Lasu, lasu (05/10/2023) un nevaru saprast, kā 3 gadu laikā visu varējām iznīcināt/sagraut un kam tad tas īsti bija nepieciešams. Tad mēs vēl nebijām iestājušies taču ES. Tātad vien ar pašu rociņām un savtīgajiem prātiņiem… Urrā, tovarišči! Latvija 190 Lūk, visu valdību iecienītākais IKP – iekšzemes kopprodukts, tas ietver visu valstī saražoto summu: – 626 vienu Latvija5 rādīti9 uz iedzīvotājiem, Itālija VFR – 10709 dollars, – 7425 dollars, Īrija, šodienas Latvijas sapnis un paraugs, – 5225 lieliskii, par 20% mazāk nekā Latvija. Gadā, Latvijas rūpniecība tajā laikā saražoja šādas preces: – 1567 tūkstoši radioaparātu. – autobusi 17 tūkstoši gab. – magnetofoni 100 tūkstoši gab. – slauksanas mašīnas 22 tūkstoši gab. – veļas mazgājamās mašīnas 570 tūkstoši gab. – papīru 107 tūkstoši tonnu, – mopēdus 175 tūkstoši gab. – flīģeļi un klavieres 2500 gab. – rūpnieciskie roboti 2546 gab. – telefoni 2,82 miljoni gab. – vieglie automobiļi 539 gab. – dīzeļdzinēji 6200 gab. – pusvadītāju mikroshēmas un ierīces 80 milj. gab. – celuloze 35 tūkst. tonnu un daudzas citas sarežģītas un augsto tehnoloģiju mantas. Valsts savas darbības uzturēšanai un apsaimniekošanai tērēja 8.6% no IKP. Tikai. Un iedzīvotāju mājokļa, apkures un komunālo pakalpojumu rēķiniem 2.5% no saviem ienākumiem. Piecas reizes mazāk nekā tabakas un alkohola iegādei. Un astoņas reizes mazāk nekā tādi latviešu iemīļotā valstī kā. To cenu un dzīvokļu dotēšanai Valsts lauksaimniecības agrāk no budžeta tērēja 861 miljonu eiro, bet mājokļiem -148.2 miljonus vairāk (500 miljonu latu, jeb 71 miljonu latu). Pie tam dabiskais iedzīvotāju pieaugums bija 1.1 uz 1000 iedzīvotāju gadā. Iedzīvotāju skaits bija diezgan veselīgs un vairojās. Izrādās, ka bija: Latvijā bija absolūti eiropeiska ražošanas struktūra, absolūti viss Eiropas rādītāji, daudz augsto tehnoloģiju produktu. Un daudz naudas sociālajai attīstībai un lauksaimniecības atbalstam… Un tad nāca neatkarība… 1993.gadā, tikai trīs (!) gadu laikā, no 1990. gada produkcija bija palikuši tikai: – 49.7%:- 35 .2% rūpnieciskajā ražošanā , – 57,4% lauksaimniecībā, – 38,2% zivsaimniecībā, – 12,5% būvniecībā, – tikai 49,7% no visa 1990. gada IKP. Lielā daļa uzņēmumu tika slēgti, un 325 000 cilvēku zaudēja darbu. Kūdras ieguve 5.5 reizes, gaļas ražošana – 7 reizes, zivju – 6.7 reizes, autobusu – 4 reizes, telefonu aparātu – 40 reizes, radioaparātu – 75 reizes, mopēdu – 62 reizes… Samazinoties ražošanai , republikā plosījās hiperinflācija : cenu pieaugums 1991 gadā bija + 272% programmatūra ar 1990 gadu, 1992. gadā – + 1051% (salīdzinājumā ar 1991. gadu), 1993. gadā – 209% spēļu ar 1 992. gadu. 3 gadu laika cenu pieaugums bija 5974%! Nevienā citā Padomju Savienības vai bijušās sociālistiskās nometnes republikā tajā laikā nebija tik strauja un mērķtiecīga ekonomikas sabrukuma, kur arī viss tika “pārstrukturēts”, bet patiesībā apzināti iznīcina ats. Jau 1993. gads. Un vēl trīs laikā 85,6 tūkstoši cilvēku aizbrauca labākas dzīves meklējumos. Kā mēs tagad saprotam, tas bija mūsu darbspēks, kas aizbrauca. Tas aizbrauc vēl šodien… Taču valsts birokrātija, neraugoties uz vispārēju sabrukumu, nemitīgi auga. Ierēdņu dubultojās, un valdības patēriņa daļa no 8.6% no IKP pieauga līdz 22%, kas nozīmē, ka valdībai 2.5 reizes dārgāka. Parādījās pirmie simts miljonāri. Nu un tālāk, jūs jau paši zināt. Ņemts no Telegram kanāla Aitanāzija tulkots no @antifalivland Seko mums: InfoDefenseLVA InfoDefense (10.05.2023)
Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā