Search

Latvieši Krievijā. Krievi Latvijā. Šķeltā laukakmeņa stāsts. Ja cilvēkam patīk …


Latvieši Krievijā. Krievi Latvijā.
Šķeltā laukakmeņa stāsts.

Ja cilvēkam patīk un ir interese iedziļināties lietu būtībā, tad viņam pat gliemezis vai neviena neievērots simbols virs baznīcas durvīm var pastāstīt vairāk, nekā vesela enciklopēdija vientiesim.

Uzreiz vērsīšu uzmanību uz attēlu. Tas ir manis fotografēts. Parasts akmens, iemūrēts kūts sienā. Uz akmens iegravēts gadskaitlis – 1910.
Tad šeit dzīvoja latviešu inteliģents Pēteris Ķiķauka. Nē, ne tieši manā mājā – kaimiņos. Bet vairākām ciematiņa mājām ir līdzīgi vārdi, saistīti ar profesora uzvārdu. Visticamāk, ka te dzīvoja viņa brālis.

Pēteris Ķiķauka bija ārkārtīgi gaišs, ļoti izglītots un dievbijīgs cilvēks. Viņš pārvaldīja septiņas valodas, neskaitot dzimto – latviešu, un bija viens no nedaudziem cilvēkiem, kuri brīvi runāja un rakstīja sengrieķu valodā. Ir fantastiski apzināties, ka es redzu tos pašus ozolus, to pašu upi, to pašu ezeru, kurus redzēja Pēteris Ķiķauka. Viss tas pats, bet valsts bija cita. Tā mēs nonācām pie virsrakstā minētās tēmas.

1910.gadā šeit bija Cariskās Krievijas impērija. Vitebskas guberņa. Jēkabpili sauca par Jēkabmiestu. Skolās mācības, pamatā, notika krievu valodā. No piezīmēm var spriest, ka bija vērojamas pārkrievošanas tendences. Nauda – cara rubļi un kapeikas.

Līdz galam man neizprotamu iemeslu dēļ, pēc Oktobra sociālistiskās revolūcijas Ļeņins šīs teritorijas iedzīvotājiem uzdāvināja neatkarību, un tika dibināta Latvijas Padomju Republika (1918 – 1920). Formāli te mainījās gan iekārta, gan vara. Par naudu nezinu.
Tad bija parlamentārās demokrātijas laiks (1920 – 1934).
Tad saucamās “Ulmaņa diktatūras” laiks (1934 – 1940). Nauda – lati un santīmi.
Tad 1940 – 1941 Latvija iekļaujas PSRS sastāvā un atkal kļūst par Padomju Republiku. Privātīpašumu un dabas resursu nacionalizācija – tie atkal nonāk valsts/tautas īpašumā. Nauda – PSRS rubļi un kapeikas.(Atceramies, ka Latvijas neatkarību pasludināja Latvijas Tautas Padome).
Tad (1941 – 1945) Latvija nonāk Vācijas sastāvā un kļūst par tās provinci – Ostland.
Nauda – reihsmarkas.
Tad (1945 – 1990) Latvija atkal kļūst par vienu no PSRS republikām un kā LPSR sāk lēnu, bet pārliecinošu augšupeju. Tiek būvētas skolas, kultūras nami, ceļi, tilti, HESi, Zinātņu akadēmija, vilcieni, dzīvojamie mikrorajoni utt. Rīgā ir arī tanku remonta rūpnīca. Iebrauc daudz viesstrādnieku, bet, neskatoties uz to, latviešu tautas demogrāfija ir pozitīva. Latvija kļūst par PSRS seju, un visā plašajā Padomju Savienībā un visās tā republikās latvieši tiek cienīti. Neticama finansiālā un sociālā stabilitāte – elektrības cena nemainās 30(!) gadus – 0,04rubli/ kwh. Ak, jā – 1960 gadā ir naudas reforma. Rublis pazaudē nullīti, bet nosaukumu nemaina. Tad sākas minētā stabilitāte. Inflācija neeksistē. Nemaz. Preču cenas – jau rūpnīcā ieštancētas.

Bezpajumtnieku nav, alkoholiķus valsts ārstē bez maksas, arī pārējiem obligātās med. apskates. Bezmaksas medicīna, izglītība (arī latviešu valodā), bezmaksas sporta nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, bezmaksas interešu pulciņi un nodarbības. Komunālie maksājumi – smieklīgi mazi. Ar vienu algu pietiktu, lai samaksātu divus gadus uz priekšu. NĪN par mājokli neeksistē, cilvēka izlikšana uz ielas nav pat iedomājama. Pedofilija praktiski neeksistē, bet ja pedofils nonāk ieslodzījumā, tad iznākt ārā viņam ir visai niecīgas izredzes. Pat noziedznieku pasaules likumi neļauj darīt pāri bērniem…

Pediņi, atšķirībā no mūsdienu Latvijas, sākumā tiek ārstēti psihiatriskajā slimnīcās, vēlāk – kriminālatbildība. Par sabiedrisko kārtibu un pilsoņu drošību gādā milicija, kur sadarbojas ar brīvprātīgajiem kārtības sargiem.

Tad nāk 1991.gads un tiek nodibināta saucamā 4.maija republika. Sākas nepieredzēta mēroga terors pret Latvijas iedzīvotājiem un viņu apzagšana. Naudas maiņas rezultātā cilvēki zaudē mūža ietaupījumus, daudzi sajūk prātā. Pašnāvību vilnis. Pie varas nonāk ciniski, alkatīgi un pat klaji garīgi neveseli cilvēki. Padomju rubļus nomaina saucamie “repšiki” – Latvijas rubļi, pēc kursa 1:1. Tad “repšikus” nomaina ar latiem pēc kursa 200:1. Ja padomijā par 900rubļiem varēja nopirkt jaunu motociklu “Jawa”, tad tagad tie ir nepilni 5 lati. Paralēli notiek banku bankroti un cilvēki zaudē savu ar darbu nopelnīto naudu – daļu no sava mūža.

Notiek nekaunīga privatizācija, kuras rezultātā daudzi iedzīvotāji nokļūst uz ielas. Juristi kopā ar tiesu izpildītājiem štancē dažādus apšaubāmus “mantojumu” dokumentus. SVF sāk diktēt LR vadībai cilvēku un ražošanas iznīcināšanas vadlīnijas. Tiek sagrautas visas trīs Latvijas cukurfabrikas, sazāģēti zvejas kuģi. G odmanis māca dzīvokļos ielikt taupības krāsniņas, bet Š ķēle mudina tautu tīrīt zobus.
Sākas atklāta ārzemju aģentu iesūtīšana ar mērķi pilnīgi sagraut un izvarot Latviju. No nekurienes uzrodas un kļūst par LR prezidenti čūska no čūskām – VVF. Viņa, kā profesionāls suteners, paliek biklo, labticīgo Latviju zem Eiropas un NATO maniakiem un izvirtuļiem.
Tiek ieviests PVN un dibināts bruņots represīvais dienests – VID.

2008.gadā Latvija pret tautas gribu nokļūst ES. Ak, kāds pārsteigums – atkal kārtējā krīze! Tad (kā teica – pagaidām) tiek ieviests NĪN uz apdzīvojamo platību. Lieki teikt, ka to atcelt ir “aizmirsies”. Notiek masveidīga, valsts mērogā, cilvēku indēšana ar kamīnspirtu “Royal”. Citi izdzīvo, citi – nē.

Nauda atkal tiek mainīta no latiem uz eiro. Latvija pazaudē pat pēdējās suverēnas valsts pazīmes. Pat starptautiskos reģistros tā tiek reģistrēta kā komercuzņēmums, bet cilvēki – kā tās aktīvi. Pat personiskā pase vairs nepieder cilvēkam, bet korporācijai LR (sk.attēlu, kad tā nebija).

Latvijai vairs nav savas naudas, savas armijas, savas valdības, savas likumdošanas, savu robežu (izņemot austrumu).

Izdzīvojušie iedzīvotājiem aizbēguši uz ārzemēm un ceļ svešu valstu ekonomiku. Sievietes dzemdē tām topošos nodokļu maksātājus. Šie bērni, bieži vien, latviski vairs nerunā, un Latvija viņiem ir tukša skaņa.

Deviņdesmitajos neizdzīvojušie – pēkšņi palikušie bez darba, ienākumiem, dzīvesvietas – jau sākuši aizmirsties. Cerams, ka Debesis pret viņiem būs viesmīlīgākas, nekā LR…

Jaunajai valstij nav nekādas ideoloģijas vai nākotnes redzējuma. Ir tikai ciniska varas visatļautība un ārprātīga korupcija un zagšana. Lai slēptu savu noziegumu pēdas, ārzemju aģentiem un viņu vietējiem pakalpiņiem ir vajadzīgs karš. Karš visu “nonullē”

Tādēļ tiek aizsākta nepieredzēti nekaunīgu provokāciju sērija, lietojot pārbaudītu un iemīļotu kārti – rusofobiju. Tiek grauti krievu kultūras pieminekļi, apgānītas 2.pasaules karā kritušo padomju karavīru piemiņas vietas. Provokācijās aktīvi iesaistās Saeimas “locekļi” (lasīt bez cenzūras), sagatavodami provokāciju “likumisko” bāzi. Šie idioti pat neapjēdz, ka lidmašīnā visiem vietas nepietiks…

Viņiem ir zivtiņas atmiņa; viņi pat neatceras, ka Latvija tika izveidota Krievijā. Tagad viņi kūda pret Krieviju un – kas vistrakāk – pret krieviem.

Un tagad, pasakiet man, kādēļ lai es nedomātu, ka šis laiks neizkūpēs kā dūmi (pārfrāzējot G.Astru), un vēstures nebūtībā neaizies visi kampēji un jūdas?! Daudzi Latvijas politiskās un ekonomiskās skatuves aktieri jau tagad ož pēc trūdiem un nāves. Ne tādi vien bijuši vēsturē. Un – kur viņi ir? Kur ir viņu “valsts”?!

Es virspusēji “izgāju cauri” tikai nedaudz virs simts gadiem Latvijas vēsturē. Varbūt mums katram vajadzētu pie mājas laukakmeņu kūti ar uzrakstu “1910”?..





Source

Ziņo citiem - share

5 Responses

  1. Vispār jau latviešu kā nācijas pašapziņa veidojās ne jau zem landtāga un vācu zirgu stallī, bet to viņiem iedvesa to laiku izglītotie jaunlatvieši, kuri visi izglītojās un strādāja tai pašā Pēterpilī, kur tad Dainu skapis sākumā glabājās un tā joprojām. Diemžēl izgaistot kultūras un tehniskajam progresam, ko nesa augstāka civilizācija, lielais vairums te atgriežas pie sava primitīvā zirgu staļla sindroma, zagšanas, iztapības, nīšanas, kam labāk iet un ļoti lielas lepnības par to.

  2. Paldies, Ainār, par drosmi runāt tiešu valodu! Mums ir tiesības un pienākums to darīt – mums, kuru dzīves sagrāva projektiņa un nākošo – pakārtoto projektu bīdītāji, mums – kuri izturēja 90-to gadu elli… Jā, daudzas dzīves un dzīvības toreiz aizgāja nebūtībā, mēs bijām apjukuši un ticējām viltus praviešiem un tam, ka katrai neģēlībai ir robežas – tik ideālistiskus mūs izaudzināja tagad nopeltā valsts… Bet robežu nav – par to mēs katru dienu pārliecināmies no jauna… Vai arī nav neviena, kas tās novelk….

Leave a Reply

Ceram uz atbalstu

Kopā mēs veidojam labāku pasauli.

Jūsu ziedojums palīdzēs portālam turpināt ķert dezinformatorus un naida kurinātājus. Paldies par atbalstu!

10
Paldies par atbalstu!
Kaut kas nogāja greizi..
Previous slide
Next slide
DIENAS.INFO

IEROSINĀJUMS

Nosūtīt linku vai kādu citu ID pēc kura mēs varam identificēt saturu un izvērtēt iespējas tā pievienošanai monitoringa datu bāzē.

Ceram uz atbalstu

Kopā mēs veidojam labāku pasauli.

Jūsu ziedojums palīdzēs portālam turpināt ķert dezinformatorus un naida kurinātājus. Paldies par atbalstu!

10
Paldies par atbalstu!
Kaut kas nogāja greizi..