apšaubīt lēmumu no normatīvo aktu pielietošanas un tulkošanas puses un gan jau IUB, gan pasūtītājam varētu būt taisnība, taču ir viens bet. Un tas ir šo maršrutizētāju iespējamā vērtība/cena.
Tātad kopumā netiek apstrīdēta “BMGS” spēja veikt šo pasūtījumu izņemot vienu pozīciju – maršruta rādītājus. Šo maršruta rādītāju kopējā vērtība/cena kopā nevarētu nekādā gadījumā pārsniegt apmēram 10 000 eiro. Un šādi maršruta rādītāji ir tikai divi. No vienas puses piedāvāto līgumcenu starpība ir 7,7 milj. eiro, no otras puses divi maršruta rādītāji par kādiem desmit tūkst. eiro!!!
Varbūt pareizais lēmums varētu būt slēgt līgumu par 50 milj. eiro un šos divus maršrutizētājus iegādāties un pievienot pašiem un ieekonomēt 7 milj. eiro valsts budžeta naudas?
Jāņem vērā, ka šajā pozīcijā “Latvijas dzelzceļš” par 100% finansējas no valsts budžeta!
Varbūt varētu tā arī būt, ja vien kāds no lēmuma pieņēmējiem spētu paskatīties uz šo absurdo situāciju no tehniskās puses. Taču lai tas tā varētu notikt, ir kaut nedaudz jāspēj iedziļināties problēmas būtībā. Šobrīd VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdē nav neviena valdes locekļa kuram būtu kaut attālināta sapratne par dzelzceļa tehnoloģijām. Padomē nav neviena padomes locekļa, kam varētu būt pieredze un zināšanas šajos jautājumus. Pārfrāzējot – Satiksmes ministrija ir ieviesusi praksē Vladimira Iļjiča tēzi, ka katra lojāla “mājsaimniece” var vadīt jebkuru valsti/uzņēmumu. Saprotams, ka “mājsaimnieces”(šajā gadījumā gan vairāk velk uz ”Kronštates matrožiem”) uzņēmuma padomē ir pilnīgi pārliecinātas par šīs tēzes pareizību un ir nokomplektējušas arī uzņēmuma valdi ar “mājsaimniecēm”, kuru galvenā profesionāli lietderīgā īpašība ir lojalitāte. Rezultātā neviens no viņiem nesaprot kas notiek. Vienīgās rūpes, lai būtu likumu ietvaros.
Kam piestādīt rēķinu par 7,7 milj. eiro?
(Kas starp citu būtu pietiekoši lai vesela gada garumā finansētu gandrīz 60 lauku vidusskolas. Masu mēdijos bija informācija, ka vienas lauku vidusskolas papildus izmaksas gadā esot ap 130 tūkst. eiro.)
Vai Satiksmes ministrijas un VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes rīcībā nav vērojamas nolaidīgas rīcības pazīmes atstājot uzņēmuma valdi bez tehniskās kompetences un tādējādi padarot par nespējīgu pieņemt kompetentus lēmumus attiecībā uz uzņēmuma tehnoloģisko attīstību un arī uzturēšanu.
Vai gaidīsim arī tehniskas katastrofas?
Varbūt, lai nāktu pie prāta, pietiks ar finansiāliem zaudējumiem un valsts parāda pieaugumu?
Līdzīgās publikācijas:
Par airBaltic 1. ceturkšņa finanšu rezultāti Latvijas masu mēdiji dīvainā kā…
Par Koncerna “Latvijas dzelzceļš” 1. ceturkšņa finanšu rādītājiem Nav nekādu pā…
Vai Latvijas ekonomika var atļauties tik dārgu elektroenerģētikas politiku? Šod…
Aivars Strakšas: Par airBaltic 3. komplekts. finanšu rezultātiem. Brīnumi mēdzot notik…
