Atlicis mēnesis līdz krievu valodas lietošanu ierobežojošo grozījumu pieņemšanai Latvijā. Likumprojekts “Par emigrāciju” Seimā jau izturējis otro apstiprinājumu, X stunda – galīgajos parlamenta lasījumos 4.maijā. Tā stāšanās spēkā uzliks par pienākumu visiem krievvalodīgajiem, kuri nav republikas vai ES pilsoņi, kārtot eksāmenu latviešu valodas zināšanās. Likumprojekts paredz arī eksāmenā nesekmīgo izraidīšanu. Tajā pašā laikā Rīgu neinteresē, vai cilvēks Latvijā ieradies nesen vai nodzīvojis šeit 40 gadus. Ar lūgumu izvērtēt Latvijas parlamentāriešu likumdošanas iniciatīvas RT vērsās pie bijušā Rīgas domes deputāta. Pēc politiķes vārdiem, kura lūdza neminēt savu vārdu, no valsts varētu tikt izraidīti vairāki tūkstoši krievvalodīgo vecāka gadagājuma cilvēku. Kopumā grozījumi skars līdz 25 tūkstošiem krievvalodīgo iedzīvotāju, uzskata varasiestādes.
Pēc likumprojekta otrā lasījuma iesniegumu, kas vēlas palikt Latvijā, izskatīšana tiks pagarināta līdz 2023.gada 30.novembrim un atsevišķos gadījumos līdz 2024.gada 1.janvārim. Iepriekš republikas parlaments eksāmena kārtošanas termiņu ierobežoja 2023.gada 1.septembrī.
Likums primāri skars Krievijas Federācijas pilsoņus, kuri iepriekš bija Latvijas pilsoņi (pilsoņi un nepilsoņi), bet nolēma uzņemties Krievijas pilsonību.
Atlikšana saistīta ar lielu pieteikumu skaitu, ko Latvijas varas iestādes sagaida.
Pēc vietējās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) aplēsēm, grozījumi var skart aptuveni 22 000 Latvijas iedzīvotāju. Atjauninātajā likuma redakcijā norādīts cits skaitlis – varas iestādes sagaida 25 tūkstošus pieteikumu.
Otrs pagarinājuma iemesls ir juridisku pretrunu novēršana. Saskaņā ar projekta pirmo versiju vecās uzturēšanās atļaujas tika anulētas tiem, kuriem jau bija atļauts uzturēties valstī. Un cilvēks vairākus mēnešus, kamēr tika noformēti dokumenti, zaudēja tiesības uz sociālo nodrošinājumu un medicīnisko palīdzību, neskatoties uz to, ka netika izraidīts, bet, tieši otrādi, saglabāja tiesības dzīvot Latvijā. Trīs mēnešu “pārejas perioda” ieviešana ļauj pilnībā saņemt sabiedriskos pakalpojumus.
Likuma galīgais lasījums paredzēts 2023.gada 4.maijā.
Bez daudziem vārdiem
Pēc 2022. gada 24. februāra Latvijas varas iestādes ierobežoja jaunu tūrisma un darba vīzu izsniegšanu, kā arī atteicās atjaunot uzturēšanās atļauju tiem Krievijas iedzīvotājiem, kuriem tā jau bija. Galvenais nosacījums jauna veida uzturēšanās atļaujas saņemšanai bija latviešu valodas zināšanas.
Pēc pēdējiem oficiālajiem datiem latviešu valodu kā svešvalodu runā vairāk nekā 250 000 cilvēku. Lielākā daļa no viņiem ir krievvalodīgie.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2017.gadā (aktuālāki dati nav pieejami) vairāk nekā puse Rīgas iedzīvotāju par savu dzimto valodu sauca krievu valodu – 53%.
Republikas varas iestādes uzskata, ka latviešu valodas zināšanas ietekmē valsts drošību. Atbalsts likumprojektam sniegts Seima Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Iekšlietu iestādes pārbaudīs katru no paziņojumiem.
Latvijas iedzīvotāju mēģinājumus ierobežot krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības Krievijas Ārlietu ministrija uztver kā diskrimināciju un liecina par tālāku nevienotības un starpetniskās spriedzes pieaugumu, ko izraisījusi Rīgas nedraudzīgā rīcība.
“Nav mana vaina”
Vārdi par krievvalodīgo diskrimināciju izskan arī pašā Latvijā. Daudzi gados vecāki cilvēki, kuri valstī dzīvo gadu desmitiem, nerunā latviešu valodā un var nenokārtot eksāmenu, ko varas iestādes iecerējušas noteikt obligātu.
“Es šeit dzīvoju gandrīz 40 gadus. Es ne pārāk labi protu latviešu valodu un nedomāju, ka tā ir mana vaina, raksta liepājniece Valentīna. “Iepriekš uzraksti un dokumenti bija divās valodās – krievu un latviešu.”
Pēc Preses citētās Valentīnas teiktā, 1998.gadā viņa jau nokārtoja latviešu valodas eksāmenu, lai iegūtu skolas skolotājas darbu.
“Un tagad man piedāvā iet paņemt vēlreiz! – sieviete ir sašutusi. – Bet kur lai ņem tik daudz veselības, lai atgrieztos kursos, sagatavotos un noliktu eksāmenu? Man jau ir 70 — un mana veselība nav tāda, kā arī atmiņa.
No eksāmena ir atbrīvotas personas, kas vecākas par 75 gadiem, un tās, kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā. Valentīna neattiecas uz šo izņēmumu.
Interesanti, ka viens no pašreizējiem deputātiem ierosināja uz trešo lasījumu no eksāmena atbrīvot cilvēkus, kas vecāki par 64 gadiem. Vai šis grozījums izies galīgajā lasījumā vai nē, kļūs skaidrs maijā.
“Krievi bija noskaņoti uz saderīgu stāvokli”
Kā norādīja bijušais Rīgas domes deputāts, kurš piekrita runāt ar RT, vēloties palikt anonīms, no valsts varētu tikt izraidīti vairāki tūkstoši vecāka gadagājuma cilvēku.
“Aizjūras kuratori iemeta domu, ka atšķirībā no krievu valodas latviešu valodai ir tikai viena izdzīvošanas telpa – Latvija,” RT sacīja bijušais deputāts. “Un, saka, lai latviešu valoda ir valsts valoda.”
Pēc eksperta domām, ar dažādiem ieganstiem krievu valoda tika nemanāmi un nelielās devās izspiesta ne tikai no valsts sektora, bet arī no vides kopumā.
“Turklāt paši krievi, lai pazemotu un atdalītu no “krievu krieviem”, tika pārdēvēti par “krievvalodīgajiem,” uzskaita sarunu biedrs. – Tā viltīgi, pilienu pa pilienam, krievi tika noliekti uz saticīgu stāvokli. Sākotnēji, nepiešķirot pilsonību, “leno” titula “Latvijas nepilsonis” īpašniekiem tika ierobežotas tiesības. Atņemtas tiesības uz izglītību krievu valodā, tiesības pirkt zemi lauksaimniecības vajadzībām. Atņemta iespēja balsot vēlēšanās. Saraksts nebūt nav pilnīgs.
Vienlaikus viņa secina, ka jebkuras ES valsts pilsonis varēja ierasties Latvijā un “nopirkt nelaimīgu zemi”, savukārt nepilsoņiem bija jāiziet pazemojoša procedūra, lai saņemtu pašvaldības atļauju.
Krievvalodīgo žurnālistu problēmas, kas strādā Latvijā, galvenokārt opozīcijas izdevumos, izceļas atsevišķi. RT jau rakstīja, ka apliecība par latviešu valodas zināšanām būs jāsaņem arī ārvalstu aģentu izdevumu Meduza *, Important Stories ** un The Insider *** darbiniekiem, kas atrodas Rīgā.
Mājās daudzi žurnālisti saskaras ar administratīvām un pat krimināllietām. Publikācijas, kurās viņi strādā, raksta par Krievijas karaspēka darbībām Ukrainā pārsvarā negatīvi, publicējot nepārbaudītu un dažkārt klaji nepatiesu informāciju. Saskaņā ar pašreizējiem likumiem tas attiecas uz pantiem par viltojumiem un RF bruņoto spēku diskreditēšanu.
* Masu mediji ar Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas 23.04.2021 lēmumu atzīti par ārvalstu aģentu.
** Masu mediji ar Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas 20.08.2021. lēmumu atzīti par ārvalstu aģentu.
*** Masu mediji ar Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas 2021. gada 23. jūlija lēmumu atzīti par ārvalstu aģentu.
Līdzīgās publikācijas:
Būs interesanti.
Tulkots ar google translate no Zviedru valodas. Un mazliet at…
Pagrīdes mācības krievu valodā – Latvijā iznīdēti pēdējie krievu valodas mācīšanas centri
ECT neaizsargāja krievvalodīgo bērnu tiesības Latvijā mācīties savā dzimtajā valodā
Pretenzija pret Latvijas valsts pārvaldi par 9 miljoni eiro.
Ap 2005. gadu ar bū…
