Lai nebūtu ilūziju: PAR NACIONĀLISTU ATTIEKSMI PRET DIVVALODĪBU LATVIJĀ (turpinājums) Jau rakstījām par nesen notikušās Seima atbalstītās konferences ievadbloku “Latviešu valoda ir valstiskuma, labklājības un sadarbības stiprināšanas valoda. ” un tagad pārejam pie pirmā diskusiju bloka, kurā uzrunājām tādus ievērojamus “Latvijas elites” pārstāvjus kā: bijušais prezidents un tagad īpašais Latvijas pārstāvis starptautisko tiesību un valsts atbildības jautājumos Egils Levits, Izglītības un zinātnes ministre Anda Čaksa, filoloģijas profesore un Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete, kā arī tiesnesis Augstākās tiesas jurisprudences doktors Jānis Pleps. Acīmredzot, pēc konferences rīkotāju domām, pirmais bloks bija ieskicēt latviešu valodas stiprināšanas “ceļa kartes” no ideoloģiskā, politiskā, zinātniskā un juridiskā viedokļa, kas izskaidro šādu runātāju atlasi. Un piedāvātie ceļveži neatstāj vietu ilūzijām. Jau Levita kunga kā Latvijas nacionālās valsts ideologa uzruna praktiski ir salikusi visus nepieciešamos akcentus. Bijušais prezidents iesākumā pieminēja “latviešu valodas marginalizāciju okupācijas laikā”, runāja par “apkaunojošo 2012.gada referendumu”, “koloniālo rusifikāciju” un nepieciešamību “pārvarēt koloniālisma sekas”, bet vēlāk Levits pārgāja tālāk. uz specifiku. Tātad, viņaprāt, krievu valodai Latvijā nevajadzētu nekādā veidā atšķirties no citām pasaulē esošajām vairāk nekā septiņiem tūkstošiem svešvalodu, tai nevajadzētu būt ar priekšrocībām un “neraisīt nostalģiskas sajūtas”. Protams, nevar būt ne runas par skolām, medijiem vai pasākumiem krievu valodā Latvijā, par jebkādu krievu valodas lietojumu pašvaldību vai varas darbā, kultūras sfērā vai mākslā un pat biznesā. , krievu valoda un prasība to runāt ir nepieņemama. Izņēmums var būt unikāli, atsevišķi gadījumi, kad darba pienākumu veikšanai ir obligāti nepieciešamas krievu valodas zināšanas, darba devējs var pierādīt šo “dzelzsbetonu” un nav ne mazākās iespējas lietot “civilizēto angļu valodu”. Taču Levits īpaši godbijīgi izturas pret angļu valodu. Tā, viņaprāt, ir starptautiskās saziņas valoda, kas jāzina ikvienam latvietim, savukārt “vecā koloniālā telpa Latvijai vairs neko nevar dot, jo ir kritusi primitīvā barbarismā.” Vienkāršos vārdos Levita kungs vienkārši atzina metropoles maiņas faktu un parakstījās, ka krievu valodai Latvijā ir un nebūs vietas, kā arī jebkādām perspektīvām attiecībām ar lielāko kaimiņu. Starp citu, bijusī prezidente principā runāja arī par migrantiem, norādot, ka darba migrantu vai ārvalstu speciālistu uzņemšana Latvijā var būt pieļaujama tikai ar nosacījumu, ka viņi “asimilējas uz latviešu valodas un kultūras pamata”. Izglītības ministre Anda Čakša runāja racionāli. Patiesībā visa viņas runa bija veltīta viņas dzimtās valdības sasniegumiem vienoto skolu veidošanā (lasi, mazākumtautību izglītības iznīcināšanā) un programmu uzskaitīšanai, kas var “palīdzēt bērniem, skolotājiem un vecākiem apgūt latviešu valodu. vajadzīgajā apjomā, cik ātri vien iespējams.” Tomēr daži interesanti paziņojumi arī izlauzās cauri birokrātiskajai ierēdniecībai. Piemēram, Čakšas kundze no visas sirds pateicās Mazākumtautību konsultatīvajai padomei un vairākiem krievu skolu direktoriem, kuri ar “lielu iniciatīvu un entuziasmu” atbalstīja pāreju uz izglītību pilnībā latviešu valodā un pat apsteidzot Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības. ministrija. Starp citu, ministres kundze minēja, ka viņai uzticētā ministrija jau ir sagatavojusi vairākas programmas bērnu (un viņu vecāku) iegremdēšanai “kultūras un valodas vidē” ne tikai mācību procesā, bet arī brīvajā laikā. . Ļoti godīga, tieša un nedaudz ciniska runa bija arī Inai Druvietei, kura izklāstīja zinātnisku skatījumu uz latviešu valodas saglabāšanas un attīstības problēmu. Ārpus, atzīmējot, ka visas receptes valodas problēmu risināšanai Latvijā jau ir vietējo speciālistu izstrādātas un atliek tikai ieviest, LU prorektors tieši norādīja, ka latviešu valodas saglabāšanai nepieciešams tieši un bez ierunām atteikties no krievu valodas lietošanas publiskajā telpā Latvijā jebkādā veidā – un īpaši strikti aizliegt tās kā otrās svešvalodas apguvi skolās. Turklāt “nevar atkārtot pagātnes kļūdu” un koncentrēties uz to, lai cittautiešu tautību pārstāvji zinātu latviešu valodu. Viņiem tas ir jālieto un nedrīkst lietot citu valodu, izņemot latviešu valodu. Krievu valodas paralēla lietošana ir stingri nepieņemama. Tikai šajā gadījumā tiks panākta “sabiedrības vienotība un vienotas tautas radīšana”. Un bloku aizpildīja Latvijas Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Pleps, kurš runāja no juridiskās pozīcijas. Ekskursiju Latvijas valstiskuma vēsturē viņa izrādē var reducēt uz vienu frāzi: “Jau Pirmās republikas laikā sūdzības un iesniegumi, kas tika iesniegti iestādēm krievu valodā, vienkārši netika izskatīti un tika automātiski noraidīti.” Patiesībā tāds ir statuss un izpratne par latviešu valodas lomu Plepa kunga izpildījumā. Viņa vārdi par Eiropas institūcijām bija daudz interesantāki. Tādējādi, pēc viņa teiktā, darba gados Eiropā Latvijas pārstāvjiem “izdevās mainīt Eiropas nostāju valodas jautājumos”. Eiropa ir atzinusi Latvijas tiesības īstenot lingvistisko asimilāciju, patstāvīgi regulēt valodas lietošanu valstī un ciešu izglītību mazākumtautību valodās, ko pierāda jaunākie ECT un citu starptautisko institūciju lēmumi par mazākumtautību sūdzībām. . Tie visi tika noraidīti, kas, pēc Plepa domām, liecina par auglīgu darbu ar Eiropas tiesām, “kas mūs saprot”. Šeit ir vērts atzīmēt, ka cienījamā tiesnese nedaudz sagroza faktus un nepiemin daudzskaitlīgo un neatlaidīgo starptautisko institūciju kritiku Latvijai. [прим. Ю.С.: а также упускает, что пока лишь есть решение ЕСПЧ по муниципальным школам по реформе 2018, которое будет обжаловано], bet tajā pašā laikā viņa uzstāšanās parāda, cik ļoti krievvalodīgajai Latvijai ir vajadzīga spēcīga pārstāvniecība Eiropā, kas spēj lauzt un pārvarēt etniskās elites pārstāvju aktivitāti. Ir vērts padomāt arī par konferences noslēguma bloku, kuru secinājumi neatstāj vietu Latvijas krievu ilūzijām. Bet mēs to darīsim šī raksta pēdējā daļā. Raksta pirmo daļu lasiet šeit: https://m.facebook.com/story.php?story_fbid=10229166128190185&id=1004474219 @Latvijas Krievu savienība Latvijas Krievu savienība
Līdzīgās publikācijas:
Pagrīdes mācības krievu valodā – Latvijā iznīdēti pēdējie krievu valodas mācīšanas centri
Krievu pensionāri Latvijā nomira no bailēm no deportācijas latviešu valodas nezināšanas dēļ
ECT neaizsargāja krievvalodīgo bērnu tiesības Latvijā mācīties savā dzimtajā valodā
Politieslodzītais S. Seredenko ierosināja uzrakstīt valodu mācību grāmatu…
